Būvuzņēmēji vēlas atklātā valdības sēdē izteikt savus argumentus par valsts austrumu robežas objektu līgumiem
Latvijas būvuzņēmēji Ministru prezidentam Einaram Repšem nosūtījuši vēstuli, kurā aicina atklātā valdības sēdē uzklausīt būvnieku argumentus, kas netika ņemti vērā, pieņemot lēmumu lauzt līgumus ar būvuzņēmējiem par valsts austrumu robežas objektu celtniecību.
Latvijas būvuzņēmēji Ministru prezidentam Einaram Repšem nosūtījuši vēstuli, kurā aicina atklātā valdības sēdē uzklausīt būvnieku argumentus, kas netika ņemti vērā, pieņemot lēmumu lauzt līgumus ar būvuzņēmējiem par valsts austrumu robežas objektu celtniecību.
Būvnieki lūdz uzklausīt argumentus, viedokļus un atspēkojumus nekompetentajiem un paviršajiem atzinumiem par būvdarbu izmaksu it kā sadārdzinājumu. "Ne reizi netiekoties objektos ar būvniekiem un projektētājiem, ir tapis "atzinums", kura autoriem pat nav nepieciešamās licences dažu būvniecības jomu ekspertīžu veikšanai," teikts Latvijas Būvnieku asociācijas kopsapulcē 4.aprīlī pieņemtajā vēstulē, ko kopsapulces vārdā parakstījis asociācijas prezidents Viktors Puriņš.
Būvuzņēmēji varot atspēkot lielāko daļu pārmetumu par cenu sadārdzinājumiem.
Nozares pārstāvji vērš uzmanību uz to, ka jebkuram būvniekam, piedaloties valsts vai pašvaldību izsludinātajos konkursos par būvdarbu veikšanu, ir jāvadās pēc Iepirkumu likuma noteikumiem, kuros ir precīzi noteiktas gan pasūtītāja tiesības un pienākumi, gan arī pretendenta vai kandidāta tiesības un pienākumi.
Turklāt, piedaloties konkursā un iesniedzot piedāvājumu saskaņā ar Iepirkumu likumu, būvnieka pienākums ir ievērot pasūtītāja darba uzdevumu un tehniskās specifikācijas, uzsver uzņēmēji. Taču, ja piedāvājums neatbilst šiem diviem nosacījumiem, tad pasūtītājam ir tiesības izslēgt šādu būvnieku no tālākās dalības konkursā.
Ņemot to vērā, ir nekorekti un nepamatoti norādīt būvniekam uz to, ka tieši viņš ir nepamatoti sadārdzinājis realizējamo projektu, jo tas būvniekam saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nav iespējams, norāda būvuzņēmēji.
Būvuzņēmēji uzskata, ka pēdējā laikā tiek pakļauti valdības pārstāvju nepamatotai, publiskai kritikai par šķietamu nesaimnieciskumu, kas it kā ir saskatīta ar valsts objektu celtniecību saistītu līgumu slēgšanā un jau uzsāktu būvdarbu procesos. Reizumis pat izskan pieļāvumi par negodprātību. Sabiedrības viedokļa veidošana noslēgusies ar valdības pieņemto lēmumu lauzt līgumus ar 12 galvenajām būvuzņēmēju firmām par valsts austrumu robežas objektu celtniecību, norāda uzņēmēji.
Respektējot valdības centienus ekonomēt nodokļu maksātāju naudu, būvnieki jautā: ja valsts ir deklarējusi kāda objekta celtniecības nepieciešamību, ja konkursā izvēlējusies projektētājus un celtniekus, ja valsts slēgusi līgumus ar būvniecības uzņēmumiem, tad kāpēc brīdī, kad tiek apšaubīta iepriekšējo valdību saimnieciskā spriestspēja, priekšplānā tiek izvirzītas būvorganizācijas? "Kuram aiz mums ir ērti slēptiesģ" jautāts asociācijas kopsapulces vēstulē.
Būvuzņēmēji arī atgādina, ka nozares uzņēmumos strādā desmiti tūkstoši no visiem valsts tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Lemjot par būvniecības objektu apturēšanu, valdībai nevajadzētu aizmirst arī par strādājošajiem, kam būvniecības darbu pārtraukšana vai attālināšana uz nenoteiktu laiku ir dīkstāve un bezdarbs.
Latvijas būvniecības uzņēmumu kopējais finanšu apgrozījums 2002.gadā bija 469,3 miljoni latu. Tajā pašā gadā būvniecības nozare Latvijai deva 7% no iekšzemes kopprodukta. "Tā ir viena no dinamiskākajām valsts tautsaimniecības jomām, kurā Jūsu vadītās valdības pārstāvju izteiktie pārmetumi radījuši apjukumu," premjeru Repši uzrunā nozares pārstāvji.
Būvuzņēmējiem esot konkrēti priekšlikumi, kā risināt situāciju ar valsts objektu celtniecību uz valsts austrumu robežas. Aicinot uzklausīt būvuzņēmējus valdības sēdē, uzņēmēji izsaka bažas, vai viņu argumentus vispār ir vēlme uzklausīt vai arī, "izmantojot precīzi izvēlētas, sabiedrībai sāpīgas problēmas - naudas izšķērdēšana, cilvēku mānīšana, Jūsu vadītās valdības pārstāvji patiesībā šo jautājumu aizsegā klusi vēlas izrēķināties ar tiem, kuri nav atvēruši makus ne jauno laiku sludinātājiem, ne kādiem citiem politiskajiem virzītājiem valstī".
Būvuzņēmēji cer uz konstruktīvu dialogu bez politiskiem aizspriedumiem, jo pašreiz izveidojusies situācija, šķiet, esot precedents, kas var kalpot kā bīstamības pakāpe ne vien privātuzņēmēju partnerattiecībām ar valsti pašu mājās, bet to kā negatīvu signālu var uztvert arī potenciālie ārvalstu partneri.
Kā ziņots, 1.aprīlī pēc iepazīšanās ar ziņojumu par situāciju valsts austrumu robežas izbūves jomā valdība nolēma pārskatīt līdzšinējos plānus un lauzt daļu slēgto līgumu ar vairākām firmām par pierobežas ceļu un citu objektu projektēšanu un būvniecību, bet vairākiem citiem uzņēmējiem tiks ierosināts pārskatīt objekta būvizmaksu tāmes.
Valdības apņemšanos pārskatīt austrumu robežas izbūvi rosināja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra Jura Rekšņas ziņojums, kurā bija teikts, ka par austrumu robežbūves projekta ceļu izbūvi pārmaksāti 2,889 miljoni latu, bet par Rēzeknes robežsargu skolas celtniecību - 1,045 miljoni latu. Šādu atzinumu sniegušas Valsts kontrole un SIA "Būvzinis", kas norādījušas arī uz virkni citu nelikumību robežas izbūvē.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
Būvnieki lūdz uzklausīt argumentus, viedokļus un atspēkojumus nekompetentajiem un paviršajiem atzinumiem par būvdarbu izmaksu it kā sadārdzinājumu. "Ne reizi netiekoties objektos ar būvniekiem un projektētājiem, ir tapis "atzinums", kura autoriem pat nav nepieciešamās licences dažu būvniecības jomu ekspertīžu veikšanai," teikts Latvijas Būvnieku asociācijas kopsapulcē 4.aprīlī pieņemtajā vēstulē, ko kopsapulces vārdā parakstījis asociācijas prezidents Viktors Puriņš.
Būvuzņēmēji varot atspēkot lielāko daļu pārmetumu par cenu sadārdzinājumiem.
Nozares pārstāvji vērš uzmanību uz to, ka jebkuram būvniekam, piedaloties valsts vai pašvaldību izsludinātajos konkursos par būvdarbu veikšanu, ir jāvadās pēc Iepirkumu likuma noteikumiem, kuros ir precīzi noteiktas gan pasūtītāja tiesības un pienākumi, gan arī pretendenta vai kandidāta tiesības un pienākumi.
Turklāt, piedaloties konkursā un iesniedzot piedāvājumu saskaņā ar Iepirkumu likumu, būvnieka pienākums ir ievērot pasūtītāja darba uzdevumu un tehniskās specifikācijas, uzsver uzņēmēji. Taču, ja piedāvājums neatbilst šiem diviem nosacījumiem, tad pasūtītājam ir tiesības izslēgt šādu būvnieku no tālākās dalības konkursā.
Ņemot to vērā, ir nekorekti un nepamatoti norādīt būvniekam uz to, ka tieši viņš ir nepamatoti sadārdzinājis realizējamo projektu, jo tas būvniekam saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nav iespējams, norāda būvuzņēmēji.
Būvuzņēmēji uzskata, ka pēdējā laikā tiek pakļauti valdības pārstāvju nepamatotai, publiskai kritikai par šķietamu nesaimnieciskumu, kas it kā ir saskatīta ar valsts objektu celtniecību saistītu līgumu slēgšanā un jau uzsāktu būvdarbu procesos. Reizumis pat izskan pieļāvumi par negodprātību. Sabiedrības viedokļa veidošana noslēgusies ar valdības pieņemto lēmumu lauzt līgumus ar 12 galvenajām būvuzņēmēju firmām par valsts austrumu robežas objektu celtniecību, norāda uzņēmēji.
Respektējot valdības centienus ekonomēt nodokļu maksātāju naudu, būvnieki jautā: ja valsts ir deklarējusi kāda objekta celtniecības nepieciešamību, ja konkursā izvēlējusies projektētājus un celtniekus, ja valsts slēgusi līgumus ar būvniecības uzņēmumiem, tad kāpēc brīdī, kad tiek apšaubīta iepriekšējo valdību saimnieciskā spriestspēja, priekšplānā tiek izvirzītas būvorganizācijas? "Kuram aiz mums ir ērti slēptiesģ" jautāts asociācijas kopsapulces vēstulē.
Būvuzņēmēji arī atgādina, ka nozares uzņēmumos strādā desmiti tūkstoši no visiem valsts tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Lemjot par būvniecības objektu apturēšanu, valdībai nevajadzētu aizmirst arī par strādājošajiem, kam būvniecības darbu pārtraukšana vai attālināšana uz nenoteiktu laiku ir dīkstāve un bezdarbs.
Latvijas būvniecības uzņēmumu kopējais finanšu apgrozījums 2002.gadā bija 469,3 miljoni latu. Tajā pašā gadā būvniecības nozare Latvijai deva 7% no iekšzemes kopprodukta. "Tā ir viena no dinamiskākajām valsts tautsaimniecības jomām, kurā Jūsu vadītās valdības pārstāvju izteiktie pārmetumi radījuši apjukumu," premjeru Repši uzrunā nozares pārstāvji.
Būvuzņēmējiem esot konkrēti priekšlikumi, kā risināt situāciju ar valsts objektu celtniecību uz valsts austrumu robežas. Aicinot uzklausīt būvuzņēmējus valdības sēdē, uzņēmēji izsaka bažas, vai viņu argumentus vispār ir vēlme uzklausīt vai arī, "izmantojot precīzi izvēlētas, sabiedrībai sāpīgas problēmas - naudas izšķērdēšana, cilvēku mānīšana, Jūsu vadītās valdības pārstāvji patiesībā šo jautājumu aizsegā klusi vēlas izrēķināties ar tiem, kuri nav atvēruši makus ne jauno laiku sludinātājiem, ne kādiem citiem politiskajiem virzītājiem valstī".
Būvuzņēmēji cer uz konstruktīvu dialogu bez politiskiem aizspriedumiem, jo pašreiz izveidojusies situācija, šķiet, esot precedents, kas var kalpot kā bīstamības pakāpe ne vien privātuzņēmēju partnerattiecībām ar valsti pašu mājās, bet to kā negatīvu signālu var uztvert arī potenciālie ārvalstu partneri.
Kā ziņots, 1.aprīlī pēc iepazīšanās ar ziņojumu par situāciju valsts austrumu robežas izbūves jomā valdība nolēma pārskatīt līdzšinējos plānus un lauzt daļu slēgto līgumu ar vairākām firmām par pierobežas ceļu un citu objektu projektēšanu un būvniecību, bet vairākiem citiem uzņēmējiem tiks ierosināts pārskatīt objekta būvizmaksu tāmes.
Valdības apņemšanos pārskatīt austrumu robežas izbūvi rosināja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra Jura Rekšņas ziņojums, kurā bija teikts, ka par austrumu robežbūves projekta ceļu izbūvi pārmaksāti 2,889 miljoni latu, bet par Rēzeknes robežsargu skolas celtniecību - 1,045 miljoni latu. Šādu atzinumu sniegušas Valsts kontrole un SIA "Būvzinis", kas norādījušas arī uz virkni citu nelikumību robežas izbūvē.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA