Caur Aizkraukli raks vēl vienu Daugavu
Foto: Caur Aizkraukli raks vēl vienu Daugavu
Lai Pļaviņu HES aizsprosts izturētu lielus plūdus un nerastos katastrofa, kas applūdinātu arī galvaspilsētu, Latvenergo kaldina vērienīgu projektu, vēstī "Diena".
Lai Pļaviņu HES aizsprosts izturētu lielus plūdus un nerastos katastrofa, kas applūdinātu arī galvaspilsētu, Latvenergo kaldina vērienīgu projektu, vēstī "Diena".
"Es vienmēr esmu paturējis prātā tās divdesmit minūtes, kas Ķīpsalai būtu dotas, ja pēkšņi tiktu pārrauta Rīgas HES," reiz sarunā par katastrofām teica Rīgas Tehniskās universitātes bijušais rektors Egons Lavendelis. Pēdējās desmitgadēs HES dambji un aizsprosti ir noskaloti ne tikai trešās pasaules valstīs, bet arī Eiropā, arī tepat Latvijā — Galgauskā uz Tirzas. Speciālistu vidū nav šaubu, ka šajā ziņā visriskantākā ir Pļaviņu HES. Ja pēkšņi tiktu vaļā ūdens masa (vairāk nekā pusmiljards kubikmetru), kas nosprostota Pļaviņu ūdenskrātuvē, tad ne Ķeguma, ne Rīgas aizsprosts to nenoturētu.
Latvenergo paspārnē pašlaik top milzīgs projekts Pļaviņu HES pārgāznes izbūvei Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā. Līdz oktobra beigām pilsētā notiek sabiedriskā apspriešana, lai precizētu tās atrašanās vietu. Būves izmaksas pašlaik tiek lēstas vairāk nekā 76 miljonus eiro.
Norvēģi lika maksāt
Pļaviņu HES dambju un aizsprostu drošību būtiski pārskatīja deviņdesmito gadu vidū. Tolaik par Latvenergo stratēģisko konsultantu izraudzīja norvēģu firmu Norplan, kas, pārvērtējot Daugavas spēkstaciju kaskādes drošību, atzina, ka padomju laikā spēkstacijas būvnieki ir noteikuši pārāk mazu šīs hidrotehniskās būves caurlaides spēju lielu plūdu gadījumos. "Norplan" aprēķināja, ka Daugavas maksimālais caurplūdums pie Aizkraukles varētu sasniegt pat 16 000 kubikmetru sekundē (divas reizes vairāk nekā līdz šim zināmajos lielākajos Daugavas palos 1931.gadā). Tas pārsteidza hidrologu, profesoru, nu jau mirušo Ansi Zīvertu. Strādājot ūdensaimniecības firmā Nāra, kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorantiem Inesi Jauju–Huttunenu un Gunti Zaķi, viņš pierādīja, ka Daugava nav varenā norvēģu kalnu upe Glomna. Pārrēķinot Norplan aplēses un pievienojot globālās sasilšanas komponenti, Zīverts secināja, ka HES caurlaides spējai nevajadzētu būt lielākai par 12,6 tūkstošiem kubikmetriem sekundē, kas arī tika apstiprināts Valsts būvinspekcijā. Jāpiebilst, ka ar šādu ūdens caurlaides spēju Pļaviņu HES arī ir projektēts. Līdz ar to simtiem miljonu vērtā Daugavas kaskādes rekonstrukcija izpalika.
Tomēr aktualizējās cita būtiska lieta. Rietumos atšķirībā no PSRS, vērtējot HES maksimālo caurlaides spēju, netiek ņemts vērā tas ūdens caurplūdums, ko var novadīt caur hidroturbīnām. Pļaviņu HES gadījumā tie ir 3000 kubikmetru sekundē. Tātad, vadoties no jaunajiem kritērijiem, Pļaviņu HES tomēr ir vajadzīga papildu rezerves pārgāzne, kas hidroturbīnu apstādināšanu varētu kompensēt.
Bažas rada pamatne
"Rietumniekiem var piekrist, jo parasti tad, kad ir lielas ziepes ar paliem, elektrība nav daudz pieprasīta un turbīnas nevar strādāt ar pilnu slodzi," atzīst Jānis Knoks, agrākais Daugavas spēkstaciju kaskādes direktors (mūsdienās "Latvenergo" šāda amata nav). Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme teic: "Šo diezgan dārgo rezerves pārgāznes ideju sākumā uztvērām diezgan skeptiski. Likās, vai vispār to vajag! Taču, kad mums parādīja 17 ārvalstu ekspertu slēdzienu par rezerves pārgāznes nepieciešamību, ko tad mēs, mazas pilsētiņas vietvara, varam teikt!". Aizkraukliešus vairāk par katastrofālo plūdu iespējamību uztraucot procesi, kas notiek Pļaviņu HES pamatnē. Spēkstacija ir unikāla pasaules mērogā, ka tā ar savu četrdesmit metru ūdens kritumu ir uzbūvēta uz mīkstas, morēnu māla pamatnes. Kā atzīst Latvenergo pārstāve ģeoloģe Sigita Dišlere, rezerves pārgāzne būtu kā instruments, ar kuru var darboties avārijas situācijās.
Zaudētājiem samaksāšot
Pēc skiču projekta var spriest, ka šī pārgāzne izskatīsies kā astoņsimt metru gara hidrotehniska būve ar aizvaru sistēmu.
No šīs pārgāznes cauri Aizkrauklei ies divdesmit metrus dziļš kanāls, kurš aizņems apmēram deviņdesmit hektāru no pilsētas teritorijas, un ikdienā, kad lielu plūdu nebūs, stāvēs sauss. Plānots, ka būvdarbi varētu sākties 2011.gadā.
"Kad mani padzīs no mana mazdārziņa?" Pļaviņu HES rezerves pārgāznes detaļplānojuma publiskajā apspriedē jautāja kāda vecāka kundze. Viņa ir viena no tiem septiņpadsmit mazdārziņu īrniekiem, kurai iekoptais zemes pleķītis droši vien būs jāpamet.
Aizkraukles galva V. Plūme ir gandarīts, ka Latvenergo viņiem plānojot izmaksāt paprāvas kompensācijas. Aizkraukliešiem sliktā ziņa ir tā, ka pārgāznes kanālu nav iespējams būvēt caur agrākās būvkonstrukciju rūpnīcas teritoriju (spēkstaciju būvējot, te tika gatavotas betona konstrukcijas). Šeit pazemē no padomju laikiem ir palicis naftas piesārņojums, kas draud nonākt Daugavā. Ideja par to, ka, pārgāzni būvējot, šos naftas atkritumus varētu savākt, pēc ekspertu atzinuma, nav īstenojama. Bijušās rūpnīcas teritorija ir tik tuvu HES aizsprostam, ka kanāla rakšana, dolomīta spridzināšana te būtu bīstama.
"Es gan negribētu būt tas, kuram būs jāpieņem lēmums par Pļaviņu HES pārgāznes darbināšanu," ar smaidu piebilst agrākais kaskādes direktors J. Knoks. Atjaunotās neatkarības gados riskantās Daugavas krasta teritorijas ir pārmērīgi apbūvētas un, krasi palielinot ūdens caurplūdumu caur Pļaviņu HES, daudziem būtu jāglābjas, kur var.
***
Daugavas ūdeņu caurplūdums Pļaviņu HES posmā
(kubikmetros sekundē)
Vidēji gadā 607
Pavasara palos 1917., 1931., 1953., 1956., gadā virs 8000
Pļaviņu HES tagadējā caurlaides spēja pēc rietumu kritērijiem 8640
Pļaviņu HES nepieciešamā caurlaides spēja pēc valsts būvinspekcijas prasībām 12 600
Pļaviņu HES nepieciešamā caurlaides spēja pēc "Norplan" 16 000
***
Kas ir pārgāzne?
Rezerves pārgāzne nevar pasargāt avārijas gadījumā — tas nav kā rezerves ritenis tad, ja pārplīst riepa. Ja Daugavas kaskādes aizsprosti ietu pušu, tad vienu brīdi puse Rīgas būtu ūdenī un tur nekas nelīdzētu. Gan iecerētā rezerves, gan esošās HES pārgāznes kalpo tam, lai avārija — aizsprosta un dambju noskalošana — vispār nenotiktu.
Plūdu laikā upē ūdens ir tik daudz, ka to visu caur hidroturbīnām nevar spēt izlaist. Tādēļ pirms HES aizsprosta un dambja esošajā ūdenskrātuvē ceļas ūdens līmenis. Lai šo lieko un draudīgo ūdeni, kas varētu pāriet pāri dambja un aizsprosta malām, nolaistu, tiek atvērta pārgāzne. Līdzībās tas ir kā krāns alus mucai, ar kuru var noliet alu nolūkā, lai tas neizsper spundi. Dabā tas izskatās kā aizvars, ko Pļaviņu HES ceļ ar lielu ceļamkrānu.
Līdz šim lielos plūdos (kādu sen nav bijis) tika izmantota esošā pārgāzne, kas atrodas virs pašas HES. Lieko ūdeni laida pāri aizsprostam, arī Pļaviņu HES autotilta tunelim. Šobrīd tiek uzskatīts, ka ūdens daudzums, ko var izlaist caur esošo pārgāzni, ir pārāk mazs, jo pēc rietumu standartiem HES caurlaides spējā neieskaita to ūdens daudzumu, kas iziet cauri turbīnām.
Tādēļ uz HES dambja Aizkrauklē plāno izveidot vēl vienu pārgāzni ar vairākiem aizvariem.
***
Vai jāpaaugstina aizsprostu drošība?
Andris Siknis, Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs
Daugavas HES kaskādes aizsprostu drošības paaugstināšana nepieciešama, lai samazinātu dambja pārrāvuma riskus un iespējamos neatgriezeniskos zaudējumus, kas varētu tikt nodarīti cilvēkiem, apkārtējai videi un infrastruktūrai, it īpaši valsts galvaspilsētai Rīgai. Projekta īstenošanai plānojam piesaistīt ES fondu līdzekļus un ņemt kredītu. Tas palielinātu Latvenergo izmaksas, tomēr gala cenu elektrībai noteiks konkurences apstākļi tirgū, jo HES saražotās elektrības cena netiek regulēta administratīvi.
Guntis Zaķis, LLU docents, hidrologs
Pašreizējā ekonomiskā situācija, manuprāt, nav īstais laiks, lai pārgāzni būvētu. Tā finansēšanai būs neizbēgama vismaz vēl viena elektrības tarifu celšana, jo šī būve nav ieguldījums elektroenerģijas ražošanas optimizācijā, kas varētu pati sevi atpelnīt nākotnē. No otras puses — formāli pret šo būvi nevar iebilst. Tas ir ieguldījums Latvijas iedzīvotāju drošībā, un par to ir jāmaksā. Cilvēku drošība ir svarīga, pat daudz svarīgāka nekā Gaismaspils. Jautājums tikai — cik, kam un kad par to ir jāmaksā.
Harijs Jaunzems, Latvenergo Daugavas kaskādes bijušais direktors
Pēdējos 50 gados Daugavas palu caurplūdumi samazinās, iemesls — globālā sasilšana. Projekta autori to negrib atzīt. Ja arī nākamgad sāktos globālā atdzišana, tad mums būtu doti 30 — 40 gadi, lai izvērtētu iespējamās sekas un rīcību. Jā, Pļaviņu HES ir unikāla hidrotehniska būve, līdz ar to ir arī ģeoloģiskas problēmas. Bet šī būve ir arī aprīkota ar vienu no modernākajām monitoringa sistēmām, kurā pašlaik neviens punkts neuzrāda avārijas situācijas pazīmes. Momentāna hidrobūvju "nonešana" iespējama tikai fantastisku sakritību gadījumā.
***
Avārijas situācijas Daugavas spēkstacijās
- 1956.gada pavasara palos, izjūkot ledus sastrēgumam virs Ķeguma, radās plūdu vilnis ar ūdens masu ap 14 tūkstošu kubikmetru sekundē, kā rezultātā Ķeguma HES mašīntelpās ieplūda ūdens.
- 1980.gadā Pļaviņu HES lejasbjefā (pakājē) parādījās dubļaini pazemes ūdeņu izskalojumi, kas saistīti ar būves sēšanos. Tika veikti papildu urbumi, kas mazināja šīs hidrotehniskās būves radīto pazemes ūdeņu spiedienu. PSRS Enerģētikas ministrs izdeva slepenu rīkojumu par avārijas situāciju Pļaviņu HES.
- 1986.gada 20. septembrī subjektīvu iemeslu dēļ, veicot pārbaudi, sagāzās Ķeguma HES tilta 7.laidums.
"Es vienmēr esmu paturējis prātā tās divdesmit minūtes, kas Ķīpsalai būtu dotas, ja pēkšņi tiktu pārrauta Rīgas HES," reiz sarunā par katastrofām teica Rīgas Tehniskās universitātes bijušais rektors Egons Lavendelis. Pēdējās desmitgadēs HES dambji un aizsprosti ir noskaloti ne tikai trešās pasaules valstīs, bet arī Eiropā, arī tepat Latvijā — Galgauskā uz Tirzas. Speciālistu vidū nav šaubu, ka šajā ziņā visriskantākā ir Pļaviņu HES. Ja pēkšņi tiktu vaļā ūdens masa (vairāk nekā pusmiljards kubikmetru), kas nosprostota Pļaviņu ūdenskrātuvē, tad ne Ķeguma, ne Rīgas aizsprosts to nenoturētu.
Latvenergo paspārnē pašlaik top milzīgs projekts Pļaviņu HES pārgāznes izbūvei Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā. Līdz oktobra beigām pilsētā notiek sabiedriskā apspriešana, lai precizētu tās atrašanās vietu. Būves izmaksas pašlaik tiek lēstas vairāk nekā 76 miljonus eiro.
Norvēģi lika maksāt
Pļaviņu HES dambju un aizsprostu drošību būtiski pārskatīja deviņdesmito gadu vidū. Tolaik par Latvenergo stratēģisko konsultantu izraudzīja norvēģu firmu Norplan, kas, pārvērtējot Daugavas spēkstaciju kaskādes drošību, atzina, ka padomju laikā spēkstacijas būvnieki ir noteikuši pārāk mazu šīs hidrotehniskās būves caurlaides spēju lielu plūdu gadījumos. "Norplan" aprēķināja, ka Daugavas maksimālais caurplūdums pie Aizkraukles varētu sasniegt pat 16 000 kubikmetru sekundē (divas reizes vairāk nekā līdz šim zināmajos lielākajos Daugavas palos 1931.gadā). Tas pārsteidza hidrologu, profesoru, nu jau mirušo Ansi Zīvertu. Strādājot ūdensaimniecības firmā Nāra, kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorantiem Inesi Jauju–Huttunenu un Gunti Zaķi, viņš pierādīja, ka Daugava nav varenā norvēģu kalnu upe Glomna. Pārrēķinot Norplan aplēses un pievienojot globālās sasilšanas komponenti, Zīverts secināja, ka HES caurlaides spējai nevajadzētu būt lielākai par 12,6 tūkstošiem kubikmetriem sekundē, kas arī tika apstiprināts Valsts būvinspekcijā. Jāpiebilst, ka ar šādu ūdens caurlaides spēju Pļaviņu HES arī ir projektēts. Līdz ar to simtiem miljonu vērtā Daugavas kaskādes rekonstrukcija izpalika.
Tomēr aktualizējās cita būtiska lieta. Rietumos atšķirībā no PSRS, vērtējot HES maksimālo caurlaides spēju, netiek ņemts vērā tas ūdens caurplūdums, ko var novadīt caur hidroturbīnām. Pļaviņu HES gadījumā tie ir 3000 kubikmetru sekundē. Tātad, vadoties no jaunajiem kritērijiem, Pļaviņu HES tomēr ir vajadzīga papildu rezerves pārgāzne, kas hidroturbīnu apstādināšanu varētu kompensēt.
Bažas rada pamatne
"Rietumniekiem var piekrist, jo parasti tad, kad ir lielas ziepes ar paliem, elektrība nav daudz pieprasīta un turbīnas nevar strādāt ar pilnu slodzi," atzīst Jānis Knoks, agrākais Daugavas spēkstaciju kaskādes direktors (mūsdienās "Latvenergo" šāda amata nav). Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme teic: "Šo diezgan dārgo rezerves pārgāznes ideju sākumā uztvērām diezgan skeptiski. Likās, vai vispār to vajag! Taču, kad mums parādīja 17 ārvalstu ekspertu slēdzienu par rezerves pārgāznes nepieciešamību, ko tad mēs, mazas pilsētiņas vietvara, varam teikt!". Aizkraukliešus vairāk par katastrofālo plūdu iespējamību uztraucot procesi, kas notiek Pļaviņu HES pamatnē. Spēkstacija ir unikāla pasaules mērogā, ka tā ar savu četrdesmit metru ūdens kritumu ir uzbūvēta uz mīkstas, morēnu māla pamatnes. Kā atzīst Latvenergo pārstāve ģeoloģe Sigita Dišlere, rezerves pārgāzne būtu kā instruments, ar kuru var darboties avārijas situācijās.
Zaudētājiem samaksāšot
Pēc skiču projekta var spriest, ka šī pārgāzne izskatīsies kā astoņsimt metru gara hidrotehniska būve ar aizvaru sistēmu.
No šīs pārgāznes cauri Aizkrauklei ies divdesmit metrus dziļš kanāls, kurš aizņems apmēram deviņdesmit hektāru no pilsētas teritorijas, un ikdienā, kad lielu plūdu nebūs, stāvēs sauss. Plānots, ka būvdarbi varētu sākties 2011.gadā.
"Kad mani padzīs no mana mazdārziņa?" Pļaviņu HES rezerves pārgāznes detaļplānojuma publiskajā apspriedē jautāja kāda vecāka kundze. Viņa ir viena no tiem septiņpadsmit mazdārziņu īrniekiem, kurai iekoptais zemes pleķītis droši vien būs jāpamet.
Aizkraukles galva V. Plūme ir gandarīts, ka Latvenergo viņiem plānojot izmaksāt paprāvas kompensācijas. Aizkraukliešiem sliktā ziņa ir tā, ka pārgāznes kanālu nav iespējams būvēt caur agrākās būvkonstrukciju rūpnīcas teritoriju (spēkstaciju būvējot, te tika gatavotas betona konstrukcijas). Šeit pazemē no padomju laikiem ir palicis naftas piesārņojums, kas draud nonākt Daugavā. Ideja par to, ka, pārgāzni būvējot, šos naftas atkritumus varētu savākt, pēc ekspertu atzinuma, nav īstenojama. Bijušās rūpnīcas teritorija ir tik tuvu HES aizsprostam, ka kanāla rakšana, dolomīta spridzināšana te būtu bīstama.
"Es gan negribētu būt tas, kuram būs jāpieņem lēmums par Pļaviņu HES pārgāznes darbināšanu," ar smaidu piebilst agrākais kaskādes direktors J. Knoks. Atjaunotās neatkarības gados riskantās Daugavas krasta teritorijas ir pārmērīgi apbūvētas un, krasi palielinot ūdens caurplūdumu caur Pļaviņu HES, daudziem būtu jāglābjas, kur var.
***
Daugavas ūdeņu caurplūdums Pļaviņu HES posmā
(kubikmetros sekundē)
Vidēji gadā 607
Pavasara palos 1917., 1931., 1953., 1956., gadā virs 8000
Pļaviņu HES tagadējā caurlaides spēja pēc rietumu kritērijiem 8640
Pļaviņu HES nepieciešamā caurlaides spēja pēc valsts būvinspekcijas prasībām 12 600
Pļaviņu HES nepieciešamā caurlaides spēja pēc "Norplan" 16 000
***
Kas ir pārgāzne?
Rezerves pārgāzne nevar pasargāt avārijas gadījumā — tas nav kā rezerves ritenis tad, ja pārplīst riepa. Ja Daugavas kaskādes aizsprosti ietu pušu, tad vienu brīdi puse Rīgas būtu ūdenī un tur nekas nelīdzētu. Gan iecerētā rezerves, gan esošās HES pārgāznes kalpo tam, lai avārija — aizsprosta un dambju noskalošana — vispār nenotiktu.
Plūdu laikā upē ūdens ir tik daudz, ka to visu caur hidroturbīnām nevar spēt izlaist. Tādēļ pirms HES aizsprosta un dambja esošajā ūdenskrātuvē ceļas ūdens līmenis. Lai šo lieko un draudīgo ūdeni, kas varētu pāriet pāri dambja un aizsprosta malām, nolaistu, tiek atvērta pārgāzne. Līdzībās tas ir kā krāns alus mucai, ar kuru var noliet alu nolūkā, lai tas neizsper spundi. Dabā tas izskatās kā aizvars, ko Pļaviņu HES ceļ ar lielu ceļamkrānu.
Līdz šim lielos plūdos (kādu sen nav bijis) tika izmantota esošā pārgāzne, kas atrodas virs pašas HES. Lieko ūdeni laida pāri aizsprostam, arī Pļaviņu HES autotilta tunelim. Šobrīd tiek uzskatīts, ka ūdens daudzums, ko var izlaist caur esošo pārgāzni, ir pārāk mazs, jo pēc rietumu standartiem HES caurlaides spējā neieskaita to ūdens daudzumu, kas iziet cauri turbīnām.
Tādēļ uz HES dambja Aizkrauklē plāno izveidot vēl vienu pārgāzni ar vairākiem aizvariem.
***
Vai jāpaaugstina aizsprostu drošība?
Andris Siknis, Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs
Daugavas HES kaskādes aizsprostu drošības paaugstināšana nepieciešama, lai samazinātu dambja pārrāvuma riskus un iespējamos neatgriezeniskos zaudējumus, kas varētu tikt nodarīti cilvēkiem, apkārtējai videi un infrastruktūrai, it īpaši valsts galvaspilsētai Rīgai. Projekta īstenošanai plānojam piesaistīt ES fondu līdzekļus un ņemt kredītu. Tas palielinātu Latvenergo izmaksas, tomēr gala cenu elektrībai noteiks konkurences apstākļi tirgū, jo HES saražotās elektrības cena netiek regulēta administratīvi.
Guntis Zaķis, LLU docents, hidrologs
Pašreizējā ekonomiskā situācija, manuprāt, nav īstais laiks, lai pārgāzni būvētu. Tā finansēšanai būs neizbēgama vismaz vēl viena elektrības tarifu celšana, jo šī būve nav ieguldījums elektroenerģijas ražošanas optimizācijā, kas varētu pati sevi atpelnīt nākotnē. No otras puses — formāli pret šo būvi nevar iebilst. Tas ir ieguldījums Latvijas iedzīvotāju drošībā, un par to ir jāmaksā. Cilvēku drošība ir svarīga, pat daudz svarīgāka nekā Gaismaspils. Jautājums tikai — cik, kam un kad par to ir jāmaksā.
Harijs Jaunzems, Latvenergo Daugavas kaskādes bijušais direktors
Pēdējos 50 gados Daugavas palu caurplūdumi samazinās, iemesls — globālā sasilšana. Projekta autori to negrib atzīt. Ja arī nākamgad sāktos globālā atdzišana, tad mums būtu doti 30 — 40 gadi, lai izvērtētu iespējamās sekas un rīcību. Jā, Pļaviņu HES ir unikāla hidrotehniska būve, līdz ar to ir arī ģeoloģiskas problēmas. Bet šī būve ir arī aprīkota ar vienu no modernākajām monitoringa sistēmām, kurā pašlaik neviens punkts neuzrāda avārijas situācijas pazīmes. Momentāna hidrobūvju "nonešana" iespējama tikai fantastisku sakritību gadījumā.
***
Avārijas situācijas Daugavas spēkstacijās
- 1956.gada pavasara palos, izjūkot ledus sastrēgumam virs Ķeguma, radās plūdu vilnis ar ūdens masu ap 14 tūkstošu kubikmetru sekundē, kā rezultātā Ķeguma HES mašīntelpās ieplūda ūdens.
- 1980.gadā Pļaviņu HES lejasbjefā (pakājē) parādījās dubļaini pazemes ūdeņu izskalojumi, kas saistīti ar būves sēšanos. Tika veikti papildu urbumi, kas mazināja šīs hidrotehniskās būves radīto pazemes ūdeņu spiedienu. PSRS Enerģētikas ministrs izdeva slepenu rīkojumu par avārijas situāciju Pļaviņu HES.
- 1986.gada 20. septembrī subjektīvu iemeslu dēļ, veicot pārbaudi, sagāzās Ķeguma HES tilta 7.laidums.