Būvprojektu izstrāde un saskaņošana būs efektīvāka, ātrāka un lētāka
Foto: Būvprojektu izstrāde un saskaņošana būs efektīvāka, ātrāka un lētāka
Lai novērstu administratīvos šķēršļus un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, iecerēts samazināt procedūru skaitu būvprojekta izstrādē, kā arī saskaņošanai nepieciešamo laiku un izmaksas.
Lai novērstu administratīvos šķēršļus un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, iecerēts samazināt procedūru skaitu būvprojekta izstrādē, kā arī saskaņošanai nepieciešamo laiku un izmaksas.
To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie un šodien valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai nodotie grozījumi vispārīgajos būvnoteikumos, aģentūru LETA informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā šim gadam ir iekļauts uzdevums mazināt būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no valsts un pašvaldību institūcijām. Šī uzdevuma izpildei ir sagatavoti grozījumi vispārīgajos būvnoteikumos, paredzot, ka turpmāk šie noteikumi būs jāsaņem tikai tad, ja to nosaka attiecīgās jomas normatīvie akti.
Vairākām ēku grupām normatīvajos aktos jau ir noteiktas konkrētas prasības ugunsdrošības, higiēnas un vides un dabas aizsardzības jomā, tādēļ nav nepieciešams šīs prasības atkārtot tehniskajos un īpašajos noteikumos.
Savukārt prasības kultūras pieminekļiem, būvēm šo pieminekļu aizsardzības zonā, kā arī prasības būvniecībai aizsargjoslās un atsevišķos vides aizsardzības jautājumos normatīvajos aktos ir noteiktas visai vispārīgā formā, tāpēc, lai šīs prasības konkretizētu, grozījumi paredz, ka šajos gadījumos būs jāsaņem tehniskie un īpašie noteikumi no attiecīgajām valsts institūcijām.
Vēl līdz ar grozījumiem minētajos Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka būvvalde izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu kopā ar attiecīgās pašvaldības institūciju tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem, tādējādi tiek ieviests "vienas pieturas aģentūras" princips attiecībā uz tehnisko un īpašo noteikumu izsniegšanas kārtību pašvaldībā.
Papildus tiek noteikts, ka meža vai lauksaimniecības zemes transformācijas atļauja būvatļaujas saņemšanai būvvaldē jāiesniedz tikai tajos gadījumos, ja būvniecības uzsākšanai ir nepieciešama zemes transformācija. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai būvvalde būtu informēta, ka būvniecības ierosinātājs ir uzsācis zemes transformācijas procedūru un ir saņēmis transformācijas atļauju.
Tāpat, ievērojot šī gada 13.martā pieņemtā Ēku energoefektivitātes likumā noteikto, noteikumu projektā iestrādāta prasība būves tehniskajā projektā iekļaut ēkas energoefektivitātes aprēķinu, kas ir pamats ēkas energosertifikāta izdošanai.
To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie un šodien valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai nodotie grozījumi vispārīgajos būvnoteikumos, aģentūru LETA informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā šim gadam ir iekļauts uzdevums mazināt būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no valsts un pašvaldību institūcijām. Šī uzdevuma izpildei ir sagatavoti grozījumi vispārīgajos būvnoteikumos, paredzot, ka turpmāk šie noteikumi būs jāsaņem tikai tad, ja to nosaka attiecīgās jomas normatīvie akti.
Vairākām ēku grupām normatīvajos aktos jau ir noteiktas konkrētas prasības ugunsdrošības, higiēnas un vides un dabas aizsardzības jomā, tādēļ nav nepieciešams šīs prasības atkārtot tehniskajos un īpašajos noteikumos.
Savukārt prasības kultūras pieminekļiem, būvēm šo pieminekļu aizsardzības zonā, kā arī prasības būvniecībai aizsargjoslās un atsevišķos vides aizsardzības jautājumos normatīvajos aktos ir noteiktas visai vispārīgā formā, tāpēc, lai šīs prasības konkretizētu, grozījumi paredz, ka šajos gadījumos būs jāsaņem tehniskie un īpašie noteikumi no attiecīgajām valsts institūcijām.
Vēl līdz ar grozījumiem minētajos Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka būvvalde izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu kopā ar attiecīgās pašvaldības institūciju tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem, tādējādi tiek ieviests "vienas pieturas aģentūras" princips attiecībā uz tehnisko un īpašo noteikumu izsniegšanas kārtību pašvaldībā.
Papildus tiek noteikts, ka meža vai lauksaimniecības zemes transformācijas atļauja būvatļaujas saņemšanai būvvaldē jāiesniedz tikai tajos gadījumos, ja būvniecības uzsākšanai ir nepieciešama zemes transformācija. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai būvvalde būtu informēta, ka būvniecības ierosinātājs ir uzsācis zemes transformācijas procedūru un ir saņēmis transformācijas atļauju.
Tāpat, ievērojot šī gada 13.martā pieņemtā Ēku energoefektivitātes likumā noteikto, noteikumu projektā iestrādāta prasība būves tehniskajā projektā iekļaut ēkas energoefektivitātes aprēķinu, kas ir pamats ēkas energosertifikāta izdošanai.