Būvakustika – svarīga celtniecības procesa sastāvdaļa

Vai vispār novērtējam skaņas nozīmi mūsu ikdienas komfortā? Šis ir jautājums, ko uzdod arvien biežāk. Kaimiņa dzīvoklī skaļais televizors, ārpus mājas trokšņojoša kompānija, kaitinošs troksnis darbā vai izklaides vietā – dažkārt tas šķiet kā neizbēgama šīs dzīves sastāvdaļa. Nav tiesa! Ir vesela nozare, kas pēta skaņu, kā no tās izolēties, to slāpēt un ierobežot, un šo nozari sauc akustiku, savukārt būvniecībā akustikai ir ļoti svarīga nozīme.

Būvakustika saistīta ar plašu jautājumu loku: telpu akustiku, dažādu konstrukciju un materiālu skaņas izolāciju, trokšņu slāpēšanu inženierkomunikācijās, trokšņu izplatības prognozēšanu teritoriju plānojumos, utt. Portāls Building.lv sadarbībā ar SIA "2 Līnijas" direktoru, būvakustikas ekspertu Jāni Tālbergu turpmāk iepazīstinās ar problēmām un to risinājumiem būvakustikas jomā.

Akustika pēta skaņas svārstību un viļņu izplatīšanos, to mijiedarbību ar vidi, kurā šīs svārstības izplatās. Būvakustikā tiek pētītas, analizētas un prognozētas skaņu svārstību izplatīšanās dzīvojamo, sabiedrisko un rūpniecisko objektu ēkās, vidē ap tām un arī konstrukcijas, kuras ierobežo skaņu izplatību. Līdztekus būvakustika pēta trokšņus, vibrācijas un izstrādā metodes to samazināšanai, ierobežošanai un izolēšanai. J. Tālbergs norāda, ka ar jēdzienu "akustika" asociējas dažādas ar skaņu un trokšņiem saistītas lietas un par labu akustiku var runāt tikai tad, ja telpā ir sasniegts patīkams komforta līmenis dzirdei un ievērota virkne likumdošanas nosacījumu. "Laba akustika ir tad, kad cilvēks savā dzīves un darba vidē jūtas netraucēts un šī vide savukārt nerada akustisku diskomfortu, kas var traucēt citiem," paskaidro speciālists.

Jau no 2011. gadā 1. septembrī ir spēkā labojumi un papildinājumi Latvijas būvnormatīvam LBN 016-11 "Būvakustika", kurā iekļautās prasības attiecināmas uz publiskām un dzīvojamām ēkām un apbūves teritoriju visā to funkcionēšanas ciklā: veicot izpēti, projektēšanu, būvniecību, kapitālo remontu, rekonstrukciju, restaurāciju, paplašināšanu un pārprofilēšanu. Šis būvnormatīvs neattiecas uz speciālas nozīmes būvēm (piemēram, ierakstu un pārraides studijām un skaņu režijas telpām), kurām tiek izvirzītas īpašas akustiskās prasības un kurām akustiskos parametrus nosaka pasūtītājs, savu kārt ražošanas būves pārsvarā ir pakļautas MK noteikumiem, kas nosaka to ietekmi uz apkārtējo vidi.

Būvnormatīvs norāda, ka būvakustisko pasākumu galvenais mērķis ir cilvēkam labvēlīgas akustiskās (skaņu) vides veidošana ēkās un apbūvē kopumā. Minētā mērķa īstenošanā izmanto arhitektoniskas un būvniecības metodes.

Akustikas jautājumi jārisina jau projekta stadijā
J.Tālbergs uzsver, ka par akustiku jāsāk domāt jau projektēšanas laikā. Ikvienam materiālam ir noteikti akustikas parametri un, tikai labi pārzinot dažādu būvmateriālu īpašības, tos var savstarpēji savienot tā, lai gatavā būvkonstrukcija nodrošinātu atbilstošus akustikas parametrus. "Ir situācijas, kad materiālu ar labiem akustikas rādītājiem var pilnībā sabojāt, savienojot to ar kādu neatbilstošu būvproduktu vai konstrukciju. Mūsdienu būvmateriāli ir radīti tā, lai celtniecības darbs ritētu pēc iespējas raitāk un visi darba procesi būtu vienkāršāki. Tai pašā laikā daudziem no šiem materiāliem ir kāds fizikālo parametru iztrūkums, ko var papildināt ar citu materiālu, taču ir jāpārzina to izmantošanas secība, tehnoloģiskie procesi un metodika," J.Tālbergs saka.

Uzmanīgi ar analogiem
Kad projekts ir izstrādāts un materiālu atbilstības atrastas, bieži vien ekonomijas nolūkos būvnieki piedāvā izmantot "analogus" materiālus, t.i., pēc būtības tādus pašus, kā norādīti projektā, tikai ar citu zīmola nosaukumu vai minimāli atšķirīgiem fizikālajiem parametriem. Šajā ziņā J.Tālbergs ir ļoti strikts – viņa ilggadējā pieredze liecina, ka "uz brīvu roku" izvēlētie analogi akustikas ziņā var radīt daudz negatīvas sekas. Lai arī saskaņā ar celtnieku uzrādīto tehnisko dokumentāciju parametri ir līdzīgi, ticamākais rezultāts iegūstams tikai ar konkrētu mērījumu palīdzību. Tāpat ir vēlams veikt arī pēcmērījumus jau gatavai konstrukcijai.

Ietekmē izmaiņas projektā
Akustika ir ļoti sensitīva joma, ko var ietekmēt pat šķietami nebūtiskas lietas. Piemēram, ja projektā tiek veiktas izmaiņas un tiek iezīmēti jauni inženierkomunikāciju kanāli, kas jāizveido konstrukcijā, kas iepriekš izveidota saskaņā ar akustikas nosacījumiem. Šādā gadījumā konstrukcijas akustiskie parametri pēc kanālu izveides var pasliktināties. Arī būvnieku darbs ne vienmēr ir pietiekami kvalitatīvs un, kā saka J.Tālbergs, "visiem aiz muguras izstāvēt nevar, jāpaļaujas arī uz godaprātu un profesionalitāti".

Nozīme dažādiem parametriem
Visstingrākā uzraudzība tiek veikta specializētajām telpām, piemēram, koncertzālēm, kinozālēm, skaņu ierakstu studijām, runas priekšnesunu telpām, teātra zālēm. Sporta zāles, arī plašām publiskām telpām kā autoostas, staciju halles u.tml. būvakustika arī regulē iepriekš noteiktus akustiskos parametrus. (LBN016-11 pielik.1, p.10). Ja runājam par koncertzālēm, kinozālēm, teātriem, tās ir gan īpašas prasības telpu formai un tilpumam, prasības telpas apdarē izmantojamai skaņu atstarojošām un absorbējošām konstrukcijām, lai nodrošinātu radītās skaņas skaidrību un dzirdamību.

Attiecībā uz skaņas izolāciju, saskaņā ar LBN normatīvu, ēku konstrukcijas projektē un izbūvē tādas, lai to iekštelpās un teritorijās ap tām nodrošinātu trokšņa līmeņus atbilstoši normatīvo aktu prasībām par trokšņa pieļaujamajām vērtībām. Izmanto būvkonstrukcijas un izstrādājumus, kuru skaņas izolācijas īpašības nodrošina normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi. Skaņas izolācijas prasības tiek noteiktas gan ēku iekšējām, gan ārējām norobežojošām konstrukcijām. Tiek ņemta vērā struktūrtrokšņu izolācija – šos trokšņus rada dažādas tehniskās iekārtas, piemēram, apkures sistēmas, vēdināšanas un dzesēšanas ierīces, lifti un līdzīgas ierīces.

Teritoriālajos plānojumos jāievēro apbūves akustika
J.Tālberga vadītais uzņēmums "2 Līnijas" palīdz rast risinājumus samērā specifiskā akustikas jomā – apbūves akustikā, kas īpaši jāņem vērā, izstrādājot teritoriālos plānojumus. Normatīvie akti nosaka, ka akustiskā diskomforta zonas ir vides apgabali, kuros pārsniegti attiecīgajai teritorijai noteiktie normatīvajos aktos reglamentētie trokšņa robežlielumi. Šādos gadījumos jāīsteno dažādi prettrokšņa pasākumi.

Palielinās privāto pasūtītāju interese
Objektos, kas nav valsts pasūtījumi, būvakustika nav reglamentēta sfēra un ēku var nodot ekspluatācijā arī bez būvakustikas speciālista apsekojuma un vērtējuma. Tomēr, kā atzīst J.Tālbergs, privātie pasūtītāji ir ieinteresēti atbilstošā vides izveidē. Īpaši, ja tās ir dažāda veida sabiedriskas celtnes un industriāli objekti, jo akustikas problēmas var netieši kavēt uzņēmuma tālāko biznesa attīstību. Pēdējos gados par iespējām izveidot atbilstošu akustisko komfortu savā mājoklī interesējas arī privātmāju pasūtītāji. Ir klienti, kas vēlas veikt rekonstrukcijas darbus ar mērķi uzlabot iekštelpu mikroklimatu, tai skaitā akustiskā komforta uzlabošanu.

Papildus informācija:

2 līnijas, SIA
Kr. Valdemāra iela 22-3, LV-1010, Rīga,
Tālrunis konsultācijām: 22076339