Būvniecībā mazināti administratīvie šķēršļi
Ministru kabineta sēdē 7.aprīlī tika apstiprināti vairāki būtiski grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas samazinās administratīvos šķēršļus būvniecībā.
Foto: Būvniecībā mazināti administratīvie šķēršļi; autors: Būvniecībā mazināti administratīvie šķēršļiMinistru kabineta sēdē 7.aprīlī tika apstiprināti vairāki būtiski grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas samazinās administratīvos šķēršļus būvniecībā, paredzēs iespēju pagarināt plānošanas un arhitektūras uzdevuma un būvprojekta akcepta derīguma termiņu (kas īpaši svarīgi tiem, kas šobrīd "iesaldējuši" savus būvprojektus), kā arī noteiks vienkāršotu procedūru ēku siltināšanai.
Grozījumu projekts paredz, ka ēkas fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu turpmāk varēs veikt vienkāršotā renovācijas kārtībā, t.i. pasūtītājam jāaizpilda un būvvaldē jāiesniedz apliecinājuma karte. Papildus, uzsākot fasādes renovācijas būvdarbus, vēl ir jāiesniedz būvvaldē būvuzņēmēja (būvētāja) civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija un gadījumos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvobjektam ir nepieciešama būvuzraudzība, arī līguma par būvuzraudzību kopija, būvuzrauga un atbildīgā būvdarbu vadītāja saistību raksti.
Būvvaldes amatpersonām ir pienākums pārbaudīt, vai būvdarbi veikti ieceres dokumentācijā norādītajā apjomā un atbilstoši vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Lai mazinātu būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no valsts un pašvaldību institūcijām, grozījumu projekts paredz, ka tehniskie un īpašie noteikumi jāsaņem tikai tajos gadījumos, ja to nosaka attiecīgās jomas normatīvie akti (piemēram, par būvniecību aizsargjoslā, kultūras pieminekļu aizsardzības zonās u.c.), jo jau šobrīd MK noteikumos vairākām ēku grupām jau ir noteiktas konkrētas prasības ugunsdrošības, higiēnas un vides un dabas aizsardzības jomā, tādēļ nav nepieciešams šīs prasības atkārtot tehniskajos un īpašajos noteikumos. Līdz ar to tiek samazināts procedūru skaits būvprojekta izstrādē, saskaņošanai nepieciešamais laiks un izmaksas, būtiski samazinot administratīvās izmaksas.
Vienlaikus MK noteikumu projekts paredz, ka būvvalde izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu kopā ar attiecīgās pašvaldības institūciju tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka plānošanas un arhitektūras uzdevuma un akceptēta būvprojekta derīguma termiņš tiek pagarināts, ja saņemts attiecīgs pasūtītāja iesniegums. Paredzēta arī iespēja būvvaldēm atjaunot plānošanas un arhitektūras uzdevuma un akceptēta būvprojekta derīguma termiņu, ja faktiskie un tiesiskie apstākļi nav mainījušies. Gadījumos, kad būvprojekts ir akceptēts būvvaldē, taču dažādu iemeslu dēļ nav uzsākta projekta realizācija, pasūtītājam būs tiesības vērsties būvvaldē ar attiecīgu iesniegumu un pagarināt akceptētā būvprojekta derīguma termiņu vēl uz diviem gadiem. Šāds regulējums ir iekļauts, lai būvniecības ieceres virzītājs varētu turpināt būvprojekta izstrādi, nesaņemot jaunos pieslēgšanās un tehniskos un īpašos noteikumus no dažādām institūcijām.
Saskaņā ar 2008.gada 13.martā pieņemto Ēku energoefektivitātes likumu, noteikumu projektā iestrādāta prasība būves tehniskajā projektā iekļaut ēkas energoefektivitātes aprēķinu.
Detalizēti ar izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" var iepazīties EM mājas lapā internet - http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=22044.
Ar cieņu,
EM Sabiedrisko attiecību nodaļa
67013193