Būvuzņēmēji noliedz, ka būtu jāmaksā par uzvaru valsts pasūtījuma konkursos
Latvijas būvuzņēmēji neesot saskārušies ar konkrētiem gadījumiem, kad par uzvaru valsts pasūtījuma konkursā tiktu prasīta noteikta summa no paredzamā līguma apjoma.
Latvijas būvuzņēmēji neesot saskārušies ar konkrētiem gadījumiem, kad par uzvaru valsts pasūtījuma konkursā tiktu prasīta noteikta summa no paredzamā līguma apjoma.
Tai pašā laikā ziņu aģentūras LETA aptaujātie būvuzņēmēji atzina, ka ir dzirdējuši baumas par šādu negodīgu praksi.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, neviens būvuzņēmējs nav vērsies asociācijā ar informāciju, ka viņam ir prasīts maksāt par uzvaru valsts pasūtījuma konkursā. Arī pašai asociācijai nav informācijas par šādiem gadījumiem.
Lai arī ir dzirdētas baumas par dažādām summām, kas it kā jāmaksā par uzvaru konkursā, neviens būvnieks to nav apstiprinājis, apgalvoja Puriņš. Baumas dzirdētas, ka maksa par uzvaru konkursos esot 3 - 10% no pasūtījuma kopējās summas.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents arī norādīja, ka 10% no pasūtījuma apjoma ir liela summa, piemēram, VAS "Latvijas pasta" šķirošanas kompleksa projektā tas būtu viens miljons latu, un diez vai kāds uzņēmējs var atļauties maksāt tik lielu daļu no pasūtījuma.
Vienīgais izskaidrojums šādam maksājumam varētu būt naudas atmazgāšana, pieļāva Puriņš.
Kā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma "Kalnozols celtniecība" direktors Ojārs Bite, uzņēmums savas darbības laikā nav saskāries ar gadījumiem, kad tiek prasīti 10% no valsts pasūtījuma summas par uzvaru konkursā.
Viņaprāt, šobrīd apgalvojumi, ka būvuzņēmumiem jāmaksā desmitā daļa no pasūtījuma, esot "uzpūsti". Iespējams, šādas baumas izplata uzņēmumi, kas ir zaudējuši valsts izsludinātajos konkursos, pieļāva Bite.
Savukārt AS "Venceb" celtniecības direktors Andrejs Magaznieks norādīja, ka ir dzirdējis par gadījumiem, kad būvuzņēmumiem par uzvaru konkursā tiekot prasīta noteikta daļa no valsts pasūtījuma summas. Pats "Venceb" gan šādus piedāvājumus neesot saņēmis.
Būvuzņēmuma "U.Pīlēna birojs" prezidents Uldis Pīlēns ironizēja, ka no premjera Einara Repšes pirmo reizi izdzirdējis par nepieciešamību maksāt par uzvaru valsts pasūtījuma konkursā. Pīlēna vadītais uzņēmums nekad ar šādu praksi neesot saskāries.
Minētie būvuzņēmumi piedalījās VAS "Latvijas pasts" izsludinātajā konkursā par šķirošanas kompleksa celtniecību.
Kā ziņots, 1.aprīļa valdības sēdē Ministru prezidents aicināja ministrus īpašu uzmanību pievērst valsts nekustamo īpašumu būvniecības konkursu norisei, lai novērstu noziedzīgas uzņēmēju vienošanās. Premjers pauda, ka ir zināms par "desmito tiesu" jeb 10% no celtniecības līguma summas, kas uzņēmējiem jāmaksā par uzvaru valsts pasūtījumu konkursā.
Ministru prezidents arī norādīja, ka starp uzņēmējiem ir iespējamas noziedzīgas vienošanās, jau iepriekš savstarpēji saskaņojot, kurš uzņēmums kurā valsts pasūtījuma konkursā iesniegs labāku piedāvājumu.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
Tai pašā laikā ziņu aģentūras LETA aptaujātie būvuzņēmēji atzina, ka ir dzirdējuši baumas par šādu negodīgu praksi.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, neviens būvuzņēmējs nav vērsies asociācijā ar informāciju, ka viņam ir prasīts maksāt par uzvaru valsts pasūtījuma konkursā. Arī pašai asociācijai nav informācijas par šādiem gadījumiem.
Lai arī ir dzirdētas baumas par dažādām summām, kas it kā jāmaksā par uzvaru konkursā, neviens būvnieks to nav apstiprinājis, apgalvoja Puriņš. Baumas dzirdētas, ka maksa par uzvaru konkursos esot 3 - 10% no pasūtījuma kopējās summas.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents arī norādīja, ka 10% no pasūtījuma apjoma ir liela summa, piemēram, VAS "Latvijas pasta" šķirošanas kompleksa projektā tas būtu viens miljons latu, un diez vai kāds uzņēmējs var atļauties maksāt tik lielu daļu no pasūtījuma.
Vienīgais izskaidrojums šādam maksājumam varētu būt naudas atmazgāšana, pieļāva Puriņš.
Kā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma "Kalnozols celtniecība" direktors Ojārs Bite, uzņēmums savas darbības laikā nav saskāries ar gadījumiem, kad tiek prasīti 10% no valsts pasūtījuma summas par uzvaru konkursā.
Viņaprāt, šobrīd apgalvojumi, ka būvuzņēmumiem jāmaksā desmitā daļa no pasūtījuma, esot "uzpūsti". Iespējams, šādas baumas izplata uzņēmumi, kas ir zaudējuši valsts izsludinātajos konkursos, pieļāva Bite.
Savukārt AS "Venceb" celtniecības direktors Andrejs Magaznieks norādīja, ka ir dzirdējis par gadījumiem, kad būvuzņēmumiem par uzvaru konkursā tiekot prasīta noteikta daļa no valsts pasūtījuma summas. Pats "Venceb" gan šādus piedāvājumus neesot saņēmis.
Būvuzņēmuma "U.Pīlēna birojs" prezidents Uldis Pīlēns ironizēja, ka no premjera Einara Repšes pirmo reizi izdzirdējis par nepieciešamību maksāt par uzvaru valsts pasūtījuma konkursā. Pīlēna vadītais uzņēmums nekad ar šādu praksi neesot saskāries.
Minētie būvuzņēmumi piedalījās VAS "Latvijas pasts" izsludinātajā konkursā par šķirošanas kompleksa celtniecību.
Kā ziņots, 1.aprīļa valdības sēdē Ministru prezidents aicināja ministrus īpašu uzmanību pievērst valsts nekustamo īpašumu būvniecības konkursu norisei, lai novērstu noziedzīgas uzņēmēju vienošanās. Premjers pauda, ka ir zināms par "desmito tiesu" jeb 10% no celtniecības līguma summas, kas uzņēmējiem jāmaksā par uzvaru valsts pasūtījumu konkursā.
Ministru prezidents arī norādīja, ka starp uzņēmējiem ir iespējamas noziedzīgas vienošanās, jau iepriekš savstarpēji saskaņojot, kurš uzņēmums kurā valsts pasūtījuma konkursā iesniegs labāku piedāvājumu.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
