Būvnieki vēlas paust viedokli par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu
Foto: Būvnieki vēlas paust viedokli par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu
Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) un nozares speciālisti aicina valsts augstākās amatpersonas uzklausīt viņu viedokli par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu, aģentūru LETA informēja LBA prezidents Viktors Puriņš.
Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) un nozares speciālisti aicina valsts augstākās amatpersonas uzklausīt viņu viedokli par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu, aģentūru LETA informēja LBA prezidents Viktors Puriņš.
LBA ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, Ministru prezidentam Einaram Repšem, kultūras ministrei Ingunai Rībenai, ekonomikas ministram Jurim Lujānam, lūdzot uzklausīt un izvērtēt būvnieku argumentus, lai varētu rast vispiemērotāko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanai, tai pat laikā veicinot pilsētas attīstību.
Likums noteiktu, kā uzskata būvnieki, ka viņu darbs ir atkarīgs no dažādu amatpersonu labvēlīgās vai nelabvēlīgās attieksmes dažādu likuma normu subjektīvā skaidrošanā un piemērošanā. Tāpēc nozares pārstāvji nepiekrīt, ka pašreizējā likuma redakcijā uz jaunveidojamo institūciju - Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi - pārāk liela ietekme paredzēta kultūras pieminekļus saskaņojošajām valsts un pašvaldību institūcijām.
Tādēļ veidojas situācija, ka amatpersonas, kuras veic kultūras pieminekļu pārraudzību kā savu tiešo darba pienākumu, būs arī minētās padomes locekļi un nokļūs interešu konfliktā, proti, kontrolēs pašu pieņemto lēmumu par tehnisko noteikumu, atļauju un saskaņojumu izsniegšanu pamatotību un lietderību, teikts būvnieku vēstulē.
Būvnieki uzskata, ka ir jāpārskata Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes veidošanas principi, tajā pieaicinot atzītus speciālistus būvniecības nozarē, profesionālus arhitektus un inženierus, sabiedrībā cienītas autoritātes, neiekļaujot padomes sastāvā savu lēmumu virzīšanā ieinteresētās amatpersonas.
Vēstulē būvnieki norāda, lai arī likuma tekstā uzsvērts, ka padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, tomēr līdz Rīgas vēsturiskā centra plānojuma spēkā stāšanās brīdim tai būs dotas samērā plašas pilnvaras, tai skaitā atbalstīt vai noraidīt būvniecības ieceri.
Šādas pilnvaras nevar uzskatīt par konsultatīvu funkciju. Līdz ar jaunās institūcijas ieviešanu būs jāpārskata būvniecības procesa un būvatļauju izsniegšanas kārtība, kā arī jāgroza Būvniecības likums, Ministru kabineta izdotie vispārīgie būvnoteikumi, kā arī citi normatīvie akti.
Būvnieki uzskata, ka padomes locekļi arī jāpielīdzina valsts amatpersonām Korupcijas novēršanas likuma izpratnē.
LBA atbalsta nepieciešamību izstrādāt Rīgas vēsturiskā centra attīstības koncepciju un teritorijas detālplānojumu. Tomēr LBA nevar piekrist būvniecības aizliegumam visā likumā noteiktajā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā līdz tās plānojuma spēkā stāšanās brīdim, jo likums neparedz noteiktus termiņus Rīgas vēsturiskā centra teritorijas detālplānojuma izstrādāšanai un apstiprināšanai, kas var ievilkties vairāku gadu garumā.
Likums apdraudot ne tikai Rīgas vēsturiskā centra attīstību, bet arī tā saglabāšanu, jo paredz arī visu plānoto rekonstrukcijas objektu projektu iesaldēšanu.
Būvnieki rosina būvniecības aizliegumu aizstāt ar saskaņojuma saņemšanu no Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes.
Kā akcentē LBA, arī vairāki ārvalstu investori ir apšaubījuši plānoto investīciju ieguldīšanas iespējamību, pieņemot likumu tā pašreizējā redakcijā. Pieņemot likumu, tiktu ievērojami bremzēta Latvijas būvniecības nozares attīstība, daudzi cilvēki zaudētu darba vietas.
Likums tika pieņemts, neuzklausot LBA un citu būvniecības nozares speciālistu viedokli, piedalīties likuma izstrādāšanā nebija aicināti arī Ekonomikas ministrijas speciālisti, vēstulē norāda būvnieki.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
LBA ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, Ministru prezidentam Einaram Repšem, kultūras ministrei Ingunai Rībenai, ekonomikas ministram Jurim Lujānam, lūdzot uzklausīt un izvērtēt būvnieku argumentus, lai varētu rast vispiemērotāko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanai, tai pat laikā veicinot pilsētas attīstību.
Likums noteiktu, kā uzskata būvnieki, ka viņu darbs ir atkarīgs no dažādu amatpersonu labvēlīgās vai nelabvēlīgās attieksmes dažādu likuma normu subjektīvā skaidrošanā un piemērošanā. Tāpēc nozares pārstāvji nepiekrīt, ka pašreizējā likuma redakcijā uz jaunveidojamo institūciju - Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi - pārāk liela ietekme paredzēta kultūras pieminekļus saskaņojošajām valsts un pašvaldību institūcijām.
Tādēļ veidojas situācija, ka amatpersonas, kuras veic kultūras pieminekļu pārraudzību kā savu tiešo darba pienākumu, būs arī minētās padomes locekļi un nokļūs interešu konfliktā, proti, kontrolēs pašu pieņemto lēmumu par tehnisko noteikumu, atļauju un saskaņojumu izsniegšanu pamatotību un lietderību, teikts būvnieku vēstulē.
Būvnieki uzskata, ka ir jāpārskata Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes veidošanas principi, tajā pieaicinot atzītus speciālistus būvniecības nozarē, profesionālus arhitektus un inženierus, sabiedrībā cienītas autoritātes, neiekļaujot padomes sastāvā savu lēmumu virzīšanā ieinteresētās amatpersonas.
Vēstulē būvnieki norāda, lai arī likuma tekstā uzsvērts, ka padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, tomēr līdz Rīgas vēsturiskā centra plānojuma spēkā stāšanās brīdim tai būs dotas samērā plašas pilnvaras, tai skaitā atbalstīt vai noraidīt būvniecības ieceri.
Šādas pilnvaras nevar uzskatīt par konsultatīvu funkciju. Līdz ar jaunās institūcijas ieviešanu būs jāpārskata būvniecības procesa un būvatļauju izsniegšanas kārtība, kā arī jāgroza Būvniecības likums, Ministru kabineta izdotie vispārīgie būvnoteikumi, kā arī citi normatīvie akti.
Būvnieki uzskata, ka padomes locekļi arī jāpielīdzina valsts amatpersonām Korupcijas novēršanas likuma izpratnē.
LBA atbalsta nepieciešamību izstrādāt Rīgas vēsturiskā centra attīstības koncepciju un teritorijas detālplānojumu. Tomēr LBA nevar piekrist būvniecības aizliegumam visā likumā noteiktajā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā līdz tās plānojuma spēkā stāšanās brīdim, jo likums neparedz noteiktus termiņus Rīgas vēsturiskā centra teritorijas detālplānojuma izstrādāšanai un apstiprināšanai, kas var ievilkties vairāku gadu garumā.
Likums apdraudot ne tikai Rīgas vēsturiskā centra attīstību, bet arī tā saglabāšanu, jo paredz arī visu plānoto rekonstrukcijas objektu projektu iesaldēšanu.
Būvnieki rosina būvniecības aizliegumu aizstāt ar saskaņojuma saņemšanu no Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes.
Kā akcentē LBA, arī vairāki ārvalstu investori ir apšaubījuši plānoto investīciju ieguldīšanas iespējamību, pieņemot likumu tā pašreizējā redakcijā. Pieņemot likumu, tiktu ievērojami bremzēta Latvijas būvniecības nozares attīstība, daudzi cilvēki zaudētu darba vietas.
Likums tika pieņemts, neuzklausot LBA un citu būvniecības nozares speciālistu viedokli, piedalīties likuma izstrādāšanā nebija aicināti arī Ekonomikas ministrijas speciālisti, vēstulē norāda būvnieki.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA