Būvniecības termiņi tiek kavēti būvmateriālu trūkuma dēļ, uzskata uzņēmēji
Uzņēmēji neslēpj satraukumu par to, ka būvmateriālu trūkumu dēļ pašlaik Latvijā iznāk kavēt termiņus būvniecības objektu pabeigšanai.
Uzņēmēji neslēpj satraukumu par to, ka būvmateriālu trūkumu dēļ pašlaik Latvijā iznāk kavēt termiņus būvniecības objektu pabeigšanai, - preses konferencē pēc svinīgās līguma parakstīšanas par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, otrā kārta" darbiem 6,7 miljonu latu apjomā sacīja četru kompāniju pārstāvji.
Kā sacīja SIA "VIA" valdes loceklis Velners Siņicins, jau pagājušajā gadā kompānijām, kas atjauno ielu segumu, nācās pagarināt nodošanas termiņus, jo nācās iepirkt šķembas Skandināvijas valstīs, kā arī meklēt iespējas cementa piegādēm ārpus Latvijas.
Savukārt, lai kompensētu būvniecībā radušos darbaspēka deficītu, būvfirmas iespēju robežās cenšas kāpināt darba produktivitāti, izmantojot modernās tehnikas iekārtas, pastāstīja SIA "T-Vita" valdes priekšsēdētājs Jurijs Tkačenko.
Tomēr uz šī gada darbiem līgumu noslēgušas kompānijas paredz, ka nevajadzētu kavēties ar būvobjektu nodošanām termiņos.
Šodien pašvaldības SIA "Ūdeka" atdzelžošanas stacijā svinīgi parakstīs līgumu ar četrām kompānijām par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, otrā kārta" darbiem 6,7 miljonu latu apjomā.
Pirmos būvdarbus iecerēts sākt jau aprīlī, bet pēdējos objektus nodot ekspluatācijā šā gada novembrī.
Līgumus parakstīs ar atklāta iepirkumu konkursa uzvarētājiem SIA "Ostas celtnieks", Pašvaldības SIA "Ventspils Labiekārtošanas kombināts", SIA "T-Vita" un SIA "VIA".
Uzņēmumi veiks ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un būvniecību 13 pilsētas ielās un trīs daudzdzīvokļu māju iekškvartālos, kā arī rekonstruēs trīs kanalizācijas spiedvadus un trīs kanalizācijas sūkņu stacijas.
Darbi tiks veikti vairākos lielos objektos, kas ir nozīmīgi gan pilsētas infrastruktūrai, gan iedzīvotājiem.
Būvdarbi notiks vienā no galvenajām tranzītielām - Durbes ielā, posmā no Rūpniecības ielas līdz Dīķu ielai, kā arī divās centrālajās Pārventas ielās - Talsu ielā posmā no Talsu Nr.39 līdz Dzintaru ielai un Tārgales ielā posmā no Talsu ielas līdz Kurzemes ielai.
Pilsētas ielās un iekškvartālos tiks rekonstruēti un izbūvēti gan jauni ūdensvada un kanalizācijas tīkli, gan tīklu atzari uz ielā esošajiem namīpašumiem - kopumā aptuveni 23 kilometru garumā.
Tādējādi daļai namīpašnieku būs iespēja lietot centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, pieslēdzot savu īpašumu jaunajiem tīklu atzariem, bet daļa varēs izmantot kvalitatīvākus pakalpojumus, jo tiks atjaunoti jau pašreizējie atzari.
Šī gada būvdarbu kopējās izmaksas būs aptuveni 6,7 miljoni latu, bet lielākā izmaksu daļa, kas ir 85%, tiks segta no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem, kurus Ventspils pašvaldība piesaistījusi projekta veiksmīgai ieviešanai.
Pārējos līdzekļus būvdarbos ieguldīs Ventspils pašvaldība.
Šogad plānota arī ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve Gāliņciemā. Vides ministrija izsludinājusi atklātu iepirkumu konkursu. Pretendenti piedāvājumus konkursam var iesniegt līdz 23.aprīlim.
Šogad notiks maģistrālā ūdensvada rekonstrukcija posmā no ūdens ņemšanas vietas "Ogsils" līdz Kolkas ceļam, kā arī plānots sākt hidrantu un aizbīdņu maiņu pilsētas ūdensvada tīklos.
Projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, otrā kārta" mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Savienības pilsoņu vidū, dot ventspilniekiem iespēju lietot centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus - pašreiz tos var lietot aptuveni 88% ventspilnieku, bet pēc projekta šāda iespēja būtu jau 92% iedzīvotāju.
Projekta kopējās izmaksas plānotas aptuveni 17,6 miljoni latu.
Pašlaik notiek aktīvs darbs pie Ventspils ūdenssaimniecības attīstības 3.kārtas, kura iesāksies 2010.gadā, preses konferencē pastāstīja Ventspils domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Jānis Vītoliņš.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem atbalsts tika sniegts 85% apmērā, uz trešās kārtas darbiem tas tiks samazināts līdz 60%, paskaidroja Vītoliņš.
Tas savukārt maina jau veiktās iestrādes par 3. kārtas darbiem, jo, mainoties noteikumiem par ES atbalstu, turpmāk netiks izbūvēta lietusūdens kanalizācija un veikta ielu izbūve perspektīvās apbūves vietās pilsētas teritorijās, paskaidroja Vītoliņš.
Tomēr esot iespēja, ka līdzekļus šādiem darbiem varēs piesaistīt no jaunās programmas "URBAN", kas paredz līdzekļus Latvijas lielo pilsētu attīstībai. Ventspils šajā programmā varētu saņemt aptuveni 20 miljonus eiro.
Vītoliņš uzsvēra, ka Ventspils pašvaldība pašlaik ir vienīgā pilsēta Latvijā, kura visveiksmīgāk apguvusi Eiropas Savienības Kohēzijas fonda pieejamos līdzekļus, jo notiek darbs pie 3.kārtas, kamēr vairākas pilsētas vēl nav sākušas pat 1.kārtas realizāciju.
Tas dod pamatu cerēt, ka līdzšinējā pieredze ļaus veiksmīgi realizēt arī 3.kārtas darbus, nodrošinot visu pilsētas dzīvojamos rajonus ar nepārtrauktu kvalitatīva dzeramā ūdens padevi, kanalizācijas sistēmu un atjaunotām ielām, piebilda Vītoliņš.
Kā sacīja SIA "VIA" valdes loceklis Velners Siņicins, jau pagājušajā gadā kompānijām, kas atjauno ielu segumu, nācās pagarināt nodošanas termiņus, jo nācās iepirkt šķembas Skandināvijas valstīs, kā arī meklēt iespējas cementa piegādēm ārpus Latvijas.
Savukārt, lai kompensētu būvniecībā radušos darbaspēka deficītu, būvfirmas iespēju robežās cenšas kāpināt darba produktivitāti, izmantojot modernās tehnikas iekārtas, pastāstīja SIA "T-Vita" valdes priekšsēdētājs Jurijs Tkačenko.
Tomēr uz šī gada darbiem līgumu noslēgušas kompānijas paredz, ka nevajadzētu kavēties ar būvobjektu nodošanām termiņos.
Šodien pašvaldības SIA "Ūdeka" atdzelžošanas stacijā svinīgi parakstīs līgumu ar četrām kompānijām par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, otrā kārta" darbiem 6,7 miljonu latu apjomā.
Pirmos būvdarbus iecerēts sākt jau aprīlī, bet pēdējos objektus nodot ekspluatācijā šā gada novembrī.
Līgumus parakstīs ar atklāta iepirkumu konkursa uzvarētājiem SIA "Ostas celtnieks", Pašvaldības SIA "Ventspils Labiekārtošanas kombināts", SIA "T-Vita" un SIA "VIA".
Uzņēmumi veiks ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un būvniecību 13 pilsētas ielās un trīs daudzdzīvokļu māju iekškvartālos, kā arī rekonstruēs trīs kanalizācijas spiedvadus un trīs kanalizācijas sūkņu stacijas.
Darbi tiks veikti vairākos lielos objektos, kas ir nozīmīgi gan pilsētas infrastruktūrai, gan iedzīvotājiem.
Būvdarbi notiks vienā no galvenajām tranzītielām - Durbes ielā, posmā no Rūpniecības ielas līdz Dīķu ielai, kā arī divās centrālajās Pārventas ielās - Talsu ielā posmā no Talsu Nr.39 līdz Dzintaru ielai un Tārgales ielā posmā no Talsu ielas līdz Kurzemes ielai.
Pilsētas ielās un iekškvartālos tiks rekonstruēti un izbūvēti gan jauni ūdensvada un kanalizācijas tīkli, gan tīklu atzari uz ielā esošajiem namīpašumiem - kopumā aptuveni 23 kilometru garumā.
Tādējādi daļai namīpašnieku būs iespēja lietot centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, pieslēdzot savu īpašumu jaunajiem tīklu atzariem, bet daļa varēs izmantot kvalitatīvākus pakalpojumus, jo tiks atjaunoti jau pašreizējie atzari.
Šī gada būvdarbu kopējās izmaksas būs aptuveni 6,7 miljoni latu, bet lielākā izmaksu daļa, kas ir 85%, tiks segta no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem, kurus Ventspils pašvaldība piesaistījusi projekta veiksmīgai ieviešanai.
Pārējos līdzekļus būvdarbos ieguldīs Ventspils pašvaldība.
Šogad plānota arī ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve Gāliņciemā. Vides ministrija izsludinājusi atklātu iepirkumu konkursu. Pretendenti piedāvājumus konkursam var iesniegt līdz 23.aprīlim.
Šogad notiks maģistrālā ūdensvada rekonstrukcija posmā no ūdens ņemšanas vietas "Ogsils" līdz Kolkas ceļam, kā arī plānots sākt hidrantu un aizbīdņu maiņu pilsētas ūdensvada tīklos.
Projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, otrā kārta" mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Savienības pilsoņu vidū, dot ventspilniekiem iespēju lietot centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus - pašreiz tos var lietot aptuveni 88% ventspilnieku, bet pēc projekta šāda iespēja būtu jau 92% iedzīvotāju.
Projekta kopējās izmaksas plānotas aptuveni 17,6 miljoni latu.
Pašlaik notiek aktīvs darbs pie Ventspils ūdenssaimniecības attīstības 3.kārtas, kura iesāksies 2010.gadā, preses konferencē pastāstīja Ventspils domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Jānis Vītoliņš.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem atbalsts tika sniegts 85% apmērā, uz trešās kārtas darbiem tas tiks samazināts līdz 60%, paskaidroja Vītoliņš.
Tas savukārt maina jau veiktās iestrādes par 3. kārtas darbiem, jo, mainoties noteikumiem par ES atbalstu, turpmāk netiks izbūvēta lietusūdens kanalizācija un veikta ielu izbūve perspektīvās apbūves vietās pilsētas teritorijās, paskaidroja Vītoliņš.
Tomēr esot iespēja, ka līdzekļus šādiem darbiem varēs piesaistīt no jaunās programmas "URBAN", kas paredz līdzekļus Latvijas lielo pilsētu attīstībai. Ventspils šajā programmā varētu saņemt aptuveni 20 miljonus eiro.
Vītoliņš uzsvēra, ka Ventspils pašvaldība pašlaik ir vienīgā pilsēta Latvijā, kura visveiksmīgāk apguvusi Eiropas Savienības Kohēzijas fonda pieejamos līdzekļus, jo notiek darbs pie 3.kārtas, kamēr vairākas pilsētas vēl nav sākušas pat 1.kārtas realizāciju.
Tas dod pamatu cerēt, ka līdzšinējā pieredze ļaus veiksmīgi realizēt arī 3.kārtas darbus, nodrošinot visu pilsētas dzīvojamos rajonus ar nepārtrauktu kvalitatīva dzeramā ūdens padevi, kanalizācijas sistēmu un atjaunotām ielām, piebilda Vītoliņš.