Cenu samazinājums: turpinājums seko, vēl nav beigas...
Saskaņā ar kompānijas BaltHaus datiem, ik mēnesi vidēji 10 jauno projektu attīstītāji oficiāli paziņo par cenu samazinājumu, kurš šobrīd pietuvojas psiholoģiski svarīgai atzīmei – 1000 EUR/kv.m.
Saskaņā ar kompānijas BaltHaus datiem, ik mēnesi vidēji 10 jauno projektu attīstītāji oficiāli paziņo par cenu samazinājumu, kurš šobrīd pietuvojas psiholoģiski svarīgai atzīmei – 1000 EUR/kv.m.
Kopumā cenas jaunajos projektos kopš 2008. gada sākuma, kad šajā segmentā sākās kritums, ir samazinājušās par 40%, bet otrreizējā tirgū, salīdzinājumā ar augstāko rādītāju 2007. gada pavasarī, samazinājums veido 60%. Kompānijas BaltHaus analītikas nodaļas vadītāja Ludmila Zommere skaidro, ka pircēji īpašuma cenu jautājumā izmanto principu "jau sasniegts": apspriežot cenas, lai iegūtu vēlamo atlaidi, kā piemēri tiek sniegti vislētākie piedāvājumi tirgū. Pat tad, ja aplūkotā projekta raksturlielumi ir krietni augstāki, pēc pircēja domām, tas minimāli ietekmē dzīvokļa cenu. Tirgus priekšgalā ir izvirzījušies noteikti projekti, kuri ir kļuvuši par sava veida orientieri pārējiem attīstītajiem cenu noteikšanas jomā. Šobrīd daudz konkurētspējīgākā pozīcijā atrodas tie projekti, kuros cena ar balto apdari ir robežās no 900 – 1000 EUR/kv.m., bet ar pilno apdari – no 1100 – 1200 EUR/kv.m.
Protams, ir arī tādi projekti, kuros cenu samazinājums nespēj sekot kopējams samazinājuma tempam, un iespēja atrast tiem pircēju ir līdzīga nullei. Kā skaidro Ludmila Zommere, tad viens no iemesliem, kas neļauj attīstītājam nolaist cenu līdz adekvātam līmenim, ir banka, kura finansējusi projektu. Noslēdzot kredīta līgumu, tajā tika norādīta cena, zemāk par kuru attīstītājs bez bankas atļaujas nedrīkst pārdot mājokļus. Vēl pāris gadus iepriekš neviens nevarēja iedomāties, ka cenas tā varētu samazināties, tāpēc līgumā norādītā minimālā cena, izrādījās daudz augstāka, nekā šī brīža vidējā tirgus cena. Tirgū jau ir bijuši precedenti, kad dzīvojamie projekti tikuši atsavināti par labu bankām, jo attīstītājs, nesaņemot kredītiestādes piekrišanu cenas samazinājumam, nespēj atdot paņemto aizdevumu.
Vēl kompānijas BaltHaus speciālisti atzīmē, ka kopš šī gada sākuma apmēram 10% jauno projektu ir pazuduši no informācijas telpas, konkrētāk, ir pārstājusi darboties projekta mājas lapa, kā arī vairs nav pieejama jebkāda informācija par projektu nekustamo īpašumu portālos. Daļa šo projektu ir tikuši iesaldēti, bet pārējo īpašnieki, iespējams, ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju un līdz projekta celtniecības pabeigšanai ir nolēmuši samazināt mārketinga aktivitātes līdz nullei. Šobrīd Rīgā astoņos no desmit projektiem, kuri ir tikuši nodoti ekspluatācijā pēc 2007. gada, pārdoti ir mazāk nekā 10% dzīvokļu vai arī vispār neviens. Kopējais brīvo dzīvokļu skaits jau pabeigtajos projektos sasniedz 4 tūkst. vienību.
Neskatoties uz to, ka dzīvokļi ir kļuvuši krietni lētāki, aktivitāte tirgū ir minimāla. Lielākā pircēju daļa, t.sk. kuras rīcībā ir brīvi naudas līdzekļi, nogaida, jo saprot, ka vēl nav sasniegta galējā robeža.
Kopumā cenas jaunajos projektos kopš 2008. gada sākuma, kad šajā segmentā sākās kritums, ir samazinājušās par 40%, bet otrreizējā tirgū, salīdzinājumā ar augstāko rādītāju 2007. gada pavasarī, samazinājums veido 60%. Kompānijas BaltHaus analītikas nodaļas vadītāja Ludmila Zommere skaidro, ka pircēji īpašuma cenu jautājumā izmanto principu "jau sasniegts": apspriežot cenas, lai iegūtu vēlamo atlaidi, kā piemēri tiek sniegti vislētākie piedāvājumi tirgū. Pat tad, ja aplūkotā projekta raksturlielumi ir krietni augstāki, pēc pircēja domām, tas minimāli ietekmē dzīvokļa cenu. Tirgus priekšgalā ir izvirzījušies noteikti projekti, kuri ir kļuvuši par sava veida orientieri pārējiem attīstītajiem cenu noteikšanas jomā. Šobrīd daudz konkurētspējīgākā pozīcijā atrodas tie projekti, kuros cena ar balto apdari ir robežās no 900 – 1000 EUR/kv.m., bet ar pilno apdari – no 1100 – 1200 EUR/kv.m.
Protams, ir arī tādi projekti, kuros cenu samazinājums nespēj sekot kopējams samazinājuma tempam, un iespēja atrast tiem pircēju ir līdzīga nullei. Kā skaidro Ludmila Zommere, tad viens no iemesliem, kas neļauj attīstītājam nolaist cenu līdz adekvātam līmenim, ir banka, kura finansējusi projektu. Noslēdzot kredīta līgumu, tajā tika norādīta cena, zemāk par kuru attīstītājs bez bankas atļaujas nedrīkst pārdot mājokļus. Vēl pāris gadus iepriekš neviens nevarēja iedomāties, ka cenas tā varētu samazināties, tāpēc līgumā norādītā minimālā cena, izrādījās daudz augstāka, nekā šī brīža vidējā tirgus cena. Tirgū jau ir bijuši precedenti, kad dzīvojamie projekti tikuši atsavināti par labu bankām, jo attīstītājs, nesaņemot kredītiestādes piekrišanu cenas samazinājumam, nespēj atdot paņemto aizdevumu.
Vēl kompānijas BaltHaus speciālisti atzīmē, ka kopš šī gada sākuma apmēram 10% jauno projektu ir pazuduši no informācijas telpas, konkrētāk, ir pārstājusi darboties projekta mājas lapa, kā arī vairs nav pieejama jebkāda informācija par projektu nekustamo īpašumu portālos. Daļa šo projektu ir tikuši iesaldēti, bet pārējo īpašnieki, iespējams, ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju un līdz projekta celtniecības pabeigšanai ir nolēmuši samazināt mārketinga aktivitātes līdz nullei. Šobrīd Rīgā astoņos no desmit projektiem, kuri ir tikuši nodoti ekspluatācijā pēc 2007. gada, pārdoti ir mazāk nekā 10% dzīvokļu vai arī vispār neviens. Kopējais brīvo dzīvokļu skaits jau pabeigtajos projektos sasniedz 4 tūkst. vienību.
Neskatoties uz to, ka dzīvokļi ir kļuvuši krietni lētāki, aktivitāte tirgū ir minimāla. Lielākā pircēju daļa, t.sk. kuras rīcībā ir brīvi naudas līdzekļi, nogaida, jo saprot, ka vēl nav sasniegta galējā robeža.
