Būvniecības gads bijis veiksmīgs
Kopš 1995. gada būvniecības nozare ir viena no dinamiskākajām Latvijas tautsaimniecībā. Laikā no 1996. līdz 2001. gadam nozares ražošanas apjoms gadā vidēji pieauga par 8,8 procentiem, 2002. gadā- par 10,8%, sasniedzot 469,3 miljonus latu, bet 2003. gada deviņos mēnešos būvniecības apjoms sasniedzis 360,3 miljonus Ls, dodot pieaugumu nozarē jau par 16,1%. Būvniecība pašreiz veido aptuveni 6,1% no iekšzemes kopprodukta.
2003. gadā pieaudzis jaunās būvniecības apjoms. Salīdzinot 2002. gada deviņus mēnešus ar to pašu laika posmu 2003. gadā, jaunās būvniecības apjomi palielinājušies par 16,7% jeb 20,6 miljoniem latu.
Pēdējos trīs gados krasi mainījusies būvniecības darbu importa- eksporta attiecība. Sevišķi pieaugums vērojams šogad, kad 9 mēnešos eksports pārsniedz importu gandrīz 12 reizes. Lielākoties Latvijas būvnieki būvdarbus veikuši Eiropas savienības valstīs- kopsummā par 582,1 tūkstošiem latu.
Sakarā ar būvniecības apjomu straujo pieaugumu, pieaudzis arī akmens, ģipša, cementa, stikla keramikas izstrādājumu apgrozījums. Par 5,4% pieaudzis galveno būvizstrādājumu eksports, taču to pašu būvizstrādājumu imports pieaudzis vēl straujāk- 22,4%.
2003. gadā ekspluatācijā pieņemti daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti. Piemēram, Rīgā t/c "Origo", t/c/ "Domina Shopping" pirmā kārta, "Rimi Latvia" distribūcijas centrs", "Latvijas Balzams" noliktavu komplekss, viesnīca "Hotel Bergs", Liepajā- magistrālā transporta ievadceļa piektais posms, ledus halle Piņķos, Ogrē jauna elektrotehnikas ražotne.
Joprojām lielākā daļa būvniecības pēc faktiskās būvdarbu izpildes vietas koncentrēta Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Tai pat laikā atsevišķos rajonos (Balvi, Gulbene, Dobele, Ludza) veiktie būvapjomi ir nelieli, pat niecīgi.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, būvniecībā joprojām konsekventi pazeminās cenas. Atsevišķos būvniecības veidos izmaksas kritušās ievērojami vairak, piemēram, pazemes magistrālo cauruļvaud izbūvē par 8,4%, transporta objektu būvē- par 2,6%. Bet izglītības un veselības aizsardzības objektu renovācijā cenas cēlušās par 1,5% un ģimenes māju būvniečībā par 0.8%.
Kā būtiskākie būvniecības aktivitāti ierobežojošie faktori jāmin augstā konkurence nozarē, nepietiekams pieprasījums, kvalificēta darbaspēka trūkums. Tomēr Latvijas statistikas institūta veiktie pētījumi rāda, ka bremzējošo faktoru ietekme uz būvuzņēmējdarbību ar katru gadu samazinās. Samazinājums īpaši jūtams 2003. gadā. Tas liecina, ka valstī pamazām sakārtojas uzņēmējdarbības vide būvniecībā.
2003. gadā pieaudzis jaunās būvniecības apjoms. Salīdzinot 2002. gada deviņus mēnešus ar to pašu laika posmu 2003. gadā, jaunās būvniecības apjomi palielinājušies par 16,7% jeb 20,6 miljoniem latu.
Pēdējos trīs gados krasi mainījusies būvniecības darbu importa- eksporta attiecība. Sevišķi pieaugums vērojams šogad, kad 9 mēnešos eksports pārsniedz importu gandrīz 12 reizes. Lielākoties Latvijas būvnieki būvdarbus veikuši Eiropas savienības valstīs- kopsummā par 582,1 tūkstošiem latu.
Sakarā ar būvniecības apjomu straujo pieaugumu, pieaudzis arī akmens, ģipša, cementa, stikla keramikas izstrādājumu apgrozījums. Par 5,4% pieaudzis galveno būvizstrādājumu eksports, taču to pašu būvizstrādājumu imports pieaudzis vēl straujāk- 22,4%.
2003. gadā ekspluatācijā pieņemti daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti. Piemēram, Rīgā t/c "Origo", t/c/ "Domina Shopping" pirmā kārta, "Rimi Latvia" distribūcijas centrs", "Latvijas Balzams" noliktavu komplekss, viesnīca "Hotel Bergs", Liepajā- magistrālā transporta ievadceļa piektais posms, ledus halle Piņķos, Ogrē jauna elektrotehnikas ražotne.
Joprojām lielākā daļa būvniecības pēc faktiskās būvdarbu izpildes vietas koncentrēta Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Tai pat laikā atsevišķos rajonos (Balvi, Gulbene, Dobele, Ludza) veiktie būvapjomi ir nelieli, pat niecīgi.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, būvniecībā joprojām konsekventi pazeminās cenas. Atsevišķos būvniecības veidos izmaksas kritušās ievērojami vairak, piemēram, pazemes magistrālo cauruļvaud izbūvē par 8,4%, transporta objektu būvē- par 2,6%. Bet izglītības un veselības aizsardzības objektu renovācijā cenas cēlušās par 1,5% un ģimenes māju būvniečībā par 0.8%.
Kā būtiskākie būvniecības aktivitāti ierobežojošie faktori jāmin augstā konkurence nozarē, nepietiekams pieprasījums, kvalificēta darbaspēka trūkums. Tomēr Latvijas statistikas institūta veiktie pētījumi rāda, ka bremzējošo faktoru ietekme uz būvuzņēmējdarbību ar katru gadu samazinās. Samazinājums īpaši jūtams 2003. gadā. Tas liecina, ka valstī pamazām sakārtojas uzņēmējdarbības vide būvniecībā.