"Būvniecības nozare kā tāda nemitīgi iet uz augšu un attīstās. Tā vēl ilgi attīstīsies. Ikvienas valsts attīstības spogulis ir būvniecība." - stāsta "Kalnozols Celtniecība" direktors Andris Mačs

Intervija ar "Kalnozols Celtniecība" direktoru Andri Maču.

"Kalnozols Celtniecība" ir viens no vadošajiem būvuzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojas ar ģenerālfunkciju veikšanu celtniecībā. Šobrīd nozīmīgākie "Kalnozols Celtniecība" objekti ir "Latvijas Mobilā Telefona" administratīvā ēka, Rātsnama būvniecība un Latvijas bankas filiāle. Tie ir vieni no lielākajiem objektiem pašlaik Latvijā, tie runā paši par sevi.

Cik darbinieku strādā uzņēmumā?
Pastāvīgo darbinieku skaits ir ap 320, taču uz līgumdarbiem šis skaitlis reizēm pārsniedz pat 500. 

Liekas, ka ikviens ar būvniecību saistīts cilvēks Latvijā zina uzņēmumu "Kalnozols Celtniecība". Tas ir arī Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā. Kas ir jūsu panākumu nagla?
Tā ir mūsu attieksme pret darbu. Mūsu moto ir: profesionalitāte un sadarbība. Visus darbus cenšamies veikt maksimāli profesionāli un sadarbojoties ar saviem klientiem. 

Kā tiek panākta profesionalitāte?
Tās ir apmācības. Mūsu kompānijā ir izstrādāta speciāla apmācību sistēma. Darbiniekiem ir izveidoti individuālie attīstības plāni. Pastāv iekšējā un ārējā apmācības sistēma. Iekšējā - vecākie kolēģi apmāca jaunākos. Ārējā- speciāli organizētas apmācības par noteiktu tēmu.

Kas ir individuālās attīstības plāns?
Tiek notestēts ikviena darbinieka zināšanu līmenis. Lai darbs kļūtu vēl labāks, tiek noteikts, kādas zināšanas vēl vajadzētu sasniegt. Tas viss tiek fiksēts individuālajā attīstības plānā. Ikvienam darbiniekam ir iespējama profesionālā izaugsme. Jo profesionālāks ir darbinieks, jo lielāku atalgojumu viņš saņem, līdz ar to ikviens ir ieinteresēts vairāk mācīties. 

Cik liels ir atalgojums, ko saņem uzņēmuma darbinieki?
Es negribētu minēt konkrētus skaitļus, taču domāju, ka piedāvājam vienu no labākajiem atalgojumiem Latvijas būvfirmu vidū. Mēs no darbiniekiem daudz prasām, tāpēc arī atalgojumam jābūt atbilstošam. Par kvalitatīvu darbu tiek pienācīgi maksāts.

Kādam jābūt veiksmīgam uzņēmumam?
Galvenais- uzņēmuma vadītājiem, īpašniekiem, ir jāgrib kaut ko sasniegt. Ja mērķi ir uzstādīti pēc iespējas augstāki un, ja ir gribēšana tos sasniegt, tas jau ir sava veida veiksmes garants. Ja cilvēks kaut ko ļoti grib, agri vai vēlu viņš to iegūst. Neko nedrīkst darīt tikai "ķeksīša" pēc.

Kā šajā ziņā ir Jūsu uzņēmumā?
Mūsu plāni ir ļoti lieli. Ar katru gadu cenšamie sasniegt arvien vairāk, augt arvien augstāk. 

Kādi ir uzņēmuma nākotnes mērķi?
Mums jau ir meitas uzņēmumi ārpus Latvijas- Vācijā, Krievijā. Es domāju, ka pie šīm valstīm mēs neapstāsimies. Gribam būt liels internacionāls uzņēmums. 

Vai meitas uzņēmumi ārvalstīs darbojas tik pat veiksmīgi kā Latvijā?
Jā, tā varētu teikt. Pēdējais piemērs tam bija Vācija, kur iknedēļas būvsapulcēs mūs liek kā piemēru citām būvfirmām. 

Ar ko jūsu uzņēmums ir pārāks par citiem konkurējošajiem? Kā Jums izdodas uzvarēt konkursos?
Klientam ir pārliecība, ka to, ko mēs uzņemamies, mēs veiksmi. Mēs klientam izdarām visu, ko esam solījuši un solām tikai to, ko varam izdarīt. Līdz ar to kompānijas cenu līmenis ir adekvāts mūsu profesionalitātei. 

Bieži ir dzirdēti dažādu cilvēku viedokļi par to, ka būvniecības konkursos ir ļoti izteikta korupcija. Vai konkursos iespējams uzvarēt arī godīgi?
Protams! Mums ir daudz individuālo pasūtījumu, tajos korupcija nedarbojas vispār. Arī valsts un pašvaldību konkursos esam uzvarējuši tikai tāpēc, ka mums ir bijis labākais piedāvājums.

Un tomēr- nekas taču nerodas no nekā. Acīmredzot kaut kāda kukuļdošana būvniecībā tomēr pastāv. Kā to apkarot?
Es uzskatu, ja viss tiek rīkots tā kā noteikts, kukuļdošana nemaz nav iespējama. Konkursus vajadzētu rīkot maksimāli caurspīdīgus, visiem atklāti paziņojot, kas un kāpēc ir uzvarējis.

Bet kāpēc tad tomēr notiek kukuļdošana?
Tas ir mīts. Korupcija ir iespējama tikai tad, ja lēmumi tiek pieņemti subjektīvi, ja to pieņemšanas process nav atklāts. 

Kā tad ir radies mīts par korupciju būvniecības konkursos?
Tas radies, jo būvniecības prestižs vispār ir zems. Es pat nezinu, kāpēc notiek būvniecības prestiža gremdēšana. Tik pat labi varētu sākt runāt par to, kāpēc Rīgas Domei piegādātas tās un ne citas žalūzijas. Varbūt tur arī ir notikusi uzpirkšana?
Būvniecība vienmēr daudziem ir likusies netīra sfēra. 

Tā taču ir vienmēr! Vairāk kritikas tiek lielākajiem un varenākajiem?
Tā tas ir. Domāju, ka būvniecības kompānijām vajadzētu apvienoties un skaļi izteikt savu viedokli. Arī masu mediji bieži vien uzsver tikai būvniecības tumšo pusi, pārvēršot to par "melno" biznesu. Nafta, muita, būvniecība- tās mūsu valstīm tiek uzskatītas par visapšaubāmākajām sfērām. Patiesībā mēs esam ieinteresēti strādāt maksimāli godīgi.

Kādas problēmas vēl saskatāt būvniecībā Latvijā?
Būvniecības nozarē ir ļoti mazs studējošo skaits. Absolventu ir vēl mazāk, bet tie ir vajadzīgi ļoti daudzām Latvijas būvfirmām. Nonākam pie tā, ka uzņēmumos ir ļoti maz kvalificētu darbinieku. 
Problēma ir arī tā, ka praktiski neeksistē valsts kontroles sistēma. (Būvinspekcijā strādā aptuveni 10 cilvēki, kuri vieni nespēj visu izkontrolēt.). 
Kāda izveidojas situācija? Būvniecības apjomi aug, speciālistu trūkst un kontroles sistēma nepastāv. 
Nesen sabruka māja Turgeņeva ielā, iepriekš Pulkveža Brieža ielā- pie tā mēs nonāksim, ja valsts nesāks domāt. 
Mūsu valsts nekādi neatbalsts būvniecības attīstību, tās prestižs tiek tikai nemitīgi grauts. 

Kāda veida atbalstu no valsts Jūs gribētu sagaidīt?
Vienas no valsts funkcijām ir likumdošana un kontrole. Likumdošanā viss ir kārtībā, toties kontroles funkcija netiek pildīta nemaz. Vajadzētu pārveidot, papildināt ar jauniem kadriem organizāciju, kas veic kontroles funkcijas.
Valstij vajadzētu arī vairāk atbalstīt izglītības sistēmu. Ir jādomā, kā būvniecību nodrošināt ar kvalificētiem darbiniekiem. 

Būvniecība strauji attīstās, tā ir viena no veiksmīgākajām nozarēm, taču studētgribētāju šajā nozarē ir mazs. Kā to skaidrojat?
Viens no iemesliem varētu būt tas, ka būvniecība ir sarežģīta un neinteresanta. Tā ir inženiertehniska zinātne. 
Savu ieguldījumu šīs problēmas risināšanā cenšamies dod paši - "Kalnozolam" ir izveidojusies sadarbība ar LLU, mūsu speciālisti brauc uz augstskolu lasīt lekcijas par "īstu dzīvi būvlaukumā". Tā cenšamies ieinteresēt jauniešus šajā nozarē, sniegt papildus zināšanas. 
Studētgribētāju mazais skaits varētu būt skaidrojams arī ar zemo būvniecības prestižu. Sabiedrībā kopumā valda uzskats, ko ir izdevīgi studēt un, ko nav. Joprojām ir lieli konkursi, lai studētu jurisprudenci, finansu vadību, datorzinātnes u.c. Tajā pat laikā būvniecība nav šo pieprasīto specialitāšu vidū. Viens no iemesliem varētu būt dažādo masu saziņas līdzekļu sabiedrībā radītā apziņa, ka būvniecības konkursi notiek negodīgi, algas ir zemas utt?

Diezin vai žurnālisti kaut ko izdomā paši. Acīmredzot kaut kur viņiem tiek sniegta šāda veida informācija.
Es pieļauju, ka tā ir. Ganāmpulkā vienmēr atradīsies kāda melnā avs. Vajadzētu izskaust šīs melnās avis, kuras nodod nepamatoti negatīvu informāciju. 

Vai attieksme pret būvniecību pēdējā laikā ir kaut kā mainījusies?
Nē. Viss, kas saistīts ar būvniecību tiek iepīts arī politiskajās intrigās. Tāpēc es uzskatu, ka būvniekiem ir jānāk kopā un jāglābj sava sfēra. 
Nesaprotu arī to, kāpēc valsts saudzē graustus, kāpēc vecām mājām ir jāveic kaut kādas pieminekļa funkcijas? Un tad notiek tā, ka māja pēkšņi sabrūk. 

Vai pie šo māju sagrūšanas ir vainīgas valsts institūcijas?
Jā. Ja grausts ir privātīpašumā, institūcijām ir jāpiespiež saimnieku graustu savest kārtībā vai nojaukt. Ja valsts nespēj piespiest, tad lai tā kā organizācija, kas nespēj panākt vēlamo rezultātu, ņem un nojauc par saviem līdzekļiem. Valstij ir jārūpējas par cilvēkiem un grausti nedrīkst apdraudēt viņu drošību. 
Valstī taču tiek domāts par tūrisma attīstību. Vai tūristiem rādīsim savus graustus?
Valsts iestādes parasti vainu noveļ uz līdzekļu trūkumu.

Ja grib, tad var izdarīt visu. Ir tikai jāizveido sistēma, kā ievest kārtību- graustus var pārdot par lētu naudu vai piespiest to īpašniekus savest visu kārtībā.

Tātad patiesībā tā ir attieksmes, ne naudas vaina.
Jā. Tā ir tikai negribēšana. Kad sabruks vēl kādas piecas mājas, tad varbūt sāks domāt, bet tad varbūt jau būs par vēlu. 

Kādas Jūs redzat būvniecības nozares perspektīvas?
Būvniecības nozare kā tāda nemitīgi iet uz augšu un attīstās. Tā vēl ilgi attīstīsies. Ikvienas valsts attīstības spogulis ir būvniecība. Prognozēju, ka būvniecības attīstība turpināsies. Jautājums ir par Eiropas Savienību- ja mēs tajā iestāsimies, kas notiks tad? Varētu notikt lielāko būvfirmu apvienošanās. Ja būs brīvais darbaspēka tirgus, nāks iekšā citu valstu firmas, nelielajām Latvijas būvfirmām varētu palikt grūti konkurēt. Ārzemēs ir firmas, kuras jau daudz ko ir sasniegušas, mums sava varēšana vēl ir jāpierāda. 

Ko darīt ar kompānijām, kas strādā nelegāli?
Valstij vajadzētu radīt sistēmu, ka nodokļus maksāt ir izdevīgāk nekā nemaksāt. Nevienas firmas vadītājs nav ieinteresēts dzīvot nemitīgā satraukumā, ka kāds var atnākt un pieķert, ka viņš kaut ko ir izdarījis nelikumīgi. Es atbalstu sistēmu, ka nodokļa apmērs samazinās, bet tas tiek kvalitatīvāk iekasēts.

Atkal pie vainas valsts.
Zināmā mērā jā. Jo nodokļu politiku taču nosaka valsts. Mēs paši nevaram regulēt PVN lielumu. Tomēr es negribētu meklēt vainīgos, bet kopīgi ar valsts atbildīgajiem darbiniekiem rast risinājumus patreizējai situācijai.

Varbūt tiešām pašiem būvniekiem ir jāpaliek aktīvākiem un vairāk jāatgādina par savām vajadzībām?
Jā, tas varētu būt risinājums. Tagad problēma ir tā, ka katrs cīnās savā lauciņā un priecājas, ja par konkurentu kāds ir pateicis kaut ko sliktu. Tā mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Piekrītu, ka būvnieku vaina ir tā, ka viņi nenāk kopā un neizvirza savas prasības. 
Jā, mēs esam nonākuši pie pareiza secinājuma: medmāsas streikoja- tā viņas kaut ko panāca, pedagogi streikoja- tā kaut ko panāca, jāsāk arī būvniekiem veikt kaut kādas aktivitātes, lai valsts sāktu domāt. Tikai tā laikam iespējams kaut ko panākt. 

Un tagad kaut kas par Jums! Cik sen jau darbojaties šajā amatā?
Amatā esmu tikai no 2000.gada vidus, lai gan "Kalnozolā" sāku strādāt 1994. gadā, uzreiz pēc augstskolas beigšanas. Sākumā strādāju kā brigadieris. Biju jauns students, kurš kaut ko grib sasniegt. Kopā ar vīriem darīju visus nepieciešamos darbus. Tā pamazām esmu kāpis pa karjeras kāpnītēm- no darba vadītāja kļuvu par vecāko darbu vadītāju, tad par projektu vadītāju, lēnā garā esmu nonācis līdz direktora amatam. 

Kur domājat kāpt vēl augstāk?
Iespējas tikt uz augšu paliek vienmēr. Vienmēr ir kaut kas augstāks, ko censties sasniegt. Nevar taču būt, ka sasniedzot kaut kādu noteiktu stāvokli, šķiet, ka vairāk nav kur kāpt. 

Ko Jūs pats vēl gribētu sasniegt?
Es negribētu runāt par saviem iekšēji nostādītajiem mērķiem. Esmu māņticīgs- ja kaut ko visiem pastāsta, tad tas nepiepildās. 

Kā Jums patīk pavadīt laiku ārpus darba?
Man patīk makšķerēt. Tā ir sava veida relaksācija pie dabas. Savā nodabā var sēdēt, ķert zivis un pārdomāt visu, kas ir sakrājies. 
Protams, arī ģimene atņem savu daļu laika un palīdz atpūsties. 

Vai bieži atliek laiks ģimenei un atpūtai? Vai tā nekļūst par problēmu?
Ja tā kļuvusi par problēmu, tad kaut kas nav kārtībā darba vietā. Tātad Tu esi par daudz uzņēmies. Ir jāsāk domāt par pienākumu deligēšanu. Tā nedrīkst kļūt par problēmu.

Jums tā nav problēma?
Pilnīgi droši es to nevarētu apgalvot. Ir brīži, kad tiešām nav laika. Bet tad es apstājos un saku sev: stop! Ir jāvelta laiks arī citām lietām. Ir brīži, kad aizmirstas pamatlietas. 

Kādam jābūt labam direktoram?
To nu gan man grūti pateikt! (ilgi domā). 
Direktoram noteikti ir jābūt objektīvam. Jebkurš lēmums jāpieņem balstoties uz faktiem, nevis subjektīvām emocijām. Svarīgas ir arī labas iekšējās attiecības ar darbiniekiem. Mēs rūpējamies, lai darbinieki būtu ieinteresēti kompānijas darbībā. Lai uz darbu nebūtu jāiet tikai tāpēc, lai nopelnītu iztiku, bet lai darbs kļūtu par otrajām mājām. Ir jārada komandas gars. 

Un visbeidzot- ko Jūs domājat par mums? Kā vērtējat būvniecības portālu www.building.lvģ 
Portālā ieskatos reizi nedēļā. Ja es portālu skatos, tātad tas mani apmierina. Mani interesē aktuālā informācija, intervijas. Protams, ikvienam interesējošie konkursi, uzvarētāji. Man patīk, ka no portāla var aiziet uz citām svarīgām mājas lapām, man nav jāmeklē to adreses. Tas ir ērti un vienkārši. 


Linda Tunte
www.building.lv