Būvfirmas "Merks" vadītājs brīdina par iespējām radīt krīzi būvniecības nozarē
Ja tuvākajā laikā valstiskā līmenī netiks atrisinātas nepilnības būvniecības nozarē, problēmas tajā var pāraugt globālā nozares krīzē, kuras sekas jutīs vēl gadiem ilgi, šādu viedokli, komentējot ap "Saules akmens" projektu notiekošo, laikrakstā "Diena" paudis būvfirmas "Merks" ģenerāldirektors Ivars Geidāns.
Ja tuvākajā laikā valstiskā līmenī netiks atrisinātas nepilnības būvniecības nozarē, problēmas tajā var pāraugt globālā nozares krīzē, kuras sekas jutīs vēl gadiem ilgi, šādu viedokli, komentējot ap "Saules akmens" projektu notiekošo, laikrakstā "Diena" paudis būvfirmas "Merks" ģenerāldirektors Ivars Geidāns.
Geidāns uzskata, ka "Saules akmens" ir kļuvis par acīmredzamu indikatoru nepilnībām pilsētplānošanas un būvniecības likumdošanā, turklāt šī situācija jau kļuvusi zināma arī ārpus valsts robežām, tāpēc ēka vairs neesot tikai pilsētas vai valsts jautājums, bet gan tas ir jautājums par Latvijas tēlu.
Haosa dēļ būvniekiem, slēdzot kontraktus ar investoriem, pat jāuzņemas sev neraksturīgas funkcijas - projektu saskaņošana, atļauju iegūšana un citas, raksta būvfirmas vadītājs, un tas tiekot darīts tāpēc, ka "investori redz šeit valdošo nesakārtotību". Taču pat gadījumos, kad būvnieks godprātīgi pilda šīs funkcijas, saņemot atļaujas un saskaņojumus no oficiālajām iestādēm, rodas dažādi sarežģījumi, atzīmē Geidāns.
"Ir absurda situācija, ka būve tiek nodēvēta par nelikumīgu brīdī, kad jau ir saskaņots tehniskais projekts, saņemti visi pieprasītie saskaņojumi un būvatļauja un jau vairākus mēnešus rit būvniecības darbi! Būtu tikai loģiski situācijā, ja tiešām konstatēta nelikumība, nekavējoties pieņemt lēmumu, taču "Saules akmens" epopeja turpinās jau vairākus mēnešus," uzsver "Merks" vadītājs.
Geidāns atgādina, ka, ņemot vērā izskanējušos viedokļus par bieži minēto zaļo zonu un atsevišķiem silueta elementiem, būvfirma ir gatava uz kompromisu, iespēju robežās izmainot projektu.
"Joprojām uzskatām, ka projekts ir labs modernās arhitektūras darbs, un ceram uz pretimnākšanu tā realizācijā arī no valsts institūcijām. Gribētu vērst uzmanību, ka jau projekta izstrādes gaitā tika ieviestas korekcijas, lai iespējami mazāk skartu zaļo zonu un padarītu to atvērtu sabiedrībai," atzīmē būvnieks, "turklāt patlaban visi ir aizmirsuši par valdības lēmumu, kas šo zemes gabalu, uz kura atrodas "Saules akmens", nodod brīvostai un paredz atbilstošu ostas režīmu. Faktiski šī teritorija var būt pilnībā slēgta, bet mūsu projektā tā ir atvērta sabiedrībai un tiek speciāli labiekārtota sabiedrības un pilsētas vajadzībām."
Pēc Geidāna domām, iemesli, kāpēc šādā situācijā nonācis "Saules akmens" un varot nonākt arī citi būvprojekti, ir vairāki. Viens no tiem ir neskaidrības ar instanci, kura pieņem galīgo lēmumu, piemēram, ar "Saules akmens" jautājumu nodarbojas Rīgas dome, Ekonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Kultūras ministrija, to struktūras un amatpersonas, bet patlaban dokumenti ir Tieslietu ministrijā.
Situācija radusies arī neskaidrās likumdošanas un normatīvo aktu dēļ. Patlaban investoriem pieejamā dokumentācija ir tik dažādi traktējama, ka, pat iegādājoties zemes gabalu būvniecībai, vēl nebūt nav zināms, vai uz tā maz ko atļaus būvēt. "Piemēram, līdz šim spēkā esošajā detaļplānojumā grafiskā daļa nesakrīt ar rakstisko. Aprakstā parādās pilnīgi citi skaitļi, turklāt tekstu iespējams interpretēt ļoti dažādi. Līdz ar to viss ir atkarīgs, kā šo tekstu lasīs un sapratīs ierēdnis. Arī ierēdnim situācija, kad teksts ir dažādi tulkojams, rada problēmas - viņu var apvainot subjektīvismā un noteikumu pārkāpumā," raksta Geidāns.
Geidāns uzskata, ka haotisks ir arī zaļo zonu jautājums, un arī pieminekļu statuss zemesgrāmatā ir neskaidrs. "Piemēram, saistībā ar zemes gabaliem, uz kuriem tiek būvēts "Saules akmens", zemesgrāmatā kopā ir pieci apgrūtinājumi, kas saistoši būvniekam, taču par pieminekļiem tur nekas nav teikts. Kāds brīnums, ka rezultātā būvnieki kļūst par nesakārtotās sistēmas upuriem - lai gan pamazām jau sākas sakārtošanas darbs, tomēr jāņem vērā, ka daudzi projekti sākti ar iepriekšējiem noteikumiem. Tāpēc daudzi projekti var nonākt līdzīgā situācijā kā "Saules akmens"," prognozē būvfirmas vadītājs.
Geidāns atzīmē, ka ir pieņemts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, tāpēc "būtu tikai prātīgi, ja spēki tiktu veltīti centram, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā". "Ir neloģiski likt jaunus aizliegumus uz aizvien lielākas teritorijas bez skaidriem noteikumiem un kopējās attīstības redzējuma. Likums nosaka tikai vispārējos principus, un ir ļoti grūti prognozēt, kad tiks realizēti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas solītie noteikumi atsevišķām zonām," uzskata firmas direktors.
"Merks" ģenerāldirektors aicina valsts un pašvaldības atbildīgās institūcijas palīdzēt noregulēt šo situāciju, lai iespējami ātrāk atrastu izeju, neradot zaudējumus investoriem un negraujot valsts tēlu. "Mūsu kompānija strādā visās trijās Baltijas valstīs, tāpēc varu apgalvot - citur nevalda šāds haoss un intrigas," raksta Geidāns, brīdinot, ka "pēc astoņu mēnešu būvniecības "Saules akmens" projekta apturēšanai būs starptautiska rezonanse, turklāt tuvākajos gados būvniecība Rīgā vienkārši var būt paralizēta".
"Protams, grūtības būs jebkurā gadījumā, bet jāmeklē risinājumi, lai nesāktos globāla krīze. Piemēram, būtu vajadzīga instance starp ministriju un pašvaldību, kas izskatītu strīdīgos gadījumus. Būtu nepieciešami iespējami precīzāki apbūves noteikumi, lai izvairītos no pārpratumiem," rosina "Merks" direktors.
LETA
Copyright © LETA
Geidāns uzskata, ka "Saules akmens" ir kļuvis par acīmredzamu indikatoru nepilnībām pilsētplānošanas un būvniecības likumdošanā, turklāt šī situācija jau kļuvusi zināma arī ārpus valsts robežām, tāpēc ēka vairs neesot tikai pilsētas vai valsts jautājums, bet gan tas ir jautājums par Latvijas tēlu.
Haosa dēļ būvniekiem, slēdzot kontraktus ar investoriem, pat jāuzņemas sev neraksturīgas funkcijas - projektu saskaņošana, atļauju iegūšana un citas, raksta būvfirmas vadītājs, un tas tiekot darīts tāpēc, ka "investori redz šeit valdošo nesakārtotību". Taču pat gadījumos, kad būvnieks godprātīgi pilda šīs funkcijas, saņemot atļaujas un saskaņojumus no oficiālajām iestādēm, rodas dažādi sarežģījumi, atzīmē Geidāns.
"Ir absurda situācija, ka būve tiek nodēvēta par nelikumīgu brīdī, kad jau ir saskaņots tehniskais projekts, saņemti visi pieprasītie saskaņojumi un būvatļauja un jau vairākus mēnešus rit būvniecības darbi! Būtu tikai loģiski situācijā, ja tiešām konstatēta nelikumība, nekavējoties pieņemt lēmumu, taču "Saules akmens" epopeja turpinās jau vairākus mēnešus," uzsver "Merks" vadītājs.
Geidāns atgādina, ka, ņemot vērā izskanējušos viedokļus par bieži minēto zaļo zonu un atsevišķiem silueta elementiem, būvfirma ir gatava uz kompromisu, iespēju robežās izmainot projektu.
"Joprojām uzskatām, ka projekts ir labs modernās arhitektūras darbs, un ceram uz pretimnākšanu tā realizācijā arī no valsts institūcijām. Gribētu vērst uzmanību, ka jau projekta izstrādes gaitā tika ieviestas korekcijas, lai iespējami mazāk skartu zaļo zonu un padarītu to atvērtu sabiedrībai," atzīmē būvnieks, "turklāt patlaban visi ir aizmirsuši par valdības lēmumu, kas šo zemes gabalu, uz kura atrodas "Saules akmens", nodod brīvostai un paredz atbilstošu ostas režīmu. Faktiski šī teritorija var būt pilnībā slēgta, bet mūsu projektā tā ir atvērta sabiedrībai un tiek speciāli labiekārtota sabiedrības un pilsētas vajadzībām."
Pēc Geidāna domām, iemesli, kāpēc šādā situācijā nonācis "Saules akmens" un varot nonākt arī citi būvprojekti, ir vairāki. Viens no tiem ir neskaidrības ar instanci, kura pieņem galīgo lēmumu, piemēram, ar "Saules akmens" jautājumu nodarbojas Rīgas dome, Ekonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Kultūras ministrija, to struktūras un amatpersonas, bet patlaban dokumenti ir Tieslietu ministrijā.
Situācija radusies arī neskaidrās likumdošanas un normatīvo aktu dēļ. Patlaban investoriem pieejamā dokumentācija ir tik dažādi traktējama, ka, pat iegādājoties zemes gabalu būvniecībai, vēl nebūt nav zināms, vai uz tā maz ko atļaus būvēt. "Piemēram, līdz šim spēkā esošajā detaļplānojumā grafiskā daļa nesakrīt ar rakstisko. Aprakstā parādās pilnīgi citi skaitļi, turklāt tekstu iespējams interpretēt ļoti dažādi. Līdz ar to viss ir atkarīgs, kā šo tekstu lasīs un sapratīs ierēdnis. Arī ierēdnim situācija, kad teksts ir dažādi tulkojams, rada problēmas - viņu var apvainot subjektīvismā un noteikumu pārkāpumā," raksta Geidāns.
Geidāns uzskata, ka haotisks ir arī zaļo zonu jautājums, un arī pieminekļu statuss zemesgrāmatā ir neskaidrs. "Piemēram, saistībā ar zemes gabaliem, uz kuriem tiek būvēts "Saules akmens", zemesgrāmatā kopā ir pieci apgrūtinājumi, kas saistoši būvniekam, taču par pieminekļiem tur nekas nav teikts. Kāds brīnums, ka rezultātā būvnieki kļūst par nesakārtotās sistēmas upuriem - lai gan pamazām jau sākas sakārtošanas darbs, tomēr jāņem vērā, ka daudzi projekti sākti ar iepriekšējiem noteikumiem. Tāpēc daudzi projekti var nonākt līdzīgā situācijā kā "Saules akmens"," prognozē būvfirmas vadītājs.
Geidāns atzīmē, ka ir pieņemts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, tāpēc "būtu tikai prātīgi, ja spēki tiktu veltīti centram, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā". "Ir neloģiski likt jaunus aizliegumus uz aizvien lielākas teritorijas bez skaidriem noteikumiem un kopējās attīstības redzējuma. Likums nosaka tikai vispārējos principus, un ir ļoti grūti prognozēt, kad tiks realizēti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas solītie noteikumi atsevišķām zonām," uzskata firmas direktors.
"Merks" ģenerāldirektors aicina valsts un pašvaldības atbildīgās institūcijas palīdzēt noregulēt šo situāciju, lai iespējami ātrāk atrastu izeju, neradot zaudējumus investoriem un negraujot valsts tēlu. "Mūsu kompānija strādā visās trijās Baltijas valstīs, tāpēc varu apgalvot - citur nevalda šāds haoss un intrigas," raksta Geidāns, brīdinot, ka "pēc astoņu mēnešu būvniecības "Saules akmens" projekta apturēšanai būs starptautiska rezonanse, turklāt tuvākajos gados būvniecība Rīgā vienkārši var būt paralizēta".
"Protams, grūtības būs jebkurā gadījumā, bet jāmeklē risinājumi, lai nesāktos globāla krīze. Piemēram, būtu vajadzīga instance starp ministriju un pašvaldību, kas izskatītu strīdīgos gadījumus. Būtu nepieciešami iespējami precīzāki apbūves noteikumi, lai izvairītos no pārpratumiem," rosina "Merks" direktors.
LETA
Copyright © LETA