Centralizētā vai individuālā siltumapgāde - tāds ir jautājums Liepājā
30.augustā Liepājas dome organizēja semināru "Siltumapgāde Liepājā – Eiropas un Latvijas pieredze, riski".
Seminārā Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša iepazīstināja ar siltumapgādes likumdošanu Latvijā, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna pastāstīja par tēmu "Siltumapgādes risinājumi Eiropas pilsētās", Rīgas Tehniskās universitātes profesors Gatis Bažbauers iepazīstināja ar tēmu "Centralizētās siltumapgādes tehniski ekonomiskais pamatojums", savukārt Latvijas namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis pastāstīja par siltumapgādes risinājumu pieredzi Latvijā. SIA "Liepājas enerģija" klātesošos iepazīstināja ar uzņēmuma attīstības plāna prezentāciju.
Semināra uzdevums bija skaidrot sabiedrībai siltumapgādes attīstības tendences un Liepājā pieņemto risinājumu pamatojumu, jo samērā bieži, arī masu medijos, tiek cilāts jautājums – ko ir jāattīsta siltumapgādē – centralizēto siltumapgādi vai arī individuālo. Atbildi šoreiz bija sagatavojuši eksperti un zinātnieki siltumapgādes jomā, izslēdzot emocionālo faktoru. Semināra gaita bija pieslēgta internetam un apritē ir saglabāts semināra ieraksts, kas pievienots arī šeit.
Kā pārliecinājās semināra dalībnieki, atbilde ir viennozīmīga. Lai panāktu globālo enerģētikas politikas mērķi - CO₂ gāzu emisiju samazināšanu klimata pārmaiņu mīkstināšanai, jāsamazina fosilā kurināmā (ogle, dabasgāze, naftas produkti) izmantošana enerģijas (siltums un elektrība) ražošanai. Tehnoloģiski to panāk, cita starpā ieviešot centralizēto siltumapgādi un koģenerāciju (vienlaicīgu siltuma un elektrības ražošanu kopējā procesā). Šo ceļu izvēlējusies arī Liepājas pašvaldība. Semināra dalībnieki atzīmēja ievērojamo progresu, kāds samērā īsā laikā – 5 gados - sasniegts Liepājas siltumapgādes sistēmā. No bankrota un haosa stāvokļa tā izgājusi, modernizējot enerģijas ražotnes, sakārtojot pilsētas siltumtīklu, kā arī piesaistot struktūrfondu līdzfinansējumu, veidojot biomasas koģenerācijas bloku. Tas jau šobrīd ļauj noteikt jūtami zemākus siltumenerģijas tarifus, bet nākošgad pēc biomasas siltumstacijas nodošanas ekspluatācijā tarifs pielīdzināsies Rīgas tarifa līmenim, kas ir viens no zemākajiem Baltijas valstīs. Lai atceramies, ka pirms pieciem gadiem, starta brīdī, Liepājā bija visaugstākais siltuma tarifs valstī. Rezultāti ir tiešām veiksmīgi Liepājas pašvaldībai, apsveicam!
