Būvvalde vēlas paātrināt būvniecības projektu saskaņošanas procesu
Rīgas domes Būvvalde ierosinājusi veikt izmaiņas Vispārīgajos būvnoteikumos, lai tiktu vienkāršots un paātrināts būvniecības projektu saskaņošanas process.
Rīgas domes Būvvalde ierosinājusi veikt izmaiņas Vispārīgajos būvnoteikumos, lai tiktu vienkāršots un paātrināts būvniecības projektu saskaņošanas process.
Veicot izmaiņas, tiktu samazināta birokrātija, saskaņojot būvniecības projektus, kā arī palielināta projektētāju atbildība un definēta sabiedriski nozīmīgo būvju drošības ekspertīze, aģentūru LETA informēja Būvvaldē.
Būvvalde prognozē, ka ar izstrādātajiem priekšlikumiem tiks paātrināts lielo būvniecības projektu saskaņošanas process pašvaldībās, lai attīstītājs varētu uzsākt būvniecības procesu drīz pēc skiču projekta saskaņošanas būvvaldē.
Priekšlikumi tuvākajā laikā tiks iesniegti Ekonomikas ministrijai viedokļu saskaņošanai un tālākai to virzīšanai Ministru kabinetā.
"Pirmkārt, pieņemot šīs izmaiņas, tiks uzlabota pašas Būvvaldes darbība atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Otrkārt, Rīgā šobrīd noris 70% no visas būvniecības valstī, bet tās saskaņošana ir sarežģīta un laikietilpīga," norādīja domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ints Pujāts.
Vispārīgajos būvnoteikumos paredzēta lielāka projektētāju iesaistīšana projekta izstrādes sākumstadijā, daudz detalizētāk veidojot būves metus un pārbaudot to atbilstību pilsētas apbūves noteikumiem.
Tai pat laikā projekta attīstītājiem būs iespējams uzsākt būvniecību jau pēc skiču projekta saskaņošanas, kas ļaus ievērojami ieekonomēt laiku kopējā projekta realizācijas gaitā.
"Tomēr tas nenozīmēs, ka projektētājiem un pasūtītājiem mazināsies atbildība. Tieši otrādi - tā palielināsies, un to viņi apliecinās projekta saskaņošanai nepieciešamajos dokumentos," sacīja Pujāts.
Priekšlikumi būvnoteikumos paredz tā saucamo vienlaicīgo būvniecību, kas nozīmē, ka projektēšana un būvdarbi noris paralēli. Tas veicinātu būvniecības darbu daudz ātrāku uzsākšanu, nekā tas bija iespējams līdz šim. Tai pat laikā paredzēta daudz lielāka atbildība no projektētāju puses.
Jaunās izmaiņas paredz arī pilnīgāku būvprojekta ekspertīzes definēšanu sabiedriski nozīmīgām ēkām. Ierosināts ieviest jēdzienu "Drošības ekspertīze", kuras mērķis būs noteikt, vai ārkārtas situācijās būve ir maksimāli droša cilvēku dzīvībām un nodrošinās materiālo vērtību saglabāšanu.
Tā būs obligāta prasība jebkurai sabiedriski nozīmīgai būvei, kas augstāka par deviņiem stāviem vai kurā vienlaikus var uzturēties vairāk par 100 cilvēkiem.
Drošības ekspertīzes paredz sertificētu ekspertu atzinumu par būves konstrukcijām, plānojumu, glābšanas un ugunsgrēka dzēšanas darbu nodrošinājumu ugunsgrēku, trauksmes izziņošanas un citu līdzīgu apdraudējumu gadījumā. Ekspertīze izvērtēs arī evakuācijas plānu.
Priekšlikumi tika izskatīti Latvijas Arhitektu savienībā
Veicot izmaiņas, tiktu samazināta birokrātija, saskaņojot būvniecības projektus, kā arī palielināta projektētāju atbildība un definēta sabiedriski nozīmīgo būvju drošības ekspertīze, aģentūru LETA informēja Būvvaldē.
Būvvalde prognozē, ka ar izstrādātajiem priekšlikumiem tiks paātrināts lielo būvniecības projektu saskaņošanas process pašvaldībās, lai attīstītājs varētu uzsākt būvniecības procesu drīz pēc skiču projekta saskaņošanas būvvaldē.
Priekšlikumi tuvākajā laikā tiks iesniegti Ekonomikas ministrijai viedokļu saskaņošanai un tālākai to virzīšanai Ministru kabinetā.
"Pirmkārt, pieņemot šīs izmaiņas, tiks uzlabota pašas Būvvaldes darbība atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Otrkārt, Rīgā šobrīd noris 70% no visas būvniecības valstī, bet tās saskaņošana ir sarežģīta un laikietilpīga," norādīja domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ints Pujāts.
Vispārīgajos būvnoteikumos paredzēta lielāka projektētāju iesaistīšana projekta izstrādes sākumstadijā, daudz detalizētāk veidojot būves metus un pārbaudot to atbilstību pilsētas apbūves noteikumiem.
Tai pat laikā projekta attīstītājiem būs iespējams uzsākt būvniecību jau pēc skiču projekta saskaņošanas, kas ļaus ievērojami ieekonomēt laiku kopējā projekta realizācijas gaitā.
"Tomēr tas nenozīmēs, ka projektētājiem un pasūtītājiem mazināsies atbildība. Tieši otrādi - tā palielināsies, un to viņi apliecinās projekta saskaņošanai nepieciešamajos dokumentos," sacīja Pujāts.
Priekšlikumi būvnoteikumos paredz tā saucamo vienlaicīgo būvniecību, kas nozīmē, ka projektēšana un būvdarbi noris paralēli. Tas veicinātu būvniecības darbu daudz ātrāku uzsākšanu, nekā tas bija iespējams līdz šim. Tai pat laikā paredzēta daudz lielāka atbildība no projektētāju puses.
Jaunās izmaiņas paredz arī pilnīgāku būvprojekta ekspertīzes definēšanu sabiedriski nozīmīgām ēkām. Ierosināts ieviest jēdzienu "Drošības ekspertīze", kuras mērķis būs noteikt, vai ārkārtas situācijās būve ir maksimāli droša cilvēku dzīvībām un nodrošinās materiālo vērtību saglabāšanu.
Tā būs obligāta prasība jebkurai sabiedriski nozīmīgai būvei, kas augstāka par deviņiem stāviem vai kurā vienlaikus var uzturēties vairāk par 100 cilvēkiem.
Drošības ekspertīzes paredz sertificētu ekspertu atzinumu par būves konstrukcijām, plānojumu, glābšanas un ugunsgrēka dzēšanas darbu nodrošinājumu ugunsgrēku, trauksmes izziņošanas un citu līdzīgu apdraudējumu gadījumā. Ekspertīze izvērtēs arī evakuācijas plānu.
Priekšlikumi tika izskatīti Latvijas Arhitektu savienībā