Ceļā uz vienotu Baltijas enerģētikas tirgu vēl likvidējami daudzi šķēršļi

Foto: Ceļā uz vienotu Baltijas enerģētikas tirgu vēl likvidējami daudzi šķēršļi; autors: Ceļā uz vienotu Baltijas enerģētikas tirgu vēl likvidējami daudzi šķēršļi

Iznācis elektroniskās avīzes EnergoForums jaunais numurs. Šajā izdevumā galvenie aplūkotie temati – darāmais un problēmas vienota Baltijas enerģētikas tirgus ieviešanā, kā arī ekspertu atziņas par to, cik nozīmīga vieta Latvijas energoapgādē būtu ierādāma sabiedrībā bieži apspriestajai biomasas koģenerācijai.

Jaunu elektroenerģijas starpsavienojumu izveidošana un funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus ir divi galvenie enerģētikas politikā risināmie jautājumi, ko Zviedrija uzskata par prioritāriem savas Eiropas Savienības prezidentūras laikā. Kā to panākt un ko vēl varam sagaidīt no Zviedrijas enerģētikas jomā nākamajos mēnešos, lasiet EnergoForuma intervijā ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Matsu Stafansonu.

Savukārt AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons uzskaita būtiskākos iemeslus, kāpēc līdz 2012.gadam, viņaprāt, Eiropas Savienības noteikto mērķi par vienotu Baltijas enerģētikas tirgu tomēr neizdosies sasniegt. "Vēlos akcentēt trīs kritiskos aspektus, kas kavē Baltijas tirgus izveidi un iezīmē šķēršļus arī ES vienotā tirgus izveidei. Tie ir: tirgus likviditāte, jaudu pieejamība, kā arī starpsavienojumu attīstība," EnergoForumā uzsver K.Miķelsons.

Vēl EnergoForumā lasiet par individuālo elektrības patērētāju iespējām un tiesībām brīvā tirgus apstākļos. Šā gada rudenī pie AS "Latvenergo" vērsās pirmā mājsaimniecība, kas atteicās no elektroenerģijas piegādes par regulētu tarifu un vienojās par elektroenerģijas pirkšanu par tirgus cenu. "Kaut gan likumdošana šādu iespēju paredz, šobrīd mājsaimniecībām mainīt elektroenerģijas tirgotāju Latvijā nav ekonomiski izdevīgi, jo regulētais tarifs ir zemāks par tirgus cenu," skaidro Rolands Lūsveris, AS "Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs. Tomēr fakts, ka Latvijā šāda iespēja pastāv, apliecina, ka elektroenerģijas tirgus atvērtības jomā Latvija ir soli priekšā Igaunijai un Lietuvai.

EnergoForumā lasiet arī plašu analītisku rakstu par biomasas koģenerācijas izmantošanas iespējām Latvijas energoapgādē. Kaut gan interese par koģenerācijas staciju būvniecību Latvijā ir liela - šobrīd izskatīšanai Ekonomikas ministrijā iesniegti ap 50 projektu, pēc ekspertu domām, lielam optimismam par šādu projektu drīzu realizāciju nav racionāla pamata. "Latvijas problēma ir elektroenerģijas trūkums, un lielo koģenerācijas staciju funkcija ir ne tikai siltuma ražošana, bet arī iespēja saražot elektroenerģiju par lētāku cenu. Protams, nav izslēgts, ka vietās un reģionos, kur nav pieejama dabasgāze, var izvietot arī vidējas jaudas biomasas koģenerācijas stacijas. Taču tad būs jāatbild uz jautājumu – ko darīt ar saražoto siltumenerģiju? Kā to izmantot, ja trūkst siltumslodžu pieprasījuma un to palielinājums tuvākajā laikā nav gaidāms?" spriež AS "Latvenergo" Attīstības daļas vadītājs Oļegs Linkevičs.

EnergoForumā lasiet par TEC-2 jaunā energobloka devumu šā gada apkures sezonā, kas šoziem pirmo reizi darbosies ar pilnu jaudu. Pateicoties modernizētajiem TECiem, Rīgā tiek nodrošināta otra lētākā siltumenerģijas cena Latvijā, kas ir vērā ņemams sasniegums. Lai pilnveidotu sekmīgo Rīgas centralizētās siltumapgādes modeli, jau tuvākajā laikā jādomā arī par TEC-2 otrā bloka rekonstrukciju, uzsver AS "Latvenergo" un AS "Rīgas Siltums" pārstāvji.



EnergoForums arī stāsta par jaunumiem Baltijas elektroenerģijas biržas izveidē. Septembra beigās Estlink kabeļa īpašnieki parakstīja izmaiņas tirdzniecības līgumā, kas ļauj tiem nodot savas kabeļa jaudas daļas elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot rīcībā. "Līgums ir būtisks solis elektroenerģijas biržas izveidei Baltijā, jo publiskai izmantošanai nodotā Estlink jauda palielinās elektroenerģijas tirdzniecības darījumu apjomu Baltijas elektroenerģijas biržā," skaidro AS "Latvenergo" Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Dr.phys. Gunta Šlihta, Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece, EnergoForumā ieskicē Latvijas zinātnieku plānus enerģētikas jomā. Arī krīzes apstākļos Latvijas enerģētikas zinātnieki aktīvi turpina uzsāktos projektus un kaļ plānus par jauniem pētījumiem. "Turpmāko pētāmo tēmu loks enerģētikā būs plašs, īpaši akcentējot praktisko to nozīmību un novitātes," uzsver G. Šlihta.

EnergoForums arī skaidro, kā no šā gada novembra tiks organizēta AS "Latvenergo" dāvināto norēķinu karšu izsniegšana 100 000 trūcīgo elektroenerģijas lietotāju visā Latvijā, kas ļaus kompensēt maksājumus par elektrību 500 kilovatstundu apmērā. "Palīdzība tiks sniegta aptuveni 15% Latvenergo klientu, kas ir ievērojams atbalsts trūcīgajiem iedzīvotājiem grūtajos ziemas mēnešos," uzsver Solvita Linde, AS "Latvenergo" Mārketinga un klientu apkalpošanas direktore.

Andris Siksnis, AS "Latvenergo"
Ārējās komunikācijas daļas vadītājs
Tālr.: 67728811; 29286350