Būvniekiem nav pieņemami izteikumi par iespēju kādam uzņēmumam piedalīties valsts pasūtījumu konkursos
Būvniekiem nav pieņemams Ministru prezidenta Einara Repšes teiktais par iespēju aizliegt "Skonto būvei" piedalīties valsts pasūtījumu konkursos, ja uzņēmums nesamazinās plānotās Valsts policijas administratīvo ēku kompleksa būvniecības un projektēšanas izmaksas, aģentūrai LETA pauda Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš.
Būvniekiem nav pieņemams Ministru prezidenta Einara Repšes teiktais par iespēju aizliegt "Skonto būvei" piedalīties valsts pasūtījumu konkursos, ja uzņēmums nesamazinās plānotās Valsts policijas administratīvo ēku kompleksa būvniecības un projektēšanas izmaksas, aģentūrai LETA pauda Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš.
Puriņš pieļāva, ka šie izteikumi no premjera puses neesot bijuši nopietni. Viņš atzina, ka, uzzinot par valdības vadītāja teikto, viņš esot šokēts.
"Es saprotu, ka ir saspringts valsts budžets un ir jātaupa, bet tad jārīkojas citādi," teica Puriņš. Viņš skaidroja, ka iekšlietu ministrs Māris Gulbis varēja tikties ar uzņēmuma "Skonto būve" vadību un ierosināt pārskatīt, kādas konstrukcijas jāizmanto būvniecībā, kādai jābūt apdarei u.c. Tādējādi varētu atrast kādu kompromisu.
Asociācijas vadītājs informēja, ka nevarēs piedalīties šī jautājuma risināšanā, jo dodoties vairāku dienu braucienā uz ārzemēm, kur ir iecerējis gan vairākas lietišķas tikšanās, gan arī plānojis atpūsties.
Jau ziņots, ka gadījumā, ja būvfirma "Skonto būve" nepiekrīt samazināt plānotās Valsts policijas administratīvo ēku kompleksa būvniecības un projektēšanas izmaksas, šai firmai varētu noteikt liegumu piedalīties konkursos par valsts pasūtījumu, šodien valdības sēdē izteicās Ministru prezidents Einars Repše.
Premjers uzskata, ka valsts nevar atļauties tā dēvēto policijas kvartālu Gaujas ielā, Rīgā, būvēt dārgi tikai tāpēc, ka līgums ar būvniekiem noslēgts "neskaidros apstākļos un ar neskaidriem nosacījumiem".
Tomēr, ja "Skonto būve" labprātīgi piekrīt samazināt objekta būvniecības izmaksas, šis uzņēmums var turpināt iesākto projektu, piebilda Repše.
Repšes viedoklim par nepieciešamību samazināt objekta būvniecības izmaksas pievienojās arī Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers, kurš uzvēra, ka, panākot vienošanos ar "Skonto būvi" par kompleksa būvniecības izmaksu samazinājumu, nedrīkst ciest objekta kvalitāte un pasūtītājam ir jāsaņem tas, kas ir pasūtīts.
Komentējot pašreizējo situāciju ap policijas administratīvās ēkas būvniecību, Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA) direktora pienākumu izpildītāja Sandra Bukāne brīdināja, ka vienpersoniska līguma laušana ar "Skonto būvi" var novest pie ilgstoša tiesas procesa, kā rezultātā projekts uz nenoteiktu laiku var tikt iesaldēts.
Līgums ar "Skonto būvi" paredz, ka tā laušanas gadījumā būvfirma saņem 700 000 latu kompensāciju, turklāt uzņēmums jau ir saņēmis 300 000 latu avansa maksājumu par projekta izstrādi, atzīmēja Bukāne. Tādējādi, laužot līgumu, valsts kopējie zaudējumi var sasniegt vienu miljonu latu.
Arī iekšlietu ministrs Māris Gulbis brīdināja, ka, laužot līgumu ar "Skonto būvi", valdībai var rasties lielāki zaudējumi, nekā realizējot pašreizējo līgumu.
Savukārt Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Juris Rekšņa uzsvēra, ka nav pieļaujama arī Valsts policijas administratīvā kompleksa būvniecības projekta iesaldēšana, jo policijai administratīvā ēka ir vitāli svarīga savu funkciju veikšanai.
Izvērtējot visus problēmas aspektus, valdība nolēma līdz 15.maijam pētīt "Skonto būves" iesniegto policijas ēkas skiču projektu, bet līdz 15.jūnijam izlemt par turpmāko rīcību.
Kā ziņots, 24,6 miljonus latu vērtajā Gaujas ielas kompleksā paredzēts izvietot vairākas IeM struktūrvienības. VNĪA rīkotajā konkursā par ēkas būvprojektēšanu un būvniecību uzvarēja SIA "Skonto būve".
Taču jaunā valdība saskatīja valsts līdzekļu izšķērdēšanu, slēdzot līgumus par šī projekta realizāciju, tāpēc tika atbrīvots VNĪA ģenerāldirektors Kalvis Bricis un pēc iekšlietu ministra iniciatīvas ierosināta dienesta izmeklēšana. Vērtējumi lūgti arī Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts kontrolei.
27.decembrī Ministru kabinets uzdeva apturēt IeM jaunā ēku kompleksa būvprojektēšanas un būvniecības līguma izpildi līdz laikam, kamēr tiks izvērtēts ēku kompleksa skiču projekts un valdība pieņems lēmumu par turpmāko rīcību.
Kristaps Ceplis LETA
Copyright © LETA
Puriņš pieļāva, ka šie izteikumi no premjera puses neesot bijuši nopietni. Viņš atzina, ka, uzzinot par valdības vadītāja teikto, viņš esot šokēts.
"Es saprotu, ka ir saspringts valsts budžets un ir jātaupa, bet tad jārīkojas citādi," teica Puriņš. Viņš skaidroja, ka iekšlietu ministrs Māris Gulbis varēja tikties ar uzņēmuma "Skonto būve" vadību un ierosināt pārskatīt, kādas konstrukcijas jāizmanto būvniecībā, kādai jābūt apdarei u.c. Tādējādi varētu atrast kādu kompromisu.
Asociācijas vadītājs informēja, ka nevarēs piedalīties šī jautājuma risināšanā, jo dodoties vairāku dienu braucienā uz ārzemēm, kur ir iecerējis gan vairākas lietišķas tikšanās, gan arī plānojis atpūsties.
Jau ziņots, ka gadījumā, ja būvfirma "Skonto būve" nepiekrīt samazināt plānotās Valsts policijas administratīvo ēku kompleksa būvniecības un projektēšanas izmaksas, šai firmai varētu noteikt liegumu piedalīties konkursos par valsts pasūtījumu, šodien valdības sēdē izteicās Ministru prezidents Einars Repše.
Premjers uzskata, ka valsts nevar atļauties tā dēvēto policijas kvartālu Gaujas ielā, Rīgā, būvēt dārgi tikai tāpēc, ka līgums ar būvniekiem noslēgts "neskaidros apstākļos un ar neskaidriem nosacījumiem".
Tomēr, ja "Skonto būve" labprātīgi piekrīt samazināt objekta būvniecības izmaksas, šis uzņēmums var turpināt iesākto projektu, piebilda Repše.
Repšes viedoklim par nepieciešamību samazināt objekta būvniecības izmaksas pievienojās arī Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers, kurš uzvēra, ka, panākot vienošanos ar "Skonto būvi" par kompleksa būvniecības izmaksu samazinājumu, nedrīkst ciest objekta kvalitāte un pasūtītājam ir jāsaņem tas, kas ir pasūtīts.
Komentējot pašreizējo situāciju ap policijas administratīvās ēkas būvniecību, Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA) direktora pienākumu izpildītāja Sandra Bukāne brīdināja, ka vienpersoniska līguma laušana ar "Skonto būvi" var novest pie ilgstoša tiesas procesa, kā rezultātā projekts uz nenoteiktu laiku var tikt iesaldēts.
Līgums ar "Skonto būvi" paredz, ka tā laušanas gadījumā būvfirma saņem 700 000 latu kompensāciju, turklāt uzņēmums jau ir saņēmis 300 000 latu avansa maksājumu par projekta izstrādi, atzīmēja Bukāne. Tādējādi, laužot līgumu, valsts kopējie zaudējumi var sasniegt vienu miljonu latu.
Arī iekšlietu ministrs Māris Gulbis brīdināja, ka, laužot līgumu ar "Skonto būvi", valdībai var rasties lielāki zaudējumi, nekā realizējot pašreizējo līgumu.
Savukārt Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Juris Rekšņa uzsvēra, ka nav pieļaujama arī Valsts policijas administratīvā kompleksa būvniecības projekta iesaldēšana, jo policijai administratīvā ēka ir vitāli svarīga savu funkciju veikšanai.
Izvērtējot visus problēmas aspektus, valdība nolēma līdz 15.maijam pētīt "Skonto būves" iesniegto policijas ēkas skiču projektu, bet līdz 15.jūnijam izlemt par turpmāko rīcību.
Kā ziņots, 24,6 miljonus latu vērtajā Gaujas ielas kompleksā paredzēts izvietot vairākas IeM struktūrvienības. VNĪA rīkotajā konkursā par ēkas būvprojektēšanu un būvniecību uzvarēja SIA "Skonto būve".
Taču jaunā valdība saskatīja valsts līdzekļu izšķērdēšanu, slēdzot līgumus par šī projekta realizāciju, tāpēc tika atbrīvots VNĪA ģenerāldirektors Kalvis Bricis un pēc iekšlietu ministra iniciatīvas ierosināta dienesta izmeklēšana. Vērtējumi lūgti arī Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts kontrolei.
27.decembrī Ministru kabinets uzdeva apturēt IeM jaunā ēku kompleksa būvprojektēšanas un būvniecības līguma izpildi līdz laikam, kamēr tiks izvērtēts ēku kompleksa skiču projekts un valdība pieņems lēmumu par turpmāko rīcību.
Kristaps Ceplis LETA
Copyright © LETA