Ceļu būvētāji saņem Dombrovska solījumu aizstāvēt nozares intereses Briselē
Šodien, 5. februārī biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB), kas apvieno valsts lielākos privātos ceļu būves uzņēmumus, pārstāvji, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, saņēma viņa solījumu nelokāmi aizstāvēt nozares, kā arī visu autoceļu lietotāju intereses Briselē. V.Dombrovskis 7. un 8. februārī Briselē piedalīsies sarunās ar Eiropas Padomes pārstāvjiem par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma apmēriem, ko Latvija varētu saņemt 2014.-2020. gadā. Ceļu būvnieki ar Ministru prezidentu arī apsprieda nepieciešamību pilnā apmērā novirzīt ieņēmumus no autoceļu un akcīzes nodokļiem ceļu būves nozarei.
Būvnieki aicināja Ministru prezidentu sarunās Briselē būt principiālam un nepieļaut, lai Latvijai nākamajā ES finanšu plānošanas periodā tiktu samazināti līdzekļi no ES Kohēzijas fonda, kas pēdējos gados, īpaši ekonomiskās krīzes laikā, bijuši galvenais nozares finansējuma avots un ļāvuši vismaz neapturēt ceļu remontus. Pamatā ceļu nozare ir pastāvējusi un veikusi darbus tikai ES līdzfinansētajos projektos, kamēr tie uzturēšanas darbi, kuri bija jāveic uz citiem ceļiem, līdzekļu trūkuma dēļ netika veikti vispār.Diemžēl neoficiāla informācija liecina, ka pat pēc visoptimistiskākajām prognozēm nākamajā finanšu periodā nozarei var nākties rēķināties ar gandrīz 100 miljonu latu lielu samazinājumu no Kohēzijas fonda, salīdzinot ar pašreizējo finanšu periodu. Šāds samazinājums, būtu smags trieciens ceļu lietotāju interesēm, autoceļiem un ceļu būves nozarei, bet vēl sliktāk, ja netiks pieņemti lēmumi par ES resursu sadali dalībvalstīm. Tāpēc būvnieki aicināja V.Dombrovski nelokāmi aizstāvēt Latvijas intereses sarunās Briselē, savukārt Ministru prezidents apliecināja gatavību cīnīties par finansējuma piesaisti.
Tā kā ir paredzams, ka ES finansējuma 2014. gadam saņemšana dažādu iemeslu dēļ var aizkavēties līdz pat 2015. gadam, nozares pastāvēšanai ir svarīgs stabils, prognozējams valsts finansējums, kas pēdējos gados ir bijis niecīgs. Piemēram, 2011. gadā valsts Latvijas ceļos kapitālieguldījumos investējusi vien 5 miljonus latu, kamēr ES līdzfinansējums bijis 83 miljoni latu, 2012. gadā finansējums no valsts budžeta un ES fondiem bija attiecīgi 5 un 86 miljoni latu, bet šogad valsts ceļos investēs 12 miljonus latu, savukārt ES – 88 miljonus latu.
Patlaban nav arī skaidrs, kādiem nolūkiem tiek tērēti ieņēmumi no akcīzes un autoceļu nodokļiem. 2012. gadā, piemēram, ieņēmumi bija 326,93 miljoni latu, taču ceļu nozare no tiem saņēma tikai nepilnus 19% - galvenokārt kā līdzekļus autoceļu ikdienas un ziemas uzturēšanai un līdzfinansējumiem ES fondu finansētiem projektiem. Lai ceļu būvētāji varētu rēķināties ar stabilu darbu apjomu, plānot investīcijas tehnikas iegādē un piesaistīt darbiniekus, Ministru prezidentam vēlreiz tika uzsvērta nepieciešamība pakāpeniski panākt, lai visi ieņēmumi par ceļu lietošanu tiktu piešķirti ceļu uzturēšanai, remontiem un būvniecībai.
LCB iepazīstināja Ministru prezidentu ar Igaunijas pieredzi, kur 75% no akcīzes nodokļa nemainīgi tiek novirzīti autoceļiem. Valsts finansējums uz katru ceļa kilometru pēdējos 10 gadus, izņemot 2008. gadu, Igaunijā un Lietuvā ir bijis 2-3 reizes lielāks nekā Latvijā, kas ir galvenais iemesls, kāpēc ceļu lietotāji - sabiedrība - mūsu valstī ir neapmierināti ar ceļu kvalitāti.
Nozares pārstāvji vērsa V.Dombrovska uzmanību, ka Satiksmes ministrijas piedāvātais risinājums 2012. gadā piešķirt nozarei 20% no ceļu lietotāju maksājumiem (aptuveni 65,386 miljoni latu) no ieņēmumiem par akcīzes un autoceļu nodokli faktiski nozīmē, ka līdzekļu apjoms no valsts budžeta nepalielināsies un ar to pietiks tikai bedrīšu aizlāpīšanai un ceļmalu appļaušanai. "Latvijas ceļu būvētājam" šāds priekšlikums nav pieņemams.
Tāpēc, lai nodrošinātu ceļu būves nozares turpmāko eksistenci un izvairītos no situācijas, kurā 2014. gadā ceļu būvnieki faktiski būtu atstāti bez līdzekļiem, nozares pārstāvji aicina Satiksmes ministriju jau 2014. gadā Latvijas ceļu būvei un atjaunošanai nodrošināt likumā paredzētos vismaz 60% no finansējuma, kuru veido ceļu lietotāju maksājumi. Nepieciešams panākt, ka divu līdz trīs gadu laikā nozare ik gadu saņemtu visu finansējumu, ko samaksājuši ceļu lietotāji.
Ministru prezidents uzdeva Satiksmes ministrijai sagatavot vairākus scenārijus ceļu nozares finansēšanai 2014. gadam atkarībā no sarunu norises Briselē un ES finansējuma pieejamības, piekrita, ka ceļu būvju līgumos būtu jāiestrādā atsevišķu izejvielu, piemēram, bitumena, cenas indeksāciju mehānisms, kā arī solīja nākamajam Satiksmes ministram norādīt uz nepieciešamību veidot ciešāku dialogu ar ceļu būves nozares organizācijām.
Tikšanās nobeigumā V.Dombrovskim tika dāvināts miniatūrs ceļu ruļļa modelis, lai tas atgādinātu par nozares vajadzībām un Briselē dotu spēku sarunās, piegludinot domstarpības.
Sarunā ar Ministru prezidentu piedalījās LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs, SIA "Binders" valdes loceklis Normunds Luste, SIA "Saldus ceļinieks" valdes loceklis Gints Karols un SIA "ACB" valdes priekšsēdētājs Valdis Lejnieks.