Cer uz lielāku atsaucību banku rīkotajās īpašumu izsolēs
Par banku rīkotajām nekustamo īpašumu izsolēm, kur tiek piedāvāti hipotekāro kredītu ņēmējiem atsavinātie īpašumi, potenciālo pircēju interese nav liela. Bieži vien izsoles tiek rīkotas atkārtoti, galarezultātā samazinot īpašuma vērtību par 10 – 20% no sākotnējās vērtības. Ja Rīgā un tās rajonā šāda veida īpašumus izdodas pārdot ar pirmo vai otro reizi, tad no galvaspilsētas attālākos reģionos viens un tas pats objekts var tikt izsolīts vairākkārtīgi, līdz tiek atrasts jauns īpašnieks. Nereti izsolēs nepārdotie objekti tiek izīrēti, lai bankām kaut nedaudz izdotos atgūt atpakaļ kredītā izsniegto summu.
"Cenas, par kādām bankas izsolēs pārdod atsavinātos īpašumus, lielākoties nenosedz kredīta summu un galarezultātā agrākajam īpašniekam, hipotekārā aizdevuma ņēmējam, tik un tā neizdosies tik ātri atbrīvoties no kredītmaksājumiem," secina kompānijas "Realia" nekustamo īpašumu speciālists Arvīds Saidāns. Pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, Latvijā aptuveni 30% no visiem hipotekārā kredīta ņēmējiem, ir problēmas ar aizdevuma atmaksu un pastāv risks iegādāto īpašumu zaudēt par labu aizdevējam.
Otra problēma, kas satrauc uz kredīta iegādāto dzīvokļu un māju īpašniekus, ir īpašuma vērtības samazināšanās pēckrīzes laikā. Tas liedz īpašumu pārdot par vērtību, kāda tam bija aizdevuma izsniegšanas laikā. A.Saidāns norāda, ka aktīvākais īpašumu pirkšanas laiks bija pirms krīzes, tā dēvētajā "īpašumu buma" laikā. Speciālists min piemēru, ka Rīgā, Maskavas priekšpilsētā 3-istabu dzīvoklis tolaik maksāja ap 100 000 USD, aizdevums tika izsniegts 80 – 85% vērtībā no kopējās īpašuma summas. "Šajā gadījumā tie bija ap 68 000 USD. Šodien šāds dzīvoklis maksā ap 25 000 EUR un šī summa nenosedz pat visu kredīta aizdevumu. Arī potenciālos pircējus dzīvoklis par šādu summu neinteresēs," skaidro A.Saidāns. Pārdodot izsolē, šāda īpašuma cena var samazināties līdz pat 7000 – 8000 LVL. Tai pat laikā īpašuma tehniskais stāvoklis var būt briesmīgs, jo pieredze liecina, ka līdzšinējie īpašnieki, pametot savus atņemtos mājokļus, dusmās pret banku un notiekošo, ne tikai paņem līdzi visu, ko vien var paņemt, izraujot pat iebūvētās mēbeles, santehniku, iekārtas, durvis u.c., bet pat pamatīgi izdemolējot telpas, un reizēm izsitot logus. "Jaunajam īpašniekam būs atkal jāinvestē lieli līdzekļi, lai dzīvokli savestu kārtībā," piebilst A.Saidāns.
Viņaprāt, Latvijas bankās valda pārāk strikti nosacījumi attiecībā uz hipotekārā kredīta nemaksātājiem. Ja vien tas nav ļaunprātīgs parādnieks, būtu jārod citi risinājumi, kas ļautu kārtot parāda saistības, neatņemot īpašumu. Salīdzinot ārzemju pieredzi, A.Saidāns norāda, ka, daudzās pasaules valstīs aizdevēji atrod visdažādākās iespējas, kā sadarboties un palīdzēt grūtībās nonākušajam parādniekam. Mājokļa atņemšana notiek tikai galējos izņēmuma gadījumos.
Plašāka informācija:
Guntis Jaunzems
Tel.: +371 29209364
E-pasts: guntis@realia.lv
www.realia.lv