Būvnieki un pētnieki diskutē par korupciju būvniecībā
Latvijā pastāvošās formālās norumas, likumi un noteikumi, kas regulē būvatļauju saņemšanu, ir neskaidri, pretrunīgi un reizēm pat neizpildāmi.
Jau pirms pāris nedēļām notika Klāva Sedlenieka pētījuma "Korpucija būvatļauju izsniegšanas procesā", vakardien autors tikās ar būvniekiem, lai diskutētu par iespējamajiem problēmas risinājumiem, vēlreiz izvērtētu pētījumu.
"Latvijā pastāvošās formālās norumas, likumi un noteikumi, kas regulē būvatļauju saņemšanu, ir neskaidri, pretrunīgi un reizēm pat neizpildāmi. Tomēr tiesas ceļā risinātu strīdu starp būvatļauju saņēmējiem un izsniedzējiem tikpat kā nav. Oficiāli strīdi un domstarpības vispār ir reta parādība šajā sfērā. Kā tas iespējamsģ"- pētījuma ievadā jautā tā autors. "Pētījumā ir sniegts izskaidrojums- praksi regulē ne tik daud zlikumi, standarti un noteikumi, kā paradumi, bet strīdu risināšanai vai novēršanai tiek izmantoti dažādi korupcijas paveidi.
Tikšanās laikā Klāvs Sedlenieks atzina, ka korupcijas uztverei sabiedrībā ir plaša:
-valda uzskats, ka būvatļauju izsniegšana ir korumpēta,
-uztvere pārspīlē reālo situāciju
-ar korupciju skaidro arī visas citas problēmas (piemēram, ierēdņu nelaipnību).
Pētījuma tapšanā piedalījās arī sabiedrība par atklātību "Delna". Valdes locekle Inese Voika sacīja, ka šobrīd, kad pētījums jau ir nonācis atklātībā, ir divas iespējas- atzīt, ka joma ir korumpēta un aktīvi uzsākt reformas vai aizbildināties, ka neviens pie rokas pieķerts nav. Inese Voika atgādināja, ka pētījumā norādīts, ka korumpētības nepieciešamība būvniecībā ir uz katra soļa. Viņasprāt, pilnībā izskaust korumpētību nav iespējams, taču var radīt sistēmu, kas neinficē katru, kas tai pietuvojas. Tam ir nepieciešama valstiska pieeja.
Savas domas un redzējumus aizstāvēja Latvijas Būvinspektoru un Būvuzraugu asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Gultnieks. Viņš izteica sašutumu, ka, izlasot pētījumu, rodas iespaids, ka viskorumpētākie būvniecības procesā ir būvinspektori. Patiesībā būvinspektori ir kā pēdējais ķēdes posms, speciālisti, kas izsniedz būvatļauju, kad visi citi dokumenti jau ir nokārtoti. Gultnieka kungs ierosināja, ka pētījumam vajadzējis nedaudz citādu nosaukumu, piemēram- Iespējamā korupcija būvniecības procesā. Protams, arī viņš atzīst, ka nekad jau nav dūmu bez uguns, kurumpētība ir "sabiedrības slimība".
Būvinženieru savienības priekšsēdētājs Mārtiņš Straume savu runu sāka ar vārdiem: "Daudzu sūtība ir meklēt negācijas". Viņš uzskata, ka EM Būvniecības departaments strādā ļoti aktīvi, šobrīd galvenā vērība tiek pievērsta likumdošanas sakārtošanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Viņaprāt, skats no malas uz šo tēmu nav slikts, tas ir kā labs pamudinājums, labi ieteikumi pārmaiņām. Īpaši sarežģīts rajons būvniecībā ir Rīga. Būvniecības apjomiem nemitīgi augot, objektiem kļūstot arvien lielākiem, laikā, kad būvniecības likumodošana ir sadalīta trijās ministrijās, problēmu ir daudz. Trūkst cilvēku resursu, augstskolu absolventu skaits nozarē ir minimāls. Iedzīvotāju sūdzības un problēmas kļūst nevadāmas.
LR EM Būvniecības departamenta direktora vietnieks Andris Kiškurno teica, ka Departamentā ar pētījumu ir iepazinušies visi darbinieki, atzinuši, ka daudzas no apskatītajām problēmām ir jāņem vērā, tāpēc jau tuvākajā laikā Būvniecības departamenta dienas plānā būs dažu šo problēmu risināšana. Kā pirmās no šādām lietam būs jautājumi, kas saistīti ar publisko apspriešanu kā arī būvvalžu standartu rokasgrāmatas izstrāde. Kiškurno kungs piebilda, ka pētījums iznācis ar novēlošanos, jo pa šo laiku vairākas no problēmām jau ir atrisinātas, likumdošanā ieviestas vairākas izmaiņas.
Savukārt KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) pārstāvis informēja klātesošos, ka KNAB līdz šim nav saņēmis sūdzības par šo tēmu. Tas gan nav rādītājs, ka problēma nepastāv. Daudz sūdzību saņemts par iepirkumu procedūru.
Interesentiem, kuri vēl nav iepazinušies ar pētījumu- pilnā formātā tas ir izlasāms portālā www.politika.lv (angļu un latviešu valodās).
Linda Tunte,
www.building.lv
"Latvijā pastāvošās formālās norumas, likumi un noteikumi, kas regulē būvatļauju saņemšanu, ir neskaidri, pretrunīgi un reizēm pat neizpildāmi. Tomēr tiesas ceļā risinātu strīdu starp būvatļauju saņēmējiem un izsniedzējiem tikpat kā nav. Oficiāli strīdi un domstarpības vispār ir reta parādība šajā sfērā. Kā tas iespējamsģ"- pētījuma ievadā jautā tā autors. "Pētījumā ir sniegts izskaidrojums- praksi regulē ne tik daud zlikumi, standarti un noteikumi, kā paradumi, bet strīdu risināšanai vai novēršanai tiek izmantoti dažādi korupcijas paveidi.
Tikšanās laikā Klāvs Sedlenieks atzina, ka korupcijas uztverei sabiedrībā ir plaša:
-valda uzskats, ka būvatļauju izsniegšana ir korumpēta,
-uztvere pārspīlē reālo situāciju
-ar korupciju skaidro arī visas citas problēmas (piemēram, ierēdņu nelaipnību).
Pētījuma tapšanā piedalījās arī sabiedrība par atklātību "Delna". Valdes locekle Inese Voika sacīja, ka šobrīd, kad pētījums jau ir nonācis atklātībā, ir divas iespējas- atzīt, ka joma ir korumpēta un aktīvi uzsākt reformas vai aizbildināties, ka neviens pie rokas pieķerts nav. Inese Voika atgādināja, ka pētījumā norādīts, ka korumpētības nepieciešamība būvniecībā ir uz katra soļa. Viņasprāt, pilnībā izskaust korumpētību nav iespējams, taču var radīt sistēmu, kas neinficē katru, kas tai pietuvojas. Tam ir nepieciešama valstiska pieeja.
Savas domas un redzējumus aizstāvēja Latvijas Būvinspektoru un Būvuzraugu asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Gultnieks. Viņš izteica sašutumu, ka, izlasot pētījumu, rodas iespaids, ka viskorumpētākie būvniecības procesā ir būvinspektori. Patiesībā būvinspektori ir kā pēdējais ķēdes posms, speciālisti, kas izsniedz būvatļauju, kad visi citi dokumenti jau ir nokārtoti. Gultnieka kungs ierosināja, ka pētījumam vajadzējis nedaudz citādu nosaukumu, piemēram- Iespējamā korupcija būvniecības procesā. Protams, arī viņš atzīst, ka nekad jau nav dūmu bez uguns, kurumpētība ir "sabiedrības slimība".
Būvinženieru savienības priekšsēdētājs Mārtiņš Straume savu runu sāka ar vārdiem: "Daudzu sūtība ir meklēt negācijas". Viņš uzskata, ka EM Būvniecības departaments strādā ļoti aktīvi, šobrīd galvenā vērība tiek pievērsta likumdošanas sakārtošanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Viņaprāt, skats no malas uz šo tēmu nav slikts, tas ir kā labs pamudinājums, labi ieteikumi pārmaiņām. Īpaši sarežģīts rajons būvniecībā ir Rīga. Būvniecības apjomiem nemitīgi augot, objektiem kļūstot arvien lielākiem, laikā, kad būvniecības likumodošana ir sadalīta trijās ministrijās, problēmu ir daudz. Trūkst cilvēku resursu, augstskolu absolventu skaits nozarē ir minimāls. Iedzīvotāju sūdzības un problēmas kļūst nevadāmas.
LR EM Būvniecības departamenta direktora vietnieks Andris Kiškurno teica, ka Departamentā ar pētījumu ir iepazinušies visi darbinieki, atzinuši, ka daudzas no apskatītajām problēmām ir jāņem vērā, tāpēc jau tuvākajā laikā Būvniecības departamenta dienas plānā būs dažu šo problēmu risināšana. Kā pirmās no šādām lietam būs jautājumi, kas saistīti ar publisko apspriešanu kā arī būvvalžu standartu rokasgrāmatas izstrāde. Kiškurno kungs piebilda, ka pētījums iznācis ar novēlošanos, jo pa šo laiku vairākas no problēmām jau ir atrisinātas, likumdošanā ieviestas vairākas izmaiņas.
Savukārt KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) pārstāvis informēja klātesošos, ka KNAB līdz šim nav saņēmis sūdzības par šo tēmu. Tas gan nav rādītājs, ka problēma nepastāv. Daudz sūdzību saņemts par iepirkumu procedūru.
Interesentiem, kuri vēl nav iepazinušies ar pētījumu- pilnā formātā tas ir izlasāms portālā www.politika.lv (angļu un latviešu valodās).
Linda Tunte,
www.building.lv