Būvniekiem apjomīgais "Gaismas pils" tehniskais projekts būs jāizstudē 50 dienās
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas jeb "Gaismas pils" 5500 lappuses biezais tehniskais projekts uzņēmumiem, kas vēlas piedalīties tās būvniecības konkursā, būs jāizstudē 50 dienās, šodien preses konferencē žurnālistus informēja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas jeb "Gaismas pils" 5500 lappuses biezais tehniskais projekts uzņēmumiem, kas vēlas piedalīties tās būvniecības konkursā, būs jāizstudē 50 dienās, šodien preses konferencē žurnālistus informēja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone.
Bibliotēkas celtniecībai pieteikusies nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā apvienojušās AS "RBSSKALS", SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re", juridisko personu apvienība, kurā ir SIA "PBLC", SIA "Moduls Rīga" un SIA "PB Fasādes", kā arī juridisko personu apvienība, kurā ir AS "Merko Ehitus" un SIA "Merks".
Visiem trim kandidātiem, kuri kvalificējušies otrajai kārtai, finanšu un tehniskais piedāvājums būs jāiesniedz līdz 31.augustam, bet līgumu ar būvuzņēmēju paredzēts noslēgt līdz 31.oktobrim.
Visiem trim potenciālajiem būvniekiem tiks izsniegti četri apjomīgi "Gaismas pils" tehniskā projekta sējumi ar tehniskajām specifikācijām, kas tapuši sadarbībā ar ASV kompāniju "Hill International Inc.", divi no kuriem ir angļu valodā, divi - latviešu valodā.
Vēl divi "Gaismas pils" tehniskā projekta komplekti tiks izsniegti tā ekspertīzes veicējiem.
Tehniskajā projektā ir atrunāti arhitektoniskie, būvkonstrukciju un inženiertehniskie risinājumi, kā arī izstrādātas tehniskās specifikācijas izmantojamiem materiāliem un pielietojamiem darbiem.
Magone žurnālistiem pastāstīja, ka arhitekts Gunārs Birkerts vēlas, lai jaunā LNB ēka jebkurā gadalaikā un jebkurā diennakts stundā izskatītos kā "nelielā migliņā tīts stikla kalns". Tāpēc "Gaismas pils" celtniecībā tiks izmantots dzelzsbetons, kā arī caurspīdīgi un necaurspīdīgi stikla paneļi, jumts būšot no nerūsoša tērauda.
"Stikla kalna" mazgāšana gadā izmaksāšot apmēram 50 000 latu. Talkā tikšot lūgti gan alpīnisti, gan logu mazgātāji uz speciāliem pacēlājiem.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Magone prognozēja, ka katru dienu "Gaismas pils" būvlaukumā būs nodarbināti 300-350 celtnieki.
"Gaismas pils" projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 116 miljonu latu apmērā. LNB ēkas būvdarbu veicēju konkursa nolikumā noteikts, ka uzņēmējam, kas iegūs tiesības būvēt "Gaismas pili", būs arī jānodrošina būvniecībai nepieciešamā naudas plūsma. Valsts būvuzņēmējam naudas līdzekļus atmaksās ilgākā laika posmā, izmantojot līdzekļus, kas šim nolūkam paredzēti valsts budžeta ilgtermiņa saistībās - 6,9 miljonus latu no valsts budžeta nākamos 20 gadus, kā valdība nolēma 2006.gada rudenī.
Žurnālisti tika informēti, ka valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" četru gadu laikā "Gaismas pils" projektam izlietojusi 20,909 miljonus latu, no tiem 189 000 latu 2004.gadā, 3,197 miljonus latu 2005.gadā, 6,365 miljonus latu 2006.gadā un 11,158 miljonus latu 2007.gadā.
Pie šīs summas ir jāpieskaita arī 1,1 miljons latu, kas "Gaismas pils" projektam tika iztērēti līdz 2004.gadam. No šīs summas par projektēšanu "Hill International Inc." bija samaksāti 629 987 lati, tomēr projektēšanas materiālu, kas bija tapis, Latvijas likumu izpratnē nevarēja uzskatīt par skiču projektu.
Birkerta birojam par projektēšanu līdz 2004.gadam bija samaksāti 93 680 lati, bet Modra Ģelža birojam - 28 910 lati.
Bibliotēkas celtniecībai pieteikusies nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā apvienojušās AS "RBSSKALS", SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re", juridisko personu apvienība, kurā ir SIA "PBLC", SIA "Moduls Rīga" un SIA "PB Fasādes", kā arī juridisko personu apvienība, kurā ir AS "Merko Ehitus" un SIA "Merks".
Visiem trim kandidātiem, kuri kvalificējušies otrajai kārtai, finanšu un tehniskais piedāvājums būs jāiesniedz līdz 31.augustam, bet līgumu ar būvuzņēmēju paredzēts noslēgt līdz 31.oktobrim.
Visiem trim potenciālajiem būvniekiem tiks izsniegti četri apjomīgi "Gaismas pils" tehniskā projekta sējumi ar tehniskajām specifikācijām, kas tapuši sadarbībā ar ASV kompāniju "Hill International Inc.", divi no kuriem ir angļu valodā, divi - latviešu valodā.
Vēl divi "Gaismas pils" tehniskā projekta komplekti tiks izsniegti tā ekspertīzes veicējiem.
Tehniskajā projektā ir atrunāti arhitektoniskie, būvkonstrukciju un inženiertehniskie risinājumi, kā arī izstrādātas tehniskās specifikācijas izmantojamiem materiāliem un pielietojamiem darbiem.
Magone žurnālistiem pastāstīja, ka arhitekts Gunārs Birkerts vēlas, lai jaunā LNB ēka jebkurā gadalaikā un jebkurā diennakts stundā izskatītos kā "nelielā migliņā tīts stikla kalns". Tāpēc "Gaismas pils" celtniecībā tiks izmantots dzelzsbetons, kā arī caurspīdīgi un necaurspīdīgi stikla paneļi, jumts būšot no nerūsoša tērauda.
"Stikla kalna" mazgāšana gadā izmaksāšot apmēram 50 000 latu. Talkā tikšot lūgti gan alpīnisti, gan logu mazgātāji uz speciāliem pacēlājiem.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Magone prognozēja, ka katru dienu "Gaismas pils" būvlaukumā būs nodarbināti 300-350 celtnieki.
"Gaismas pils" projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 116 miljonu latu apmērā. LNB ēkas būvdarbu veicēju konkursa nolikumā noteikts, ka uzņēmējam, kas iegūs tiesības būvēt "Gaismas pili", būs arī jānodrošina būvniecībai nepieciešamā naudas plūsma. Valsts būvuzņēmējam naudas līdzekļus atmaksās ilgākā laika posmā, izmantojot līdzekļus, kas šim nolūkam paredzēti valsts budžeta ilgtermiņa saistībās - 6,9 miljonus latu no valsts budžeta nākamos 20 gadus, kā valdība nolēma 2006.gada rudenī.
Žurnālisti tika informēti, ka valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" četru gadu laikā "Gaismas pils" projektam izlietojusi 20,909 miljonus latu, no tiem 189 000 latu 2004.gadā, 3,197 miljonus latu 2005.gadā, 6,365 miljonus latu 2006.gadā un 11,158 miljonus latu 2007.gadā.
Pie šīs summas ir jāpieskaita arī 1,1 miljons latu, kas "Gaismas pils" projektam tika iztērēti līdz 2004.gadam. No šīs summas par projektēšanu "Hill International Inc." bija samaksāti 629 987 lati, tomēr projektēšanas materiālu, kas bija tapis, Latvijas likumu izpratnē nevarēja uzskatīt par skiču projektu.
Birkerta birojam par projektēšanu līdz 2004.gadam bija samaksāti 93 680 lati, bet Modra Ģelža birojam - 28 910 lati.