Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kas šobrīd attīstās visstraujāk. Katru gadu palielinās būvniecības apjomi. Pieaugums ir visos rādītājos- gan objektu pieņemšanā ekspluatācijā, gan arī kopējā būvju

Foto: Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kas šobrīd attīstās visstraujāk. Katru gadu palielinās būvniecības apjomi. Pieaugums ir visos rādītājos- gan objektu pieņemšanā ekspluatācijā, gan arī kopējā būvju; autors: Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kas šobrīd attīstās visstraujāk. Katru gadu palielinās būvniecības apjomi. Pieaugums ir visos rādītājos- gan objektu pieņemšanā ekspluatācijā, gan arī kopējā būvju

Saruna ar Leonīdu Jākobsonu- LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts būvinspekcijas priekšnieku.

Kādas ir tās galvenās sūdzības, ar kurām pie Jums vēršas cilvēki ?
Pamatā tās saistītas ar nelikumīgu, pašu cilvēku realizētu būvniecību ēkās. Daudzi uzskata, ka ja viņi ir privatizējuši savu dzīvokli, tad tajā var darīt visu, ko iedomājas- jaukt sienas, mainīt logus. Bieži ir sūdzības, ka augšējos stāvos dzīvojošie nomaina jumta posmu, pēc tam jumts tek un sagādā problēmas arī citiem. Ir gadījumi, kad šādas pārbūves ir pieļaujamas, bet bieži vien iedzīvotāji nepārzina elementāros būvniecības normatīvus un darbus veic uz savu galvu. Sekas var būt bēdīgas.

Cik liela ir iespēja iedzīvotājam, kuram kaut kāda veida būvdarbi ir traucējoši, ietekmēt projektus?
Ietekmēšanas iespējas nosaka likumdošanas akti. Līdz šim mēs, saņemot sūdzību, reaģējām uz laiku apturot darbus vispār, bet bieži vien ar to mūsu iespējas ietekmēt šo procesu beidzās. Ir gadījumi, kad būvnieki atzīst savu vainu, bet līdz ko komisija ir prom, visi darbi atkal turpinās. Protams, ir iespējas viņus sūdzēt tiesā u.tt., bet tas ir garš process, kura laikā objekts var tikt pabeigts. Maksimālā piemērojamā soda nauda var būt 500 lati, kas priekš laba būvuzņēmēja nekas nav. Šajā sakarā esam sagatavojuši virkni papildinājumu un izmaiņu esošajos likumdošanas aktos, viens no tiem paredz iespēju juridiski apturēt firmas darbību līdz laikam, kad pārkāpumi tiks novērsti.

Jūs minējāt, ka pēdējā laikā būvniecības apjomi ir tikai auguši, vai Jums nešķiet, ka pēc kāda laika varētu sekot lūzums un apjomi atkal samazināsies?
Būvniecība ir barometrs valsts ekonomikai- ja attīstās ekonomika, tad arī būvniecība attīstās. Pašlaik pieauguma procenti ir lieli, protams, neizbēgami kaut kur jau tam robeža būs. Grūti ir kaut ko zīlēt, tad jau redzēs, kā tas viss attīstīsies, esam tikai priecīgi, ka šobrīd šis process ir pozitīvs. Es ceru, ka tāds tas saglabāsies arī nākamajā gadā.

Kādas ir aizejošā gada tendences- kādas celtnes vairāk tika būvētas u.tml.?
Salīdzinot ar kādiem gadiem atpakaļ, kad tika būvētas pārsvarā daudzdzīvokļu mājas tad šobrīd vairāk notiek vai nu individuālie darbi vai arī rekonstrukcijas. Daudz ir investīciju objektu, kas saistīti ar dabas stāvokļa uzlabošanu- dažādas attīrīšanas sistēmas u.tt. Daudzdzīvokļu mājas valsts šobrīd neceļ.
Kopējie gada rezultāti tiks apkopoti janvāra un februāra mēnesī, tad arī varēšu minēt konkrētus skaitļus. Pašlaik vairāk balstos tikai uz 2000. gada kopsavilkumu.

Kuras Jūs uzskatāt par aizejošā gada lielākajām problēmām, neveiksmēm?
Neredzu tādas ļoti lielas neveiksmes un problēmas, kas izteikti traucētu dzīvi. Galvenokārt saskatu likumdošanas uzlabošanas un papildināšanas nepieciešamību. Jāsaka, ka pie tā tiek strādāts nepārtraukti. Pēdējā laikā esam saskārušies ar problēmu, ka būvfirmas veic neatbilstošus darbus- radio un TV torņus būvē mazas, nepieredzējušas firmas bez speciālām licencēm. Domāju, ka vajadzētu mainīt likumdošanu, lai tā nevarētu notikt. Pagaidām šis jautājums nav sakārtots.
Vēl ir vesela virkne pagaidām nesakārtotu jautājumu skarā ar HES būvniecību. Šodienas likumdošanas akti paredz izstrādāt drošības programmas. Ne visi HES īpašnieki apzinās nepieciešamību izstrādāt normatīvos aktus. Esam jau vienojušies ar "Latvenergo", ka no tiem, kas nebūs izstrādājuši nepieciešamās programmas, viņi elektroenerģiju nepirks. Šādi pasākumi dod drošību arī apkārtējiem iedzīvotājiem.

No būvniekiem samērā bieži esmu dzirdējusi, ka viņiem traucē likumdošanas nesakārtotība. Kā Jums liekas, kad šī likumdošana varētu būt pilnīgā kārtībā?
Es negribētu piekrist, ka likumdošana nav kārtībā. Visi likumdošanas akti, kas regulē būvniecību ir. Runa ir tikai par to, ka vairāki likumdošanas aktu punkti ir novecojuši, to labošanas process ir aizkavējies. Pie tā intensīvi tiek strādāts, to dara Būvniecības departaments, lai strādātu veiksmīgāk, domāju, ka viņiem būtu vajadzīgi lielāki spēki.

Liekas, ka šajā gadā samērā plaši medijos izskanēja jautājums par konkursiem, nelikumībām tajos u.tt. Kā tur kaut ko mainīt uz labu?
Es ceru, ka tagad izstrādātais un no 1. janvārā spēkā esošais jaunais likumdošanas akts "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām" jau uzlabos šo procesu. Jā, daudz tika par to runāts un daudz arī šim runām bija pamats. Ne visi konkursi norisinās godīgi. Būtu vēlams, lai konkursu izvērtēšanas komisijā būtu vairāk profesionāļu.

Būvnieki uzskata, ka konkursiem vajadzētu būt caurspīdīgākiem..
Pilnīgs caurspīdīgums nevienā konkursā nevar būt. Nolikums par piedalīšanos konkursā visiem ir vienāds. Par caurspīdīgumu es nezinu. Pēc noteikumiem šobrīd komisijai nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc kāda firma nav uzvarējusi. Likumdošana neparedz tik smalku iedziļināšanos.

Būvinspekcijas galvenā funkcija ir kontrolēt. Kā Jums šķiet, vai Jums ir pietiekami cilvēku resursi, lai šo funkciju veiktu pietiekami labā kvaitātē?
Es nezinu, vai ir kāda valsts institūcija, kura teiktu, ka viņai ir pietiekami resursi. Visi uzskata, ka tie ir nepietiekami. Arī es varu piekrist, taču gauži raudāt, ka mēs netiekam galā arī negribu. Šodien esam nodrošināti tehniski. Protams, tāpēc, ka atalgojums valstī nav liels, mēs nevaram piesaistīt pašus labākos speciālistus. Privātās struktūrās var nopelnīt daudz labāk. Mēs izveidojuši sistēmu, kad piesaistām ārštata ekspertus no privātām sturktūrām. Bet ar mūsu atalgojumu nevaram panākt, lai viņi pie mums strādātu pastāvīgā darbā.

Cik inspektoru pašlaik strādā pie Jums?
Mums ir ne tikai inspektori, mums ir vairākas daļas- būvprojektu ekspertīze, būvmateriālu atbilstības novērtēšana, HES drošuma kontroles nodaļa. Kopā ir 32 štata vietas. Paši inspektori ir 18.
Pēc vides dalījuma mums ir 8 reģioni Latvijā, kur mums ir nodaļas. Īpaši grūti ir dabūt profesionālus darbiniekus reģionos. Tie, kas ir labi speciālisti, jau strādā citur.

Ja jau sākām runāt par reģioniem, tad jāpiemin arī par būvniecības atšķirīgumu Rīgā un reģionos...
Jā, piekrītu, ka šī atšķirība ir ļoti liela. Praktiski no visas būvniecības vairāk kā 60% notiek Rīgā. Pēc apjomiem nākamais lielākais ir Ventspils reģions, visgrūtāk, protams, ir Latgalē. Varbūt te sava daļa vainas ir arī valdības politikai, vajadzētu vairāk investīciju piesaistīt laukiem. Lielāku iniciatīvu vajadzētu arī no pašvaldību puses.

Liekas, tieši reģionos vairāk tiek piesaistīts tā sauktais melnais darbaspēks..
Esmu daudz runājis ar būvniekiem, viņi uzskata, ka pie šodienas sistēmas nav iespējams strādāt pilnīgi tīri un godīgi. Bieži ir arī gadījumi, kad konkursā uzvar liela firma, uzvar ar salīdzinoši mazu cenu (nesauksim to uzreiz par dempingu), par tādu summu uzbūvēt objektu ir gandrīz neiespējami. Tad viņi ņem šīs, kā Jūs sakāt, melnās brigādes, būvniekus kam nav nepieciešamās izglītības un pieredzes strādāt nepieciešamajā līmenī. Jautājums par kvalitāti tiek aizmirsts.

Šobrīd aktuāls ir arī jautājums par Latvijas firmu iziešanu ārzemēs un ārzemju firmu ienākšanu Latvijā. Cik spējīgas iziet ārzemēs ir mūsu firmas? Un vai vajadzētu pieļaut, ka Latvijā ienāk citu valstu firmas?
Ja mēs ejam uz iekļaušanos Eiropas Savienības struktūrās, mēs nevaram likt aizliegumus brīvā darbaspēka plūsmai. No vienas puses arī svešu firmu ienākšana Latvijā ir laba, ja nāk iekšā firmas, kas strādā kvalitatīvi, izmantojot jaunas tehnoloģijas, mēs no tādām varam daudz ko iemācīties. Ja firma ignorē mūsu likumdošanu un notiekumus, tad gan nevajadzētu pieļaut tās darbošanos Latvijā. Tāpēc vajadzētu izvērtēt katru ienākošo firmu, to cik lielu labumu tā varētu dot.
Domāju, ka mūsu lielākās būvfirmas ir spējīgas strādāt ārpus Latvijas, taču daudzas valstis oficiāli vai neoficiāli rada šķēršļus citu valstu firmu ienākšanai. (Mums tāpat vajadzētu kaut ko darīt, lai ārzemju firmām iekļūšana Latvijā būtu grūta.) Neskatoties uz šķēršļiem ir daudzas mūsu firmas kas veiksmīgi strādā ārzemēs; "Skanska", "Kalnozols", "Re & Re" u.c.

Dempings...
Tā ir atkal viena liela un atsevišķa tēma. Pašlaik runājam ar Arhitektu savienību- arhitekti grib savos nolikumos iestrādāt, ka ja konkursā uzvar firma ar dempinga cenu, tad izvērtēšanas komisija pārbaudīs šīs firmas darbu, ja redzēs, ka tas bijis apzināts dempings, arhitekti ierosinās vai nu apturēt firmas darbību vai atrast citus līdzekļus, lai cīnītos ar dempingu. Protams, šeit ir nepieciešama profesionāla komisija. Jāsaka, ka jau tagad dempings zināmā mērā tiek sijāts- parasti nosaka vidējo objekta cenu (plus/mīnus 12%), ja firma izkrīt no šī diapazona, tā atsijājas.

Kas ir knifiņš, tās lietas, ar ko mūsu firmām izdodas iziet un uzvarēt konkursos ārzemēs?
Knifiņš ir, pirmkārt, ka mūsējie ir profesionāļi. Būvfirmās strādā daudz jaunu cilvēku, kas ieguvuši augstu profesionālo izglītību, viņi nebaidās uzņemties atbildību. Agrāk būvniecība bija tā nozare, kur strādāja tikai tie, kas nevarēja atrast neko labāku, tagad ir citādi.
Ir oficiāli un neoficiāli ceļi, kā uzvarēt konkursos ārzemēs. Bet visnotaļ poztīvi ir tas, ka mūsu firmas iet uz ārzemēm.

Būvinspekcija bija tie, kas izvirzīja domu par to, ka vajadzētu būvniecībā piesaistīt jaunus cilvēkus. Kā tas ir izdevies?
Mēs tiešām esam daudz par to runājuši un aģitējuši, domāju, ka tas izdevies veiksmīgi un jaunā paaudze ir ienākusi būvniecībā. Negribu apvainot vecos speciālistus, taču viņiem ir iegājusies vecā pieredze un viņi bieži vien nav spējīgi mainīties un pieņemt jaunās metodes. Ja paskatāmies tad arī visi lielo firmu vadītāji ir gados jauni cilvēki.

Kā vērtējat būvniecības izglītību Latvijā?
Pēc manām domām, izglītība šajā nozarē nav tajā labākajā līmenī. Negribu nevienam neko pārmest, bet iegūt Latvijā profesionālu izglītību ir ļoti grūti. Pasniedzēju kontingents praktiski nemainās un, ja mainās, tad ļoti minimāli. Arī vide, kādā studenti mācās ir slikta- ja aizbraucam uz Ķīpsalu un ieejam būvniecības fakultātes korpusā, kļūst baisi. Mācību līdzekļi ir novecojuši. Izglītība ir nepietiekama un nav tik cieši saistīta ar praksi, kā vajadzētu, tas ir viens no vājākajiem punktiem būvniecības procesā.

Kam šeit vajadzētu mēģināt kaut ko mainīt?
Par izglītību atbild valsts. Valsts politiku vispār vajadzētu vairāk orientēt uz jauniešiem. Ja nākamā paaudze, kas visu turpinās nebūs stipra un profesionāla, mēs nekur tālu nevarēsim attīstīties.
Arī lielās biznesa firmas varētu apvienot līdzekļus un mēģināt palīdzēt izglītības iestādēm. Būtu labi izveidot kādu vienotu fondu, kas novirzītu līdzekļus jaunatnes izglītošanai. Jau tagad dažas firmas cenšas maksāt stipendijas.

Ir vairākas būvniecības apakšnozares, kurās vispār nav iespējams iegūt izglītību. Drīz tur paliks tukšums.
Tas pilnībā ir iespējams. Būtu svarīgi, lai to apzinātos arī lielākie uzņēmumi.

Būvinspekcija šogad noslēdz līgumu ar ieņēmumu dienestu.
Esam noslēguši vairākus līgumus ar dažādām institūcijām. Ar ieņēmumu dienestu, tā bija mana iniciatīva, ir ērti apmainīties ar virkni informācijas kas nepieciešama mūsu darbā. Mēs principā darām vienu darbu katrs savā sfērā.

Kā šis līgums ietekmēs, piemēram, būvniekus?
Tas liks būt godīgākiem.

Kurus Jūs uzskatāt par aizejošā gada lielākajiem notikumiem būvniecībā?
Lielākais šogad nodotais objekts bija Latvijas Bankas naudas glabātava. Uzskatu, ka tas ir ļoti labs objekts no būvniecības un arhitektūras viedokļa.
Prieks arī par nākotnes plāniem- hokeja hallēm. Būtu nepieciešama arī liela un laba koncerthalle Rīgā, jo pie mums brauc augsta līmeņa viesmākslinieki.
Galvenais, ka mēs ejam un attīstāmies. Katru dienu notiek kādas pārvērtības un paliek arvien labāk.

Kā ar nākamā gada plāniem būvinspekcijā?
Mēs darbojamies cieši normatīvo aktu ietvaros. Galvenais ir aptvert visu būvniecībā notiekošo.
Mums ir doma izveidot vel vienu nodaļu- kad tiek parakstīts akts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, mūsu darbība beidzas. Bet ir ekspluatācijas stadija, kad nāk daudz sūdzību, ēka nonāk avārijas situācijā. Vajadzētu sekot līdzi arī ēku ekspluatācijai. Rīgā ir vairāk nekā 200 avārijas stāvoklī esošu ēku. Arī tur būtu jāiegulda spēkus, lai novērstu nelaimes gadījumus.

Ko Jūs gribētu vēlēt būvniekiem nākamajā gadā?
Jaunajā gadā būvniekiem novēlu veiksmes darbā! Iegūt visus pasūtījumus, ko vēlas! Novēlu strādāt tā, lai darbu kvalitāte atbilst visām prasībām. Un, pirmkārt, lai visiem laba veselība! Būvniekam tā notiekti ir nepieciešama.

Un beigu beigās- ko Jūs domājat par mums- buvniecības portālu?
Portāls ir palicis arvien labāks. Sākums mani ne pārāk apmierināja. Tagad portālā var skatīties ar interesi, tas palicis interesantāks un vieglāk uztverams. Stipri uzlabojusies tekstuālā daļa. Būtu jauki, ja jums būtu pārstāvji dažādās vietās, piemēram, ministrijā, kas operatīvi piegādātu jums svarīgāko informāciju. Novēlu jums attīstīties, iet uz priekšu radīt jaunas idejas! Šāda veida portāls notiekti ir nepieciešams.


Linda Tunte
www.building.lv