Būvniecības uzņēmumu vadītājus apsūdz krāpšanā un dokumentu viltošanā
Prokuratūra apsūdzējusi dokumentu viltošanā uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētāju Alvi Tanbergu un kādreizējo firmas "Ceļdaris" direktoru Viktoru Zajančkausku, šodien ziņo laikraksts "Diena
Prokuratūra apsūdzējusi dokumentu viltošanā uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētāju Alvi Tanbergu un kādreizējo firmas "Ceļdaris" direktoru Viktoru Zajančkausku, šodien ziņo laikraksts "Diena".
Prokuratūra uzskata, ka abi viltojuši līgumu, kas "Binderam" ļāvis no "Ceļdara" nepamatoti pieprasīt vairāk nekā 100 000 latu.
Kā raksta "Diena", sākums krimināllietai, kas piektdien nosūtīta izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā, meklējams vēl 2001.gadā, kad "Bindera" līdzīpašnieks "Arčers" Iekšlietu ministrijas rīkotā konkursā ieguva tiesības izbūvēt piebraucamos ceļus pie austrumu robežas novērošanas torņiem, kā apakšuzņēmēju izvēloties "Binderu". Tas savukārt noslēdza līgumu ar Ogres firmu "Ceļdaris", par padarīto darbu solot 373 000 latu.
Pagājušā gada maijā "Binders", norādot uz darbu neapmierinošo kvalitāti, līgumu vienpusēji lauza un vērsās šķīrējtiesā, pieprasot no sava apakšuzņēmēja piedzīt 111 900 latus.
Prokuratūra uzskata, ka sākotnējā līguma parakstītāji, "Bindera" ģenerāldirektors Tanbergs un "Ceļdara" direktors Zajančkauskas, pērn aprīlī dokumentu viltojuši, iekļaujot tajā vairākus "Binderam" izdevīgus punktus - iespēju vērsties šķīrējtiesā, vienpusēji lauzt līgumu un pieprasīt 30% lielu līgumsodu.
Prokurors Māris Leja "Dienai" pieļāvis, ka abi vīri ir labi paziņas un, viltojot līgumu, mēģinājuši novest "Ceļdari" līdz maksātnespējai - tas "Binderam" būtu ļāvis firmu viegli iegūt. Zajančkausks jau aprīlī pārtraucis pildīt direktora pienākumus, bet maijā iesniedzis atlūgumu, laikrakstam stāstījis prokurors.
Šķīrējtiesa lēmusi par labu "Binderam", taču Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atteica izsniegt izpildrakstu.
Gan Tanbergs, gan Zajančkausks apsūdzēti pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem, kas par krāpšanu, dokumentu viltošanu un pilnvaru pārsniegšanu ļauj sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz vairākiem gadiem.
Abiem apsūdzētajiem kā drošības līdzeklis piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu. Savu vainu viņi neatzīst.
Kā atgādina "Diena", šī lieta uzmanību izpelnījās pagājušā gada oktobrī - dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām izrādījās, ka toreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partija), reaģējot uz Zajančkauska iesniegumu par saņemtiem draudiem, no amata atstādināja divus lietas izmeklēšanā iesaistītus Ogres policistus.
Dienesta izmeklēšanā gan nekādi pārkāpumi netika atklāti, bet Segliņš "Dienai" skaidrojis: aizdomas par policistu patvaļu bijušas pietiekams iemesls, lai abus atstādinātu. Viņš arī neesot zinājis, ka Zajančkausks ir viņa partijas biedrs.
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem Tanbergam pieder 30% "Bindera" daļu. 40% daļu pieder "Arčeram", vēl 30% - bijušajam Tautas partijas valdes loceklim Normundam Lustem. Viņš "Dienai" sacījis, ka Tanbergs turpinās darbu uzņēmumā: "Apsūdzība vēl nenozīmē, ka viņš būtu vainīgs."
Kā ziņots, šai lietai uzmanību pievērsa arī toreizējais premjers Andris Bērziņš ("Latvijas ceļš"), kura rīcībā bija nonākusi informācija, ka pēc Segliņa telefoniskas iejaukšanās tika pārtraukta kratīšana vienā no lietā iesaistītajām firmām.
Tā kā toreiz Segliņš pēc tā saucamās "skrejlapu" lietas jau bija atstādināts no amata, paskaidrojumus Bērziņam sniedza toreizējais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris. Saņemot tos, premjers atzina, ka formālu pārkāpumu Segliņa rīcībā nav.
LETA
Copyright © LETA
Prokuratūra uzskata, ka abi viltojuši līgumu, kas "Binderam" ļāvis no "Ceļdara" nepamatoti pieprasīt vairāk nekā 100 000 latu.
Kā raksta "Diena", sākums krimināllietai, kas piektdien nosūtīta izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā, meklējams vēl 2001.gadā, kad "Bindera" līdzīpašnieks "Arčers" Iekšlietu ministrijas rīkotā konkursā ieguva tiesības izbūvēt piebraucamos ceļus pie austrumu robežas novērošanas torņiem, kā apakšuzņēmēju izvēloties "Binderu". Tas savukārt noslēdza līgumu ar Ogres firmu "Ceļdaris", par padarīto darbu solot 373 000 latu.
Pagājušā gada maijā "Binders", norādot uz darbu neapmierinošo kvalitāti, līgumu vienpusēji lauza un vērsās šķīrējtiesā, pieprasot no sava apakšuzņēmēja piedzīt 111 900 latus.
Prokuratūra uzskata, ka sākotnējā līguma parakstītāji, "Bindera" ģenerāldirektors Tanbergs un "Ceļdara" direktors Zajančkauskas, pērn aprīlī dokumentu viltojuši, iekļaujot tajā vairākus "Binderam" izdevīgus punktus - iespēju vērsties šķīrējtiesā, vienpusēji lauzt līgumu un pieprasīt 30% lielu līgumsodu.
Prokurors Māris Leja "Dienai" pieļāvis, ka abi vīri ir labi paziņas un, viltojot līgumu, mēģinājuši novest "Ceļdari" līdz maksātnespējai - tas "Binderam" būtu ļāvis firmu viegli iegūt. Zajančkausks jau aprīlī pārtraucis pildīt direktora pienākumus, bet maijā iesniedzis atlūgumu, laikrakstam stāstījis prokurors.
Šķīrējtiesa lēmusi par labu "Binderam", taču Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atteica izsniegt izpildrakstu.
Gan Tanbergs, gan Zajančkausks apsūdzēti pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem, kas par krāpšanu, dokumentu viltošanu un pilnvaru pārsniegšanu ļauj sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz vairākiem gadiem.
Abiem apsūdzētajiem kā drošības līdzeklis piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu. Savu vainu viņi neatzīst.
Kā atgādina "Diena", šī lieta uzmanību izpelnījās pagājušā gada oktobrī - dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām izrādījās, ka toreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partija), reaģējot uz Zajančkauska iesniegumu par saņemtiem draudiem, no amata atstādināja divus lietas izmeklēšanā iesaistītus Ogres policistus.
Dienesta izmeklēšanā gan nekādi pārkāpumi netika atklāti, bet Segliņš "Dienai" skaidrojis: aizdomas par policistu patvaļu bijušas pietiekams iemesls, lai abus atstādinātu. Viņš arī neesot zinājis, ka Zajančkausks ir viņa partijas biedrs.
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem Tanbergam pieder 30% "Bindera" daļu. 40% daļu pieder "Arčeram", vēl 30% - bijušajam Tautas partijas valdes loceklim Normundam Lustem. Viņš "Dienai" sacījis, ka Tanbergs turpinās darbu uzņēmumā: "Apsūdzība vēl nenozīmē, ka viņš būtu vainīgs."
Kā ziņots, šai lietai uzmanību pievērsa arī toreizējais premjers Andris Bērziņš ("Latvijas ceļš"), kura rīcībā bija nonākusi informācija, ka pēc Segliņa telefoniskas iejaukšanās tika pārtraukta kratīšana vienā no lietā iesaistītajām firmām.
Tā kā toreiz Segliņš pēc tā saucamās "skrejlapu" lietas jau bija atstādināts no amata, paskaidrojumus Bērziņam sniedza toreizējais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris. Saņemot tos, premjers atzina, ka formālu pārkāpumu Segliņa rīcībā nav.
LETA
Copyright © LETA