Būvnieki: no starptautiskajām institūcijām saņemto līdzekļu izlietojums ir rūpīgi jāuzrauga
No starptautiskajām institūcijām saņemto naudas līdzekļu 7,5 miljardu eiro apmērā izlietojums Latvijā ir rūpīgi jāuzrauga, aģentūrai BNS norādīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš.
No starptautiskajām institūcijām saņemto naudas līdzekļu 7,5 miljardu eiro apmērā izlietojums Latvijā ir rūpīgi jāuzrauga, aģentūrai BNS norādīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš.
Viņš skaidroja, ka ir piedalījies sarunās par šo naudas aizdevumu un ir pārliecinājies, ka citas iespējas Latvijas ekonomiskajā situācijā nav. "Ja arī tiktu saņemta mazāka summa, tad atkal būtu jāmaina citi rādītāji, ienākuma nodoklis vai kas cits," teica Puriņš.
Taču Puriņš uzsvēra, ka šo līdzekļu izlietojumam visām institūcijām un organizācijām ir jāseko līdzi. "Ja kāds sāks šo naudu izdalīt pa labi un pa kreisi vai sev kabatā, no šīs situācijas mēs ārā netiksim" teica Puriņš, norādot, ka varbūt būtu jāiesaista arī nevalstiskā organizācija "Delna".
Viņš skaidroja, ka visu nozaru pārstāvji jau teiks, ka viņiem šie līdzekļi ir nepieciešami, tāpēc ir svarīgi saprast, kāpēc vienai nozarei vai uzņēmuma šī palīdzība tiek sniegta, bet citam nē. "Visam ir jābūt skaidram, nevar vienkārši dod kādam naudu," sacīja Puriņš, piebilstot, ka par konkrētu naudas izlietojumu vēl būs debates, jo katrs pārzina situāciju savā nozarē, taču tas ir rūpīgi jāizvērtē.
LBA prezidents uzsvēra, ka patlaban jādomā par to, kā šos līdzekļus izmantot tautsaimniecības attīstības veicināšanai un ir jāizvērtē tas, kam šie līdzekļi būtu nepieciešami un kāpēc. "Šīm naudiņām ir jāseko līdzi- kam to iedod, kāpēc, cik," sacīja Puriņš,
Puriņš klāstīja, ka kopumā Latvijā ir jāveicina ražošana - jāatrod ko jaunu Latvija varētu piedāvāt, kā arī ir jāatbalsta tās nozares, kas kaut ko eksportē un jāpaaugstina darba ražīgums.
Puriņš atzina, ka valdībai ir jāpalīdz vairākām nozarēm, taču saprātīgi un izsvērti. Puriņš piebilda, ka arī būvniecību vajadzētu atbalstīt kā vienu no nozarēm, jo "bez būvniecības jau nav attīstības".
LBA prezidents norādīja, ka būvniecības apjomi šogad ir samazinājušies, un arī nākamajā gadā tie turpinās samazināties, tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā turpmak darboties gan būvfirmām, gan būvmateriālu ražotājiem.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka kopumā Latvija no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komijas (EK) un starptautiskajām finanšu insitūcijām saņems 7,5 miljardus eiro.
Eiropas Savienība Latvijai plāno sniegt vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljarda eiro (2,2 miljardu latu) apmērā, SVF atbalsts būs 1,7 miljardi eiro (1,2 miljardi latu), Ziemeļvalstu (Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Norvēģijas) atbalsts kopā būs 1,8 miljardi eiro (1,3 miljardi latu). Vēl 0,4 miljardu eiro (0,3 miljardi latu) atbalstu sniegs Pasaules Banka, savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un Igaunija kopā sniegs vēl 0,5 miljardus eiro (0,3 miljardus latu) , tādēļ pavisam līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija varētu saņemt 7,5 miljardus eiro (5,3 miljardus latu).
SVF un starptautisko finanšu institūciju aizdevumu Latvija izmantos budžeta deficīta segšanai, banku sistēmas stabilizācijai un ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai.
EK pārstāvji ir minējuši, ka galvenais līdzekļu izlietojuma uzraugs būs Latvijas Valsts kontrole.
Zanda Zablovska, + 371 67088612, eko_zinas@bns.lv
Viņš skaidroja, ka ir piedalījies sarunās par šo naudas aizdevumu un ir pārliecinājies, ka citas iespējas Latvijas ekonomiskajā situācijā nav. "Ja arī tiktu saņemta mazāka summa, tad atkal būtu jāmaina citi rādītāji, ienākuma nodoklis vai kas cits," teica Puriņš.
Taču Puriņš uzsvēra, ka šo līdzekļu izlietojumam visām institūcijām un organizācijām ir jāseko līdzi. "Ja kāds sāks šo naudu izdalīt pa labi un pa kreisi vai sev kabatā, no šīs situācijas mēs ārā netiksim" teica Puriņš, norādot, ka varbūt būtu jāiesaista arī nevalstiskā organizācija "Delna".
Viņš skaidroja, ka visu nozaru pārstāvji jau teiks, ka viņiem šie līdzekļi ir nepieciešami, tāpēc ir svarīgi saprast, kāpēc vienai nozarei vai uzņēmuma šī palīdzība tiek sniegta, bet citam nē. "Visam ir jābūt skaidram, nevar vienkārši dod kādam naudu," sacīja Puriņš, piebilstot, ka par konkrētu naudas izlietojumu vēl būs debates, jo katrs pārzina situāciju savā nozarē, taču tas ir rūpīgi jāizvērtē.
LBA prezidents uzsvēra, ka patlaban jādomā par to, kā šos līdzekļus izmantot tautsaimniecības attīstības veicināšanai un ir jāizvērtē tas, kam šie līdzekļi būtu nepieciešami un kāpēc. "Šīm naudiņām ir jāseko līdzi- kam to iedod, kāpēc, cik," sacīja Puriņš,
Puriņš klāstīja, ka kopumā Latvijā ir jāveicina ražošana - jāatrod ko jaunu Latvija varētu piedāvāt, kā arī ir jāatbalsta tās nozares, kas kaut ko eksportē un jāpaaugstina darba ražīgums.
Puriņš atzina, ka valdībai ir jāpalīdz vairākām nozarēm, taču saprātīgi un izsvērti. Puriņš piebilda, ka arī būvniecību vajadzētu atbalstīt kā vienu no nozarēm, jo "bez būvniecības jau nav attīstības".
LBA prezidents norādīja, ka būvniecības apjomi šogad ir samazinājušies, un arī nākamajā gadā tie turpinās samazināties, tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā turpmak darboties gan būvfirmām, gan būvmateriālu ražotājiem.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka kopumā Latvija no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komijas (EK) un starptautiskajām finanšu insitūcijām saņems 7,5 miljardus eiro.
Eiropas Savienība Latvijai plāno sniegt vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljarda eiro (2,2 miljardu latu) apmērā, SVF atbalsts būs 1,7 miljardi eiro (1,2 miljardi latu), Ziemeļvalstu (Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Norvēģijas) atbalsts kopā būs 1,8 miljardi eiro (1,3 miljardi latu). Vēl 0,4 miljardu eiro (0,3 miljardi latu) atbalstu sniegs Pasaules Banka, savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un Igaunija kopā sniegs vēl 0,5 miljardus eiro (0,3 miljardus latu) , tādēļ pavisam līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija varētu saņemt 7,5 miljardus eiro (5,3 miljardus latu).
SVF un starptautisko finanšu institūciju aizdevumu Latvija izmantos budžeta deficīta segšanai, banku sistēmas stabilizācijai un ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai.
EK pārstāvji ir minējuši, ka galvenais līdzekļu izlietojuma uzraugs būs Latvijas Valsts kontrole.
Zanda Zablovska, + 371 67088612, eko_zinas@bns.lv
