Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā

Latvijas Republikas Ministru Kabinets 

2001. gada 23. oktobra Noteikumi Nr.446
[Vēstnesis, 26.10.2001. nr.154]

Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā
Izdoti saskaņā ar "Būvniecības likuma" 2. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi
II. Autoceļu tīklā veicamie darbi
III. Autoceļu būvniecības tehniski ekonomiskais pamatojums
IV. Autoceļu būvprojektēšana
V. Autoceļu būvdarbi
VI. Būves nodošana ekspluatācijā un paveikto būvdarbu pieņemšana
1. Pielikums - Autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi
1. Pielikums - Būvprojekta rasējumu markas

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības valsts, pašvaldību, uzņēmumu un māju autoceļu tīklā veicamiem darbiem, prasības autoceļu būvprojektēšanas sagatavošanai, autoceļu būvprojektēšanai, būvdarbiem un autoceļu pieņemšanai ekspluatācijā, kā arī prasības valsts, pašvaldību, uzņēmumu un māju autoceļu uzturēšanai.
2. Noteikumi neattiecas uz ielām un autoceļiem pilsētas teritorijā, izņemot valsts autoceļu sarakstā iekļautās ielas un autoceļus.

II. Autoceļu tīklā veicamie darbi

3. Autoceļu tīklā veic šādus darbus:
3.1. autoceļa būvprojektēšana – autoceļa būvdarbu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādāšana un būvprojekta izstrādāšana, saskaņošana un apstiprināšana;
3.2. autoceļa būvniecība – būvprojektā paredzēto būvdarbu veikšana jauna autoceļa vai tā posmu izbūvei;
3.3. autoceļa rekonstrukcija – būvprojektā paredzēto būvdarbu veikšana autoceļa konstrukciju atjaunošanai vai nomaiņai;
3.4. autoceļa ikdienas uzturēšana – nepārtraukti veicamie darbi, lai nodrošinātu autoceļu tehnisko rādītāju un satiksmes drošības rādītāju atbilstību autoceļu uzturēšanas standartu prasībām;
3.5. autoceļa periodiskā uzturēšana – periodiska autoceļa konstrukciju atjaunošana, izmantojot esošo ceļu zemes nodalījuma joslu.

4. Autoceļa būvniecību un rekonstrukciju veic saskaņā ar būvprojektu, kas izstrādāts atbilstoši šo noteikumu III un IV nodaļā noteiktajām prasībām. Autoceļa būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu un būvprojekta sastāvu nosaka pasūtītājs atkarībā no paredzamo darbu sarežģītības un apjoma.
5. Valsts autoceļa ikdienas uzturēšanai nepieciešamos darbus veic saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu un pasūtītāja precizētajiem darbu sarakstiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdzot ilgtermiņa (līdz pieciem gadiem) darbuzņēmuma līgumu par noteikta autoceļu reģiona apkalpošanu.
6. Autoceļa periodiskajai uzturēšanai nepieciešamos darbus veic saskaņā ar pasūtītāja izstrādātajiem darbu sarakstiem un specifikāciju.

III. Autoceļu būvniecības tehniski ekonomiskais pamatojums

7. Lai noteiktu atsevišķa autoceļa vai autoceļa posmu būvniecības vai rekonstrukcijas ekonomisko lietderību, izstrādā autoceļa būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu (turpmāk – tehniski ekonomiskais pamatojums).
8. Tehniski ekonomiskajā pamatojumā nosaka autoceļa trases optimālo variantu, tehniskos parametrus, būvprojekta pamatrisinājumus, svarīgākos būvniecības vai rekonstrukcijas tehniski ekonomiskos rādītājus, autoceļa būvniecības kārtas un kapitālieguldījumu efektivitāti un secību.

9. Tehniski ekonomiskais pamatojums ietver šādas daļas:
9.1. ja pamatojums izstrādāts autoceļam:
9.1.1. paredzamā autoceļa un apdzīvoto vietu savstarpējā novietojuma un transporta saikņu analīze;
9.1.2. kustības perspektīvās intensitātes un paredzamā autoceļa nozīmes novērtējums;
9.1.3. autoceļa variantu tehniski ekonomiskais novērtējums;
9.1.4. galveno tehnisko parametru (autoceļa kategorija, joslu skaits, brauktuves platums un autoceļa segas tipi) novērtējums un pamatojums (visiem variantiem);
9.1.5. lielāko mākslīgo būvju novietojums un tā tehniskais risinājums;
9.1.6. atsavināmo zemju apjoms un saskaņojums;
9.1.7. autoceļa būvniecības vai rekonstrukcijas izmaksu un kārtu novērtējums un pamatojums;
9.1.8. kapitālieguldījumu ekonomiskās efektivitātes aprēķins;
9.1.9. visefektīvākā autoceļa būvniecības vai rekonstrukcijas varianta izvēles pamatojums;
9.1.10. būvprojekta ekoloģiskais novērtējums;
9.1.11. rekomendācijas turpmākajām projektēšanas stadijām;
9.2. ja pamatojums izstrādāts mākslīgajām būvēm:
9.2.1. kustības perspektīvās intensitātes un paredzamo būvju nozīmes novērtējums;
9.2.2. mākslīgo būvju variantu tehniski ekonomiskais novērtējums;
9.2.3. mākslīgo būvju un to pieeju galveno tehnisko parametru novērtējums un pamatojums (visiem variantiem);
9.2.4. galveno darbu apjoma novērtējums;
9.2.5. atsavināmo zemju apjoms un saskaņojums;
9.2.6. kapitālieguldījumu ekonomiskās efektivitātes aprēķins;
9.2.7. visefektīvākā mākslīgās būves būvniecības vai rekonstrukcijas varianta izvēles pamatojums;
9.2.8. būvprojekta ekoloģiskais novērtējums;
9.2.9. rekomendācijas turpmākajām projektēšanas stadijām.

IV. Autoceļu būvprojektēšana

10. Autoceļa būvprojekts ietver šādas daļas un tām atbilstošos rasējumus, kuru markas noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā:
10.1. vispārīgā daļa:
10.1.1. būvprojektēšanas sākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;
10.1.2. paskaidrojuma raksts;
10.2. tehniski ekonomiskā daļa:
10.2.1. pamatojums (ja tas nav izstrādāts atsevišķa projekta veidā);
10.2.2. tehniski ekonomiskie rādītāji;
10.3. autoceļa trase:
10.3.1. sagatavošanas darbi;
10.3.2. atsavināmās zemes;
10.3.3. trases nostiprinājumi;
10.3.4. autoceļa plāns un garenprofils;
10.3.5. inženierģeoloģiskās izpētes dati;
10.4. zemes klātne un autoceļa sega:
10.4.1. šķērsprofilu konstrukcijas;
10.4.2. autoceļa segas konstrukcijas;
10.4.3. ūdens novadīšanas sistēmas;
10.5. mākslīgās būves:
10.5.1. tilti un caurtekas;
10.5.2. atbalsta sienas;
10.5.3. skaņu žogi;
10.5.4. tuneļi;
10.6. nobrauktuves, krustojumi, pieslēgumi un šķērsojumi;
10.7. autoceļa aprīkojums:
10.7.1. servisa objekti;
10.7.2. autobusu pieturas;
10.7.3. ceļa zīmes un horizontālie un vertikālie apzīmējumi;
10.7.4. aizsargbarjeras un signālstabiņi;
10.7.5. gājēju un velobraucēju celiņi;
10.8. būvmateriālu ieguves vietas un raksturojums;
10.9. komunikāciju pārbūves darbi;
10.10. vides aizsardzības pasākumi:
10.10.1. autoceļa ietekme uz vidi (esošā un projektētā situācija);
10.10.2. zemju rekultivācija;
10.11. darbu saraksts un to izmaksas.

11. Autoceļu aizsargjoslā projektējamā būvobjekta pieslēguma projektu izstrādā saskaņā ar autoceļa īpašnieka vai tā pilnvarotas personas izsniegto tehnisko noteikumu prasībām.
12. Autoceļa būvprojekta tehniskos risinājumus saskaņo ar tām valsts institūcijām, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic būvprojekta uzraudzību un kontroli, kā arī ar institūcijām, kuras izdevušas tehniskos noteikumus autoceļa projektēšanai.
13. Saskaņoto autoceļa būvprojektu un ekspertīzes atzinumu (ja ir veikta autoceļa būvprojekta ekspertīze) būvprojekta izstrādātājs iesniedz pasūtītājam izskatīšanai un apstiprināšanai.
14. Ja gada laikā pēc būvprojekta apstiprināšanas būvdarbi nav sākti, pasūtītājs attiecīgo projektu izskata un apstiprina atkārtoti.

15. Autoceļa trases nostiprinājumus attēlo shēmā. Shēmā ir:
15.1. nostiprināmo punktu raksturojums;
15.2. nostiprināmo punktu piesaiste trasei;
15.3. nostiprinājumu apzīmējumi.

16. Pagaidu augstuma atzīmju (pagaidu reperu) sarakstā iekļauj shēmas ar pagaidu reperu piesaisti trasei un to aprakstus, pagaidu reperu raksturojumu un pagaidu reperu augstuma atzīmes.
17. Pēc pārbaudes dabā projektētājs pievieno aktam par trases iezīmējumu un pagaidu augstuma atzīmju (pagaidu reperu) nodošanu glabāšanā autoceļa īpašniekam autoceļa trases nostiprinājumu shēmu un pagaidu augstuma atzīmju (pagaidu reperu) sarakstu un nodod minētos dokumentus pasūtītājam.

V. Autoceļu būvdarbi

18. Autoceļa būvniecības un rekonstrukcijas būvdarbiem ir nepieciešama būvatļauja.
19. Būvatļauju būvdarbiem valsts autoceļu tīklā izsniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas Autoceļu direkcija" (turpmāk – Latvijas Autoceļu direkcija). Būvuzņēmējs būvatļauju 10 dienu laikā reģistrē attiecīgās pašvaldības būvvaldē.

20. Lai saņemtu būvatļauju būvdarbiem valsts autoceļu tīklā, būvuzņēmējs iesniedz Latvijas Autoceļu direkcijā šādus dokumentus:
20.1. rakstisku pieprasījumu, kurā norāda būvdarbu vietas adresi, sniedz īsu darbu aprakstu un norāda to izpildes termiņu, pasūtītāja, būvuzņēmēja un projektētāja nosaukumu, juridisko adresi, tālruni un būvdarbu vadītāja vārdu, uzvārdu, būvprakses sertifikāta numuru un tālruni;
20.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņotu satiksmes organizēšanas shēmu un būvdarbu vietas aprīkojuma shēmu.

21. Būvatļauju būvdarbiem uz pašvaldību, uzņēmumu vai māju autoceļiem izsniedz attiecīgās pašvaldības būvvalde. Būvuzņēmējs būvatļauju 10 dienu laikā reģistrē Latvijas Autoceļu direkcijā.

22. Lai saņemtu būvatļauju būvdarbiem uz pašvaldību, uzņēmumu vai māju autoceļiem, būvuzņēmējs iesniedz attiecīgās pašvaldības būvvaldē šādus dokumentus:
22.1. rakstisku pieprasījumu, kurā norāda būvdarbu vietas adresi, sniedz īsu darbu aprakstu un norāda to izpildes termiņu, pasūtītāja, būvuzņēmēja un projektētāja nosaukumu, juridisko adresi, tālruni un būvdarbu vadītāja vārdu, uzvārdu, būvprakses sertifikāta numuru un tālruni;
22.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņotu satiksmes organizēšanas shēmu un būvdarbu vietas aprīkojuma shēmu.

23. Būvatļaujas kopija, satiksmes organizēšanas shēmas kopija un būvdarbu vietas aprīkojuma shēmas kopija glabājas pie būvatļaujas izsniedzēja.
24. Ja būvuzņēmējs neievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības, saskaņoto satiksmes organizēšanas shēmu vai būvdarbu vietas aprīkojuma shēmu un būvprojektu, būvatļaujas izsniedzējam ir tiesības būvatļauju anulēt.
25. Būvatļauju izsniedz uz laiku, kāds plānots būvdarbu veikšanai.
26. Pašvaldība pirms darbu sākšanas rakstiski informē Latvijas Autoceļu direkciju par noslēgtajiem autoceļu periodiskās uzturēšanas līgumiem un iesniedz šo līgumu kopijas.
27. Pirms būvdarbu vai periodiskās uzturēšanas darbu sākšanas autoceļa īpašnieks vai tā pilnvarotā persona nodod un būvuzņēmējs pieņem būvdarbu vai periodiskās uzturēšanas darbu vietu. Pieņemšanas datumu norāda būvdarbu vai periodiskās uzturēšanas darbu vietas nodošanas un pieņemšanas aktā. Aktu sagatavo būvuzņēmējs un paraksta abas puses.
28. No būvdarbu vietas nodošanas un pieņemšanas aktā minētā datuma līdz datumam, kad autoceļa īpašnieks vai tā pilnvarotā persona ir apstiprinājusi autoceļa vai tā rekonstrukcijas būvju (turpmāk – būve) nodošanu ekspluatācijā vai autoceļa periodiskās uzturēšanas darbu beigšanu, būvuzņēmējs ir atbildīgs par būves uzturēšanu veicamo būvdarbu apjomā.
29. Ja būvdarbi tiek pārtraukti un tas nav tehnoloģisks vai sezonas pārtraukums, būvuzņēmējs veic būves konservācijas pasākumus un ar būves nodošanas un pieņemšanas aktu nodod būvi autoceļa īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai.
30. Ja būvdarbi tiek pārtraukti un tas ir tehnoloģisks vai sezonas pārtraukums, būvuzņēmējs sastāda būvdarbu nodošanas un pieņemšanas aktu. Aktā norāda paveiktos un atliktos būvdarbus, termiņus un būtiskās vienošanās. Aktu paraksta būvuzņēmējs, pasūtītājs un autoceļa īpašnieks vai tā pilnvarotā persona.
31. Būvdarbu un autoceļa periodiskās uzturēšanas darbu laikā nepieciešamie dokumenti atrodas darbu izpildes vietā.

32. Būvei un autoceļa periodiskajai uzturēšanai ir nepieciešami šādi dokumenti:
32.1. būvdarbu žurnāls;
32.2. speciālo būvdarbu žurnāli, kas noteikti speciālajos būvnormatīvos vai ko noteicis autoceļa īpašnieks, tā pilnvarotā persona vai pasūtītājs;
32.3. autoruzraudzības žurnāls (ja tiek veikta autoruzraudzība);
32.4. segto būvdarbu akti, ja tiem nav pielīdzināts apstiprinājums būvdarbu žurnālā;
32.5. būvmateriālu atbilstību apliecinoši dokumenti.

33. Autoceļa ikdienas uzturēšanai ir nepieciešami šādi dokumenti:
33.1. autoceļa tehniskā stāvokļa apsekošanas žurnāls;
33.2. darbu nodošanas un pieņemšanas žurnāls;
33.3. valsts autoceļiem – ziemas dienesta žurnāls.

34. Būves un autoceļa periodiskās uzturēšanas darbu būvuzraudzību veic saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumiem Nr.168 "Būvuzraudzības noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 303-97)".
35. Pēc būvdarbu pabeigšanas būvuzņēmējs sastāda būvdarbu izpildes pabeigšanas aktu. Aktu apstiprina autoceļa īpašnieks vai tā pilnvarotā persona

VI. Būves nodošana ekspluatācijā un paveikto būvdarbu pieņemšana

36. Būvi ekspluatācijā pieņem, sastādot nodošanas un pieņemšanas aktu. Autoceļa periodiskās un ikdienas uzturēšanas darbus pieņem, sastādot paveikto darbu nodošanas un pieņemšanas aktu. Būve ir pieņemta ekspluatācijā vai paveiktie darbi ir pieņemti ar datumu, kurā ir apstiprināts nodošanas un pieņemšanas akts.
37. Nodošanas un pieņemšanas aktu un citus nepieciešamos dokumentus sagatavo, kā arī būves nodošanu ekspluatācijā vai paveikto darbu pieņemšanu organizē būvuzņēmējs.
38. Komisiju būves pieņemšanai ekspluatācijā un paveikto darbu pieņemšanas komisiju izveido pasūtītājs. Komisijā pieaicināto pārstāvju dalības izdevumus sedz organizācijas vai iestādes, kuras tie pārstāv.
39. Aktu par būves nodošanu un pieņemšanu ekspluatācijā vai paveikto darbu nodošanas un pieņemšanas aktu piecu darbdienu laikā apstiprina autoceļa īpašnieks vai tā pilnvarotā persona.

40. Paveikto darbu nodošanas un pieņemšanas akta pirmajam eksemplāram ir šādi pielikumi:
40.1. darbu izpildes pabeigšanas akts;
40.2. defektu akts (vai citi izmantotie projekta dokumenti);
40.3. to organizāciju atzinumi, kuras saskaņojušas projektu vai defektu aktu;
40.4. pēdējais akts par paveiktajiem būvdarbiem (kopija);
40.5. laboratorijas pārbaužu protokoli;
40.6. pasūtītāja mērījumu protokoli;
40.7. būvdarbu dokumenti (saskaņā ar šo noteikumu 32.punktu).

41. Paveikto darbu nodošanas un pieņemšanas aktu paraksta komisija. Komisijas sastāvā ir šādi komisijas locekļi:
41.1. būvuzņēmējs;
41.2. pasūtītājs vai tā pilnvarotā persona;
41.3. būvuzraugs;
41.4. autoceļa īpašnieks vai tā pilnvarotā persona.
42. Akta par būves nodošanu un pieņemšanu ekspluatācijā pirmajam eksemplāram ir šādi pielikumi:
42.1. būvdarbu izpildes pabeigšanas akts;
42.2. projekts un izpildshēmas;
42.3. to organizāciju atzinumi, kuras saskaņojušas projektu;
42.4. laboratorijas pārbaužu rezultāti;
42.5. pasūtītāja mērījumu protokoli;
42.6. būvdarbu dokumenti (saskaņā ar šo noteikumu 32.punktu).

43. Aktu par būves nodošanu un pieņemšanu ekspluatācijā paraksta komisija. Komisijas sastāvā ir šādi komisijas locekļi:
43.1. pasūtītājs vai tā pilnvarotā persona;
43.2. autoceļa īpašnieks vai tā pilnvarotā persona;
43.3. valsts būvinspektors;
43.4. tās rajona pašvaldības pilnvarotā persona, kuras teritorijā atrodas ekspluatācijā nododamā būve, vai, ja attiecīgie būvdarbi veikti vairāku rajonu pašvaldību teritorijā, – Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;
43.5. projekta autors;
43.6. autoruzraugs, ja ir bijusi noteikta autoruzraudzība;
43.7. būvuzraugs, ja ir bijusi noteikta būvuzraudzība;
43.8. būvuzņēmējs;
43.9. vietējās invalīdu sabiedriskās organizācijas pilnvarotā persona, ja būvprojektā paredzēti iespējami pārvietošanās ierobežojumi personām ar īpašām vajadzībām.

44. Komisija nav tiesīga pieņemt būvi ekspluatācijā, ja:
44.1. vismaz viens no projektu saskaņojušo organizāciju atzinumiem ir negatīvs;
44.2. konstatētas būtiskas atkāpes no akceptētā būvprojekta vai būtiski būvdarbu defekti;
44.3. konstatēti Latvijas būvnormatīvu, apbūves noteikumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumi;
44.4. vismaz viens no komisijas locekļiem atbilstoši savai kompetencei atsakās parakstīt nodošanas un pieņemšanas aktu un par to rakstiski iesniedz motivētu atteikumu.

45. Ja būvi ekspluatācijā nepieņem, komisija paraksta un izsniedz būvuzņēmējam lēmumu. Lēmumā norāda konstatētās atkāpes no būvprojekta, trūkumus vai defektus un to novēršanas termiņus. Pēc komisijas konstatēto trūkumu un defektu novēršanas būvuzņēmējs atkārtoti organizē komisiju būves pieņemšanai ekspluatācijā.
46. Komisijas locekļi atbilstoši savai kompetencei ir atbildīgi par pieņemto lēmumu atbilstību būves faktiskajam stāvoklim un šiem noteikumiem.
47. Būves vai paveikto darbu garantijas laika sākumu nosaka ar datumu, kurā ir apstiprināts būvdarbu izpildes pabeigšanas akts vai darbu izpildes pabeigšanas akts.
48. Aktu par būves nodošanu un pieņemšanu ekspluatācijā vai paveikto darbu nodošanas un pieņemšanas aktu sagatavo trīs eksemplāros. Pie autoceļa īpašnieka vai tā pilnvarotās personas glabājas akta pirmais eksemplārs un tā pielikumi. Otrais akta eksemplārs glabājas pie pasūtītāja, bet trešais akta eksemplārs – pie būvuzņēmēja.
49. Pašvaldībām, kuru administratīvo teritoriju šķērso attiecīgais autoceļš, ir tiesības iepazīties ar aktu par būves nodošanu un pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī saņemt tā kopiju vai izrakstus.

VII. Noslēguma jautājums

50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumus Nr.7 "Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 10.nr.).



Ministru prezidents A.Bērziņš

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs


--------------------------------------------------------------------------------

1.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 23.oktobra
noteikumiem Nr.446
Autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi

I. Autoceļu, tiltu, satiksmes pārvadu, caurteku un ceļa laikapstākļu informācijas sistēmas ikdienas uzturēšana ziemā
1. Virziena spraužu uzstādīšana, novākšana un glabāšana.

2. Autoceļu attīrīšana no sniega un tā aizvākšana:
2.1. autoceļu attīrīšana no irdena sniega, izmantojot automašīnas un mehānismus, kas aprīkoti ar sniega lāpstām;
2.2. autoceļu attīrīšana no sniega slīpi attiecībā pret ceļa asi;
2.3. sniega vaļņu pārvietošana ārpus autoceļa klātnes;
2.4. autopaviljonu, autobusu pieturvietu un atpūtas vietu attīrīšana no sniega;
2.5. sniega novākšana no tiltu un satiksmes pārvadu braucamās daļas un ietvēm;
2.6. sniega vaļņu un tranšeju izveidošana.

3. Sniega vairogu uzstādīšana un novākšana.

4. Slīdamības novēršana:
4.1. ar smilšu un sāls maisījumu;
4.2. ar smiltīm vai šķembiņām;
4.3. ar mitro sāli;
4.4. ar sāls šķīdumu;
4.5. izveidojot rievas apledojumā.

5. Caurteku ieziemošana un atkausēšana vai atsegšana.
6. Tilta balstu atbrīvošana no ledus.
7. Autoceļu apsekošana.
8. Autoceļu operatīvā kopšana.
9. Ceļa laikapstākļu informācijas sistēmas staciju uzturēšana.
10. Ziemas dienesta dežūras.

II. Tiltu, satiksmes pārvadu, caurteku un gājēju tuneļu uzturēšana
11. Tilta brauktuvju attīrīšana no sanesumiem un mazgāšana.
12. Tilta ūdens novadīšanas sistēmu attīrīšana.

13. Deformācijas šuvju kopšana:
13.1. tērauda šuvju attīrīšana no sanesumiem un regulēšana;
13.2. mastikas šuvju tīrīšana un aizpildīšana.

14. Tilta margu un barjeru bojāto posmu nomaiņa, remonts, tīrīšana un krāsošana.

15. Tilta konusu, ūdens līmeni regulējošo būvju un novadīšanas sistēmu, apskates kāpņu un atbalsta sienu uzturēšana:
15.1. izskaloto uzbērumu atjaunošana;
15.2. bojāto nostiprinājumu un to atbalsta konstrukciju atjaunošana;
15.3. bojāto ūdens novadtekņu nomaiņa;
15.4. apskates kāpņu kopšana un bojāto elementu nomaiņa.

16. Tilta seguma bojājumu novēršana:
16.1. asfaltbetona vai cementbetona seguma bojājumu novēršana;
16.2. koka klāju seguma bojājumu novēršana.

17. Upju gultņu un caurteku attīrīšana no sanesumiem.
18. Sīko bojājumu novēršana tilta konstrukcijās un caurtekās.
19. Caurteku bojāto posmu un gala sienu nomaiņa.
20. Gājēju tuneļu kopšana.

III. Satiksmes organizēšana
21. Autobusu pieturvietu, autopaviljonu un atpūtas vietu uzturēšana:
21.1. laukumu un teritoriju attīrīšana;
21.2. jaunu soliņu ierīkošana, soliņu krāsošana un virsmas latu nomaiņa;
21.3. atsevišķu platformas apmales akmeņu nomaiņa;
21.4. atsevišķu autopaviljona bojāto konstrukciju nomaiņa un autopaviljonu krāsošana.

22. Ceļa zīmju uzturēšana:
22.1. ceļa zīmju stabu nomaiņa (izņemot komplekso nomaiņu);
22.2. ceļa zīmju stabu krāsošana;
22.3. ceļa zīmju mazgāšana un nomaiņa uz staba (izņemot komplekso nomaiņu).

23. Brauktuves apzīmējumu atjaunošana atsevišķos ceļa posmos pēc citu uzturēšanas darbu veikšanas.
24. Signālstabiņu mazgāšana, krāsošana un nomaiņa (izņemot komplekso nomaiņu) un atstarotāju uzlīmēšana.
25. Metāla barjeru mazgāšana, krāsošana, bojāto barjeru nomaiņa (izņemot komplekso nomaiņu) un atstarotāju uzstādīšana.
26. Betona barjeru mazgāšana un krāsošana.
27. Trošu barjeru nomaiņa.
28. Luksoforu uzturēšana (arī pie tiltiem kuģu ceļos).
29. Autoceļu, tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu apgaismojuma ierīču uzturēšana un apsaimniekošana.

IV. Segumu uzturēšana
30. Melno segumu uzturēšana:
30.1. plaisu aizliešana ar bitumenu vai bitumena emulsiju vai aizpildīšana ar bitumena mastiku;
30.2. bedrīšu aizpildīšana:
30.2.1. ar karsto asfaltbetonu, izmantojot pilno tehnoloģiju;
30.2.2. ar karsto asfaltbetonu, izmantojot nepilno tehnoloģiju;
30.2.3. ar melnajām šķembām un bitumenu, izmantojot nepilno tehnoloģiju;
30.2.4. ar šķembām un bitumena emulsiju, izmantojot nepilno tehnoloģiju;
30.2.5. ar bitumaku vai aukstām melnajām šķembām (auksto asfaltbetonu), izmantojot nepilno tehnoloģiju;
30.3. bedrīšu vienlaidu remonts atsevišķās vietās sabrūkošās ceļa segās;
30.4. segumu tīrīšana;
30.5. svīduma vietu likvidēšana;
30.6. kūkumojošo vietu nosegšana ar smiltīm un smilšu novākšana no kūkumojošām vietām;
30.7. iesēdumu labošana.

31. Grants un šķembu segumu uzturēšana, uzlaboto grunts ceļu uzturēšana:
31.1. autoceļu klātņu planēšana un profilēšana;
31.2. seguma atjaunošana, ja uzvedamā materiāla tilpums nav lielāks par 500 kubikmetriem uz vienu kilometru;
31.3. seguma atputekļošana ar bitumena emulsiju vai kalcija hlorīda (CaCl2) šķīdumu;
31.4. iesēdumu un bedru labošana grants segumos un uzlabotos grunts ceļos.


V. Autoceļu kopšana
32. Izskalojumu likvidēšana.
33. Grāvju tīrīšana un to profila atjaunošana.
34. Segto lietusūdens novadīšanas sistēmu (drenāža, kontrolakas, lietusūdens kolektori) tīrīšana un kopšana.
35. Nomaļu planēšana, profilēšana un remonts.
36. Krūmu izciršana grāvjos, nogāzēs un autoceļa joslās, krūmu atvašu pļaušana.
37. Zāles pļaušana.

38. Apstādījumu kopšana:
38.1. augsnes kopšana;
38.2. kaitēkļu iznīcināšana;
38.3. apstādījumu papildināšana;
38.4. dzīvžogu apgriešana;
38.5. sauso zaru izzāģēšana;
38.6. atsevišķu koku novākšana.

39. Autoceļu operatīvā kopšana un ceļa nodalījuma joslas sakopšana.

VI. Autoceļu pārraudzīšana
40. Autoceļu apsekošana.
41. Satiksmes līdzekļu vizuālā uzskaite.
42. Autoceļu kompleksa tehniskā inventarizācija.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs