Būvdarbu sadārdzinājums liks pārskatīt daļu plānoto projektu Ventspils brīvostā
Būvdarbu sadārdzinājums liks pārskatīt daļu plānoto projektu Ventspils brīvostā, žurnālistiem atzina Ventspils mērs, brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Būvdarbu sadārdzinājums liks pārskatīt daļu plānoto projektu Ventspils brīvostā, žurnālistiem atzina Ventspils mērs, brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Viņš norādīja, ka 30% sadārdzinājums paredzams Ventspils brīvostas pārvaldes izsludinātajā konkursā par ostas infrastruktūras un transporta infrastruktūras izbūvi virknei objektu. Tas, visticamāk, liks pārskatīt veicamo darbu apjomu.
Kā skaidroja ostas vadītājs, konkursā bija paredzēts izbūvēt mūsdienīgu prāmju termināli, tam pieguļošos stāvlaukumus, pievadceļus, rekonstruēt Ventas upes tiltu, izbūvēt jaunu pagaida tiltu un abiem tiltiem pievadceļus.
Šo objektu izbūvei līdztekus pašvaldības un valsts finansējumam ir piesaistīti Eiropas Savienības (ES) līdzekļi.
LETA jau ziņoja, ka konkursā par tiesībām rekonstruēt tiltu pāri Ventas upei Ventspilī un izstrādāt jauna autotransporta tilta būvniecības skiču projektu uzvarēja SIA "Inženierbūve".
Rekonstrukcijas skiču projektu autotransporta tiltam pāri Ventas upei SIA "Inženierbūve" izstrādās par 34 220 latiem, bet būvniecības skiču projektu jaunam autotransporta tiltam pāri Ventas upei - par 24 780 latiem.
Rekonstruējot tiltu pār Ventas upi, plānots izbūvēt divas papildu joslas abos virzienos autotransportam un atjaunot tilta pacelšanas mehānismu.
Otrs tilts ar divvirzienu joslām autotransportam un vienu gājēju ietvi atrastos blakus pašreizējam dzelzceļa tiltam.
Pilsētai jaunie tilti nepieciešami aizvien pieaugošās satiksmes nodrošināšanai un drošībai, jo pašlaik, ja kaut kas notiek uz tilta, satiksme starp abām pilsētas pusēm tiek pilnībā bloķēta, sacīja Ventspils ostas pārvaldes pārvaldnieka vietnieks Arnis Mazalis. Arī pieaugošā ražotņu un industriālo uzņēmumu veidošanās pilsētas labajā krastā veido pieprasījumu pēc drošas un stabilas satiksmes plūsmas nodrošināšanas cilvēkiem un transportam.
Tilta būvniecībai plānots piesaistīt ES Kohēzijas fonda finansējumu, jo tie ir vairākus desmitus miljonu vērti projekti, kurus pašvaldība pat kopā ar valsti nevar realizēt, sacīja Ventspils ostas pārstāvis.
Plānotais projektu realizācijas termiņš ir 2009.gads.
Būvniecības izmaksu pieaugums esot vērojams līdzīgos konkursos ne tikai Ventspilī, bet kopumā visā Latvijā. Kā norāda Ventspils ostas pārstāvji, pašreizējā situācija būvniekiem ir labvēlīga, jo būvniecības tempi strauji pieaug, objektu ir daudz un darbu veicēji var izvēlēties, kurus projektus īstenot.
Tomēr Lembergs neizslēdz iespēju, ka būvnieki varētu būt panākuši arī savstarpēju vienošanos.
Ventspils mērs informēja, ka patlaban situācija tiek analizēta, lai izvērtētu, ko labot plānotajos objektus, no kā varētu atteikties, kas ir jābūvē.
Viņš atzina, ka līdzīga situācija esot arī ar Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekta 2.kārtu, kur arī piedāvāto būvniecības darbu sadārdzinājums esot 30% robežās. Šajā attīstības projektā jau esot veiktas korekcijas.
Viņš norādīja, ka 30% sadārdzinājums paredzams Ventspils brīvostas pārvaldes izsludinātajā konkursā par ostas infrastruktūras un transporta infrastruktūras izbūvi virknei objektu. Tas, visticamāk, liks pārskatīt veicamo darbu apjomu.
Kā skaidroja ostas vadītājs, konkursā bija paredzēts izbūvēt mūsdienīgu prāmju termināli, tam pieguļošos stāvlaukumus, pievadceļus, rekonstruēt Ventas upes tiltu, izbūvēt jaunu pagaida tiltu un abiem tiltiem pievadceļus.
Šo objektu izbūvei līdztekus pašvaldības un valsts finansējumam ir piesaistīti Eiropas Savienības (ES) līdzekļi.
LETA jau ziņoja, ka konkursā par tiesībām rekonstruēt tiltu pāri Ventas upei Ventspilī un izstrādāt jauna autotransporta tilta būvniecības skiču projektu uzvarēja SIA "Inženierbūve".
Rekonstrukcijas skiču projektu autotransporta tiltam pāri Ventas upei SIA "Inženierbūve" izstrādās par 34 220 latiem, bet būvniecības skiču projektu jaunam autotransporta tiltam pāri Ventas upei - par 24 780 latiem.
Rekonstruējot tiltu pār Ventas upi, plānots izbūvēt divas papildu joslas abos virzienos autotransportam un atjaunot tilta pacelšanas mehānismu.
Otrs tilts ar divvirzienu joslām autotransportam un vienu gājēju ietvi atrastos blakus pašreizējam dzelzceļa tiltam.
Pilsētai jaunie tilti nepieciešami aizvien pieaugošās satiksmes nodrošināšanai un drošībai, jo pašlaik, ja kaut kas notiek uz tilta, satiksme starp abām pilsētas pusēm tiek pilnībā bloķēta, sacīja Ventspils ostas pārvaldes pārvaldnieka vietnieks Arnis Mazalis. Arī pieaugošā ražotņu un industriālo uzņēmumu veidošanās pilsētas labajā krastā veido pieprasījumu pēc drošas un stabilas satiksmes plūsmas nodrošināšanas cilvēkiem un transportam.
Tilta būvniecībai plānots piesaistīt ES Kohēzijas fonda finansējumu, jo tie ir vairākus desmitus miljonu vērti projekti, kurus pašvaldība pat kopā ar valsti nevar realizēt, sacīja Ventspils ostas pārstāvis.
Plānotais projektu realizācijas termiņš ir 2009.gads.
Būvniecības izmaksu pieaugums esot vērojams līdzīgos konkursos ne tikai Ventspilī, bet kopumā visā Latvijā. Kā norāda Ventspils ostas pārstāvji, pašreizējā situācija būvniekiem ir labvēlīga, jo būvniecības tempi strauji pieaug, objektu ir daudz un darbu veicēji var izvēlēties, kurus projektus īstenot.
Tomēr Lembergs neizslēdz iespēju, ka būvnieki varētu būt panākuši arī savstarpēju vienošanos.
Ventspils mērs informēja, ka patlaban situācija tiek analizēta, lai izvērtētu, ko labot plānotajos objektus, no kā varētu atteikties, kas ir jābūvē.
Viņš atzina, ka līdzīga situācija esot arī ar Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekta 2.kārtu, kur arī piedāvāto būvniecības darbu sadārdzinājums esot 30% robežās. Šajā attīstības projektā jau esot veiktas korekcijas.