Būvniecības uzraudzībai saskaņā ar jauno Būvniecības likumprojektu jākļūst stingrākai
Pērnā gada nogalē, 10. decembrī notikušajā Tautsaimniecības padomes sēdē, diskutējot par uzņēmējdarbības vidi uzlabojošiem pasākumiem, kā viens no steidzamākajiem uzdevumiem tika minēts aicināt Saeimu pieņemt uzņēmējiem tik būtisko jauno Būvniecības likumu tuvāko 3 mēnešu laikā. Sekojot līdzi likuma pieņemšanas procesam, portāls Building.lv ielūkosies arī vairākos likuma aspektos, kas skar būtiskas būvniecības procesa norises. Šoreiz par to, kā likumdošanas akti ietekmējuši būvuzraudzību un ko attiecīgi paredz jaunā Būvniecības likuma projekts.
Būvuzraudzību Latvijas normatīvajā sistēmā reglamentē Būvniecības likums, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) un Ministru kabineta 2004.gada 10.februāra noteikumi Nr.75 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 303-03 "Būvuzraudzības noteikumi" (turpmāk – LBN 303-03).
Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 18.punktu, būvuzraugs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus. Būvuzraudzības veikšanas tiesības ir noteiktas Būvniecības likuma 27.pantā, kurā 2004.gada 31.martā tika izdarīts grozījums, ar ko būvuzraudzības veikšanas tiesības zaudēja būvprojekta autors vai viņa pilnvarotais pārstāvis.
Vispārīgo būvnoteikumu 159.punkts, kas nosaka, kādos gadījumos pasūtītājam obligāti jāpieaicina būvuzraugs, 2007.gada 26.jūnijā tika papildināts ar trešo apakšpunktu, nosakot būvuzrauga nepieciešamību, ja būvniecība notiek, piemērojot apvienoto projektēšanas un būvdarbu procedūru. 2009.gada 7.aprīlī tika precizēts Vispārīgo būvnoteikumu 159.1.apakšpunkts, nosakot, ka būvuzraugs ir jāpieaicina arī tad, ja būvniecība tiek veikta daļēji par valsts vai pašvaldības līdzekļiem (pirms tam būvuzraugs bija jāpieaicina tikai tad, ja projektu finansē pilnībā no valsts vai pašvaldības līdzekļiem).
Latvijas būvnormatīvs LBN 303-03 nosaka kārtību, kādā veicama būvdarbu izpildes un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzība. Saskaņā ar 2004.gada 10.februāra grozījumiem tika svītrots šī būvnormatīva 13.punkts, kurš noteica būvuzrauga atbildības pakāpi konstrukcijas vai būves deformācijas vai sabrukšanas gadījumā, un 15.punkts, saskaņā, ar kuru tika izšķirtas domstarpības starp būvuzraugu un citiem būvniecības dalībniekiem (šo punktu regulējums ar 2004.gada 31.marta grozījumiem iestrādāts Būvniecības likuma 20.pantā).
Jautājumi, kas attiecas uz būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošanu šobrīd tiek risināti esošo normatīvo aktu ietvaros, bet priekšlikumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem konceptuāli ir akceptēti, izskatot jauno Būvniecības likumprojektu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izveidotajā darba grupā. Piemēram, gadījumos, kad pašvaldība ir būvprojekta pasūtītājs, kontroles tiesības un lielāka atbildība objekta būvniecības uzraudzībā būtu piešķirama būvuzraugam, kas ir neatkarīga persona un var atbildēt par savu darbu profesionālās kompetences ietvaros. Ar jauno likumprojektu iecerēts noteikt, ka profesionālā kompetence ir jāapdrošina gan attiecībā pret trešajām personām, gan būvniecības dalībniekiem, turklāt tiks izstrādāti priekšlikumi profesionālās darbības kontroles sistēmas pilnveidošanai, kurus izdot tiks deleģēts Ministru kabinets.
Izvērtējot pašlaik spēkā esošo regulējumu, konstatēts, ka būvuzrauga darbam izvirzāmās prasības būvniecības procesā būtu paplašināmas, un, izpētot Skandināvijas valstu pieredzi būvniecības uzraudzībā, minētajā darba grupā ir panākta konceptuāla vienošanās, ka atbilstošākie instrumenti ir būvniecības uzraudzības pastiprināšana, pieaicinot būvuzraugu, un, pirms objekta būvniecības uzsākšanas, būvdarbu kontroles plāna sagatavošana, kurā noteiktu veicamo kontroļu skaitu un būvniecības stadijas, kurās kontrole veicama. Attiecīgais plāns būtu iesniedzams būvvaldē un tā saskaņojums būtu viens no nosacījumiem, lai uzsāktu būvdarbus. Par minētā kontroles plāna izstrādi būtu atbildīgs pasūtītājs.
Komentārs
Igors Svikša, SIA TÜV NORD Baltik būvuzraugs: "Raugoties uz situāciju ilgtermiņā par būvuzraugu darbam izvirzāmo prasību paplašināšanu, šāda veida papildregulējuma ieviešana ir ļoti atbalstāma un dažādās situācijās nepieciešama.
Manā skatījumā, šādi var tikt panākta būvniecības gaitas labāka strukturēšana un nepārprotama darbu un atbildību sadalīšana, kā arī tiks radīts papildu darba kontroles grafiks ne tikai pašiem būvniekiem, bet arī augstāk stāvošām institūcijām, kas kopumā darīs būvniecības nozari Latvijā vairāk pārskatāmu un plānojamu."