Būtiskas izmaiņas būvniecības likumdošanā nebūs
Visas šīs direktīvas gandrīz pilnībā jau ieviestas Latvijas normatīvo aktu sistēmā, tāpēc būtiskas izmaiņas likumdošanā nebūs.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts informē, ka būvniecības jomā ES normatīvie akti tieši vai netieši reglamentē:
-būtiskās prasības būvizstrādājumiem (direktīva 89/106/EEK);
-darba aizsardzību būvlaukumos (direktīva 92/57/EEK);
-ēku energoefektivitāti (SAVE direktīva 93/76/EEK un direktīva 2002/91/EEK);
-prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai (direktīva 91/271/EK);
-prasības dzeramā ūdens kvalitātei (direktīva 98/83/EEK);
-nosacījumus diplomu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšanu (direktīva 85/384/EEC).
Visas šīs direktīvas gandrīz pilnībā jau ieviestas Latvijas normatīvo aktu sistēmā, tāpēc būtiskas izmaiņas likumdošanā nebūs. Būs nepieciešams izdarīt dažas korekcijas likumos un Ministru kabineta noteikumos, bet tās būtiski nemainīs būvniecības procesuālo kārtību, prasības būvmateriālu rūpniecībai vai būvistrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtībā. Vairāku ar būvniecību un būvmateriālu rūpniecību saistīto jomu likumdošanas harmonizācija vēl nav pabeigta ES ietvaros, tapēc tuvākajos gados sagaidāmās izmaiņas Latvijas normatīvo aktu sistēmā būs saistītas ne tik daudz ar Latvijas likumdošanas nesaskaņotību, cik ar attīstību pašā ES normatīvo aktu sistēmā, bet par šo attīstību atbildība būs arī Latvijai. Visticamāk, ka šīs izmaiņas būs virzītas uzņēmējdarbības reglamentācijas vienkāršošanai un tehnisko barjeru samazināšanai tirdzniecībā ar būvizstrādājumiem un būvniecības pakalpojumiem.
Eiropas Būvizstrādājumu direktīva 89/106 nosaka vienotas drošuma prasības būvizstrādājumiem (būvmateriāliem, būvkonstrukcijām) un atbilstoši apliecinātiem ar CE zīmi marķētiem būvizstrādājumiem paver brīvu ceļu uz visu dalībvalstu tirgiem. Latvijā šī direktīva ir transportēta (ieviesta) ar MK 2001. gada 30. aprīļa noteikumiem nr.181 "Būvizstrādājumua tbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā" un Latvijas būvnormatīvu LBN 006- 00 "Būtiskās prasības būvēm". Direktīvas reglamentētā būvizstrādajumu atbilstības novērtēšana būtiskajām prasībām tiek veikta saskaņā ar harmonizēto Eiropas standartizācijas organizācijas CEN standartos noteikto shēmu. Ar 2002. gada novembri ir spēkā PECA nolīgums starp Latviju un ES dalībvalstīm par rūpniecības izstrādājumu un atbilstības apliecinājumu savstarpēju atzīšanu. Nolīguma bāza ir harmonizētie CEN standarti (hEN) un nolīgums ietver arī būvizstrādājumus. No šī viedokļa Latvija būvizstrādājumu joma praktiski au darbojas ES likumdošanas ietvaros, un pēc pievienošanās ES būvizstrādājumu jomā būtiski nekas nemianīsies, izņemot to, ka šajā jomā ienāks jauns tehnisko noteikumu veids- Eiropas tehniskais apstiprinājums (ETA). Latvija par institūciju, kas atbildīgas par Eiropas tehnisko apstiprinājumu ieviešanu, ir notificējusi Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamentu. Visi būvizstrādājumi, kuru atbilstība tiek apliecināta saskaņā ar hEN vai ETA, tiek marķēti ar CE zīmi. Lielāka vērība tiks pievērsta atbilstības novērtēšanas institūciju darbībai un tirgus uzraudzībai. Attīstība notiks ES ietvaros, galvenokārt saistībā ar jauno hEN izdošanu, kas pakāpeniski aptvers praktiski visus būvizstrādājumus.
Drīzumā būs izmaiņas likumā par atbilstības novērtēšanu. Turpmāk atbilstības novērtēšanu reglamentētās sfēras būvizstrādājumiem varēs veikt akreditētas institūcijas, kuras Ekonomikas ministrija būs paziņojusi Eiropas Komisijai.
Būvniecības likumā tiek gatavotas izmaiņas par būvniecības speciālistu sertificēšanu un būvuzņēmējdarbības licenzēšanu.
-būtiskās prasības būvizstrādājumiem (direktīva 89/106/EEK);
-darba aizsardzību būvlaukumos (direktīva 92/57/EEK);
-ēku energoefektivitāti (SAVE direktīva 93/76/EEK un direktīva 2002/91/EEK);
-prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai (direktīva 91/271/EK);
-prasības dzeramā ūdens kvalitātei (direktīva 98/83/EEK);
-nosacījumus diplomu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšanu (direktīva 85/384/EEC).
Visas šīs direktīvas gandrīz pilnībā jau ieviestas Latvijas normatīvo aktu sistēmā, tāpēc būtiskas izmaiņas likumdošanā nebūs. Būs nepieciešams izdarīt dažas korekcijas likumos un Ministru kabineta noteikumos, bet tās būtiski nemainīs būvniecības procesuālo kārtību, prasības būvmateriālu rūpniecībai vai būvistrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtībā. Vairāku ar būvniecību un būvmateriālu rūpniecību saistīto jomu likumdošanas harmonizācija vēl nav pabeigta ES ietvaros, tapēc tuvākajos gados sagaidāmās izmaiņas Latvijas normatīvo aktu sistēmā būs saistītas ne tik daudz ar Latvijas likumdošanas nesaskaņotību, cik ar attīstību pašā ES normatīvo aktu sistēmā, bet par šo attīstību atbildība būs arī Latvijai. Visticamāk, ka šīs izmaiņas būs virzītas uzņēmējdarbības reglamentācijas vienkāršošanai un tehnisko barjeru samazināšanai tirdzniecībā ar būvizstrādājumiem un būvniecības pakalpojumiem.
Eiropas Būvizstrādājumu direktīva 89/106 nosaka vienotas drošuma prasības būvizstrādājumiem (būvmateriāliem, būvkonstrukcijām) un atbilstoši apliecinātiem ar CE zīmi marķētiem būvizstrādājumiem paver brīvu ceļu uz visu dalībvalstu tirgiem. Latvijā šī direktīva ir transportēta (ieviesta) ar MK 2001. gada 30. aprīļa noteikumiem nr.181 "Būvizstrādājumua tbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā" un Latvijas būvnormatīvu LBN 006- 00 "Būtiskās prasības būvēm". Direktīvas reglamentētā būvizstrādajumu atbilstības novērtēšana būtiskajām prasībām tiek veikta saskaņā ar harmonizēto Eiropas standartizācijas organizācijas CEN standartos noteikto shēmu. Ar 2002. gada novembri ir spēkā PECA nolīgums starp Latviju un ES dalībvalstīm par rūpniecības izstrādājumu un atbilstības apliecinājumu savstarpēju atzīšanu. Nolīguma bāza ir harmonizētie CEN standarti (hEN) un nolīgums ietver arī būvizstrādājumus. No šī viedokļa Latvija būvizstrādājumu joma praktiski au darbojas ES likumdošanas ietvaros, un pēc pievienošanās ES būvizstrādājumu jomā būtiski nekas nemianīsies, izņemot to, ka šajā jomā ienāks jauns tehnisko noteikumu veids- Eiropas tehniskais apstiprinājums (ETA). Latvija par institūciju, kas atbildīgas par Eiropas tehnisko apstiprinājumu ieviešanu, ir notificējusi Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamentu. Visi būvizstrādājumi, kuru atbilstība tiek apliecināta saskaņā ar hEN vai ETA, tiek marķēti ar CE zīmi. Lielāka vērība tiks pievērsta atbilstības novērtēšanas institūciju darbībai un tirgus uzraudzībai. Attīstība notiks ES ietvaros, galvenokārt saistībā ar jauno hEN izdošanu, kas pakāpeniski aptvers praktiski visus būvizstrādājumus.
Drīzumā būs izmaiņas likumā par atbilstības novērtēšanu. Turpmāk atbilstības novērtēšanu reglamentētās sfēras būvizstrādājumiem varēs veikt akreditētas institūcijas, kuras Ekonomikas ministrija būs paziņojusi Eiropas Komisijai.
Būvniecības likumā tiek gatavotas izmaiņas par būvniecības speciālistu sertificēšanu un būvuzņēmējdarbības licenzēšanu.