Būvinspekcija Vidzemē: kriminālsodu piemērošana būtiski palīdzētu cīņā pret nelikumīgu piejūras apbūvi
Lēmums piemērot kriminālatbildību par neatļautu būvniecību kāpās ievērojami palīdzētu cīņā pret nelikumīgu piejūras apbūvi Vidzemē, kuras apkarošanai būtībā nav efektīvu mehānismu, aģentūrai LETA atzina Valsts būvinspekcijas Būvniecības kontroles daļas Vidzemes sektora vadītājs Jānis Bušs.
Lēmums piemērot kriminālatbildību par neatļautu būvniecību kāpās ievērojami palīdzētu cīņā pret nelikumīgu piejūras apbūvi Vidzemē, kuras apkarošanai būtībā nav efektīvu mehānismu, aģentūrai LETA atzina Valsts būvinspekcijas Būvniecības kontroles daļas Vidzemes sektora vadītājs Jānis Bušs.
Bušs pastāstīja, ka regulāri tiek apsekota piejūras teritorija un sodītas personas, kuras nelikumīgi veic būvniecību, taču būvinspekcijai nav nekādu mehānismu, kā likt apturēt būvniecību vai nojaukt jau uzceltās ēkas. Bušs atzina, ka, lai arī būvinspekcija visbiežāk lūdz palīdzību pašvaldībām, to attieksme pret šo jautājumu ir samērā inerta un nekāds atbalsts neesot jūtams.
"Pagājušajā gadā esam aizrakstījuši ap desmit lūgumu Skultes un Liepupes pagastu pašvaldībām ar lūgumu risināt jautājumu par ēkām, kas uzbūvētas jūrmalā, pārkāpjot pašvaldībās apstiprinātos būvprojektus, vai uzceltas vispār bez būvatļaujas, tomēr pašvaldības nekādi uz šiem lūgumiem nav reaģējušas," atzina Bušs. Viņš piebilda, ka arī Vidzemē ir gadījumi, kad pašvaldības izsniedz būvatļaujas nelikumīgi, līdz ar to, pēc viņa domām, arī materiālās atbildības palielināšana pašvaldībām būtu konstruktīvs šī jautājuma risinājums.
Bušs atzina, ka nelikumīga piejūras apbūve ir nopietna problēma Vidzemes piekrastē, īpaši Skultes un Liepupes pagastos, kur vietām izveidojusies arī situācija, kad pieejas pie jūras nav vairāku kilometru garumā. Pagājušajā gadā būvinspekcija anulējusi divas pašvaldību izsniegtas būvatļaujas piekrastes apbūvei. Arī Salacgrīvas teritorijā konstatēti ap 30 piejūras teritorijas apbūves pārkāpumi.
Bušs minēja arī konkrētu piemēru, kur, viņaprāt, panākt likuma ievērošanu varētu tikai ar kriminālatbildības palīdzību. Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijā anulēta būvatļauja, kas izsniegta uz zemes gabalu Ābolnieku ielā 3 kādam rīdziniekam Valtam Kļaviņam. Viņš būvniecību būvatļaujas anulēšanas brīdī bija jau sācis un atteicās pakļauties tās anulēšanai, norādot, ka viņa sāktajā būvniecībā viss ir likumīgi. Šajā vasarā viņš būvniecību atsācis, noracis daļu kāpas jūras malā, izvietojis konteinera tipa celtni un ierobežojis zemes gabalu ar sētu. "Ar varu mēs viņa nelikumīgo celtni nojaukt pašlaik nevaram, nespējam arī ar mūsu rīcībā esošajiem instrumentiem panākt viņa pakļaušanos būvatļaujas anulācijai, vienīgi kriminālatbildība šādā situācija varētu ko risināt," sacīja Bušs.
Bušs atzina, ka liela daļa Vidzemes piekrastes jau ir apbūvēta, īpaši laikā ap 1998.gadu, kad likumdošanas nesaskaņotības dēļ bija ļoti viegli dabūt būvatļaujas māju celtniecībai.
Salacgrīvas pilsētas mērs Dagnis Straubergs, komentējot ministra priekšlikumu, norādīja, ka aktuālākais, ko vajadzētu darīt šajā jomā - vienkāršot sodu sistēmu tā, lai atbildīgajām iestādēm būtu lielākas iespējas apturēt nelikumīgo būvniecību, jo to nespēj arī pašvaldība.
Patlaban trīs Limbažu rajona piejūras pašvaldības sākušas kopīgu darbu pie piejūras apbūves detālplānojuma izstrādes, lai būtu dokuments, uz kā pamata aizliegt vai atļaut būvniecību pie jūras.
Arī otras Vidzemes piejūras pilsētas - Ainažu - mērs Ojārs Zvejnieks norādīja, ka atbalsta ierosinājumu sodīt nelikumīgos piekrastes māju cēlājus krimināli, kā arī norādīja uz pašvaldības ierobežotajām iespējām risināt šos jautājumus.
Agnese Krivade LETA
Copyright © LETA
Bušs pastāstīja, ka regulāri tiek apsekota piejūras teritorija un sodītas personas, kuras nelikumīgi veic būvniecību, taču būvinspekcijai nav nekādu mehānismu, kā likt apturēt būvniecību vai nojaukt jau uzceltās ēkas. Bušs atzina, ka, lai arī būvinspekcija visbiežāk lūdz palīdzību pašvaldībām, to attieksme pret šo jautājumu ir samērā inerta un nekāds atbalsts neesot jūtams.
"Pagājušajā gadā esam aizrakstījuši ap desmit lūgumu Skultes un Liepupes pagastu pašvaldībām ar lūgumu risināt jautājumu par ēkām, kas uzbūvētas jūrmalā, pārkāpjot pašvaldībās apstiprinātos būvprojektus, vai uzceltas vispār bez būvatļaujas, tomēr pašvaldības nekādi uz šiem lūgumiem nav reaģējušas," atzina Bušs. Viņš piebilda, ka arī Vidzemē ir gadījumi, kad pašvaldības izsniedz būvatļaujas nelikumīgi, līdz ar to, pēc viņa domām, arī materiālās atbildības palielināšana pašvaldībām būtu konstruktīvs šī jautājuma risinājums.
Bušs atzina, ka nelikumīga piejūras apbūve ir nopietna problēma Vidzemes piekrastē, īpaši Skultes un Liepupes pagastos, kur vietām izveidojusies arī situācija, kad pieejas pie jūras nav vairāku kilometru garumā. Pagājušajā gadā būvinspekcija anulējusi divas pašvaldību izsniegtas būvatļaujas piekrastes apbūvei. Arī Salacgrīvas teritorijā konstatēti ap 30 piejūras teritorijas apbūves pārkāpumi.
Bušs minēja arī konkrētu piemēru, kur, viņaprāt, panākt likuma ievērošanu varētu tikai ar kriminālatbildības palīdzību. Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijā anulēta būvatļauja, kas izsniegta uz zemes gabalu Ābolnieku ielā 3 kādam rīdziniekam Valtam Kļaviņam. Viņš būvniecību būvatļaujas anulēšanas brīdī bija jau sācis un atteicās pakļauties tās anulēšanai, norādot, ka viņa sāktajā būvniecībā viss ir likumīgi. Šajā vasarā viņš būvniecību atsācis, noracis daļu kāpas jūras malā, izvietojis konteinera tipa celtni un ierobežojis zemes gabalu ar sētu. "Ar varu mēs viņa nelikumīgo celtni nojaukt pašlaik nevaram, nespējam arī ar mūsu rīcībā esošajiem instrumentiem panākt viņa pakļaušanos būvatļaujas anulācijai, vienīgi kriminālatbildība šādā situācija varētu ko risināt," sacīja Bušs.
Bušs atzina, ka liela daļa Vidzemes piekrastes jau ir apbūvēta, īpaši laikā ap 1998.gadu, kad likumdošanas nesaskaņotības dēļ bija ļoti viegli dabūt būvatļaujas māju celtniecībai.
Salacgrīvas pilsētas mērs Dagnis Straubergs, komentējot ministra priekšlikumu, norādīja, ka aktuālākais, ko vajadzētu darīt šajā jomā - vienkāršot sodu sistēmu tā, lai atbildīgajām iestādēm būtu lielākas iespējas apturēt nelikumīgo būvniecību, jo to nespēj arī pašvaldība.
Patlaban trīs Limbažu rajona piejūras pašvaldības sākušas kopīgu darbu pie piejūras apbūves detālplānojuma izstrādes, lai būtu dokuments, uz kā pamata aizliegt vai atļaut būvniecību pie jūras.
Arī otras Vidzemes piejūras pilsētas - Ainažu - mērs Ojārs Zvejnieks norādīja, ka atbalsta ierosinājumu sodīt nelikumīgos piekrastes māju cēlājus krimināli, kā arī norādīja uz pašvaldības ierobežotajām iespējām risināt šos jautājumus.
Agnese Krivade LETA
Copyright © LETA
