Ceresit PCC – betona labošanas sistēma
Armēts betons, tāpat kā citi celtniecības materiāli, ir pakļauts destruktīvai koroziju izraisošu faktoru iedarbībai. Pie šādiem faktoriem pieskaitāmi atmosfēras nokrišņi, piem., lietus ūdens, sāls, gaisā sastopamie ķīmiskie elementi, kā arī mehāniskie un bioloģiskie faktori. Tomēr to radītos bojājumus ir iespējams efektīvi izlabot.
Henkel ražo un piedāvā tirgū lieliskus materiālus, kas paredzēti betona un dzelzsbetona konstrukciju labošanai un to aizsardzībai. Šie produkti veido sistēmu Ceresit PCC, kuras galvenās priekšrocības ir saderība ar zemākas izturības betonu un ļoti labi darba parametri.
Tāpēc Ceresit PCC sistēmas produkti nodrošina efektīvu un ātru darbu izpildi pat tādos gadījumos, kad konstrukcija ir būtiski bojāta, turklāt, pateicoties savām īpašībām, pagarina konstrukcijas darbības laiku. Ceresit PCC – tas ir lielisks veids, kā likvidēt betona bojājumus un kā no šādiem bojājumiem izvairīties nākotnē.
Betona korozijas iemesli
Betons ir kompozīts materiāls, bet tā īpašības ir atkarīgas no daudziem materiāla sastāva un tehnoloģiskajiem faktoriem. Tā galvenā pievilcība ir iespēja to formēt visai brīvos veidojumos un materiāla spēja nodrošināt armatūras tērauda pretkorozijas aizsardzību, kas ievērojami palielina šī materiāla lietošanu. Armatūras tērauda pretkorozijas aizsardzības mehānisms veidojas, jo betonam ir augsts bāziskums (pH 12–13,5). Tik spēcīgā sārmainā vidē uz armatūras tērauda virsmas rodas blīvs aizsargslānis. Betons, līdzīgi citiem celtniecības materiāliem, ir pakļauts korozijai. Korozijas procesiem betonā ir dažādi iemesli. Tos var iedalīt fizikālajos un ķīmiskajos.
Betona fizikālā korozija
Betona fizikālās korozijas cēlonis, pirmkārt, ir aukstuma un sala destruktīvā iedarbība uz mitru betonu, kā arī betona nodilšana, mehāniski bojājumi, mainīgo un dinamisko slodžu iznīcinošā iedarbība un arī pārslodzes.
Betona ķīmiskā korozija
Betona ķīmiskā korozija ir saistīta ar dažādu ķīmisku vielu iedarbību, kas var būt šķidrums vai
gāzveida viela, kuras sadalās un iznīcina betona sastāvdaļas.
Piemēram, oglekļa dioksīds, kas atrodas gaisā, savienojumā ar mitrumu izraisa betona karbonizācijas procesu. Ķīmiskās reakcijas rezultātā veidojas kalcija karbonāts, kas blīvē betona struktūru un, no vienas puses, paaugstina tā izturību pret ekstrahēšanu un spiedi (līdz zināmai robežai), bet, no otras puses, tas neitralizējas un līdz ar to samazinās sārmainās reakcijas iedarbība. Tā rezultātā būtiski samazinās aizsardzības īpašības attiecībā uz armatūras tēraudu. Savukārt lietus ūdens, kas ir mīksts, izskalo no betona struktūras viegli šķīstošus kalcija savienojumus, veidojot raksturīgus baltus notecējumus un izraisot betona izturības samazināšanos un tā porainības palielināšanos. Rezultātā tiek atvieglots karbonizācijas process, kas noved pie armatūras tērauda konstrukciju korozijas.
Polijā pagājušā gadsimta 70., 80. gados un vēl arī 90. gados dominēja konstrukcijas betona klase B 20 (C16/20), retāk B 25 (C20/25), un visai bieži B 15 (C12/15). Tā laika dzelzsbetona konstrukcijas projektēšanas tabulās betona koeficienti beidzās ar klasi B 35. Ņemot vērā tā laika izturības prasības pret betonu, kas pakļauts tiešai atmosfēras faktoru iedarbībai, redzams, ka 20. gadsimta beigās Polijā ražotais betons lielākoties bija bez pietiekamas izturības.
Betona konstrukciju destrukcijas process
Dzelzsbetona konstrukciju destrukcijas process visumā norisinās lēni. Sākotnēji relatīvi ilgu laiku uz betona virsmas nav pamanāms nekāds apdraudējums. Tomēr tā iekšpusē notiek karbonizācijas process, savukārt neitralizācijas zona sniedzas arvien dziļāk elementa iekšpusē, līdz nonāk pie armējuma.
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma
Zīm. Dzelzsbetona destrukcijas etapi vides iedarbības rezultātā.
Pēc tam visai ātri pazūd aizsargslānis un uz stiegrojuma virsmas sākas korozijas procesi. Notiekošo ķīmisko reakciju produktiem ir lielāks apjoms nekā tajos ietilpstošajiem substrātiem.
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma
Zīm. Betons karbonizācijas procesa laikā.
Šī procesa rezultātā uz betona virsmas no sākuma parādās plīsumi. Ar laiku no armatūras sāk atdalīties betona apvalks. Pēc armatūras tērauda atsegšanās, korozijas process notiek paātrināti, samazinās stiegrojuma efektivitāte.
Konstrukcija nonāk avārijas stāvoklī, kas vēsta par katastrofas iespējamību.
Korodētas betona konstrukcijas efektīvas labošanas uzsākšana pagarina tās tehnisko mūžu.
Betona konstrukcijas degradāciju, kas norisinās laika gaitā, jāuzskata par dabiskiem fizikāli ķīmiskiem procesiem, tāpat kā betona labošanu.
Ekonomiskie apsvērumi liecina, ka veiktajam remontam jābūt ļoti efektīvam, lai laika posms starp labošanās reizēm būtu iespējami ilgāks.
Dzelzsbetona konstrukciju labošanas kārtība
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma
Diagnostika
Destrukcijas pazīmju konstatēšanas gadījumā pirms tālāko darbību veikšanas jāveic betona konstrukciju diagnostika. Sākumposma darbi aptver konstrukcijas projekta dokumentācijas analīzi, vides ietekmes novērtējumu, siltuma un mitruma analīzi un konstrukcijas sākotnējo novērošanu. Uz šo datu pamata tiek noteiktas vietas ar potenciāli vislielāko korozijas procesu intensitāti, kurās jāveic betona stāvokļa un neitralizācijas pakāpes pārbaudes. Šo pārbaužu rezultātā tiek izvēlētas konstrukciju atsegšanas vietas, lai novērtētu armatūras stāvokli. Pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm, tiek noteikta korozijas procesu attīstības pakāpe, vienlaikus prognozējot konstrukcijas noturību. Šis novērtējums un prognozes ļauj noteikt konstrukcijas labošanas apjomu.
Labošanas materiālu un betona saderības noteikumi
Praktiski līdz 1990. gadam labošanas materiālu izvēles pamatnosacījums bija "līdzīgā labošana ar līdzīgu", turklāt līdzība tika izvēlēta pēc materiāla, nevis tehnisko īpašību līdzības. Bieži vien tika pieņemts, ja attiecīgais materiāls izrādījies nepietiekami izturīgs, tad labošanai jāizmanto labāks – ar augstāku izturību. Mūsdienās visur, veicot labošanas darbus, tajā skaitā betona konstrukciju labošanu, tiek praktizēts saderības nosacījums – labošana, izmantojot izstrādājumus ar līdzīgiem tehniskajiem parametriem kā labojamā elementa parametri.
Betona konstrukciju gadījumā labošanas materiālam un labojamajam materiālam vajadzētu būt ar iespējami tuvākiem elastīguma moduļa un siltuma izplešanās koeficientu lielumiem.
Labošanas materiālu saistīšanās un cietēšanas rukuma un šļūdes koeficientam vajadzētu būt tuvu nullei.
Betona konstrukciju labošanai izmantotie materiāli
Celtniecības praksē dominē materiālu sistēmas (komplekti) betona konstrukciju un virsmas labošanai, kuru pamatā ir cementa saistviela, kas ir modificēta ar polimēriem, saīsinājumā sauktas par PCC (polimēru–cementa betons).
Tā kā PCC grupas materiāli tiek izmantoti konstrukciju labošanai, kas ir pakļautas dažāda veida slodzēm (dinamiskām, satiksmes kustības), tiem jābūt piemērotiem šādām slodzēm.
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma
Polijas apstākļos bieži parādās grūtības, lai nodrošinātu labotā materiāla saderība ar labošanas materiālu. Vairums veco betona konstrukciju tika izgatavotas no relatīvi zemas klases betona, savukārt lielākajā daļā pieejamajās betona labošanas materiālu sistēmu tehniskajās kartēs kā minimālā tiek norādīta B25 pamatnes izturības klase.
Tādēļ Henkel ir izstrādājis PCC tipa betona konstrukciju labošanas sistēmu, kas ir piemērota betonam virs B 15 klases. Sistēmas sastāvā ietilpst:
1. Pretkorozijas minerālais pārklājums Ceresit CD 30, kas vienlaikus ir arī kontaktslānis;
2. Rupjgraudaina java Ceresit CD 26 betona labošanai un no 30 līdz 100 mm dziļu izdrupumu papildināšanai;
3. Smalkgraudaina java Ceresit CD 25 betona labošanai un no 5 līdz 30 mm dziļu izdrupumu papildināšanai;
4. Špakteļjava Ceresit CD 24 izlīdzinošā betona labošanai, no 1 līdz 5 mm dziļu izdrupumu papildināšanai.
Šo sistēmu papildina aizsargpārklājumi:
1. Elastīgais, minerālais blīvējošais pārklājums Ceresit CR 166;
2. Aizsargājoši dekoratīvā lateksa akrila krāsa Ceresit CT 44 un impregnējošais preparāts Ceresit CT 13.
Sistēmai Ceresit PCC ir Celtniecības tehnikas institūta izdotā atļauja.
Betona labošanas sistēmas Ceresit PCC izmantošana
Ceresit PCC sistēma ir paredzēta izdrupumu papildināšanai, balkonu atkārtotai profilēšanai un kompleksai dažāda veida betona un dzelzsbetona konstrukciju labošanai. Ar sistēmā ietilpstošajiem izstrādājumiem ir iespējams izlabot pat būtiskus destrukcijas (mehāniskās, korozijas) radītus bojājumus tādos konstrukciju elementos kā balkoni, konsoles, nesošās kolonnas un sijas, ārsegumus utt., kā arī tādos celtniecības objektos kā betona un dzelzsbetona rezervuāri (attīrīšanas iekārtas), karkasi (piem., tirdzniecības centros), halles, daudzplākšņu un monolītas (baseini) konstrukcijas, dzelzsbetona konstrukcijas – dūmeņi, saldētavas utt. Ceresit PCC sistēmas izstrādājumi ir noturīgi pret atmosfēras apstākļu un ceļu kaisīšanai izmantoto līdzekļu, tostarp sāls, tiešu iedarbību. Tie ir pilnībā ūdens necaurlaidīgi un difūzi, tiem ir liela karbonizējoša pretestība, šo īpašību dēļ tiek veicināts konstrukcijas darba mūža ilgums. Ceresit PCC sistēmā pildmateriāli (CD 25, CD 26) var tikt uzklāti ar sauso metodi kā uzsmidzināms betons (torkretēšana).
Henkel betona labošanas izstrādājumu īpašības
-Saderība ar zemākas izturības betonu
Ceresit betonu labošanai paredzēto produktu sistēma ir saderīga ar zemas izturības betonu. Tiem piemīt augsta izturības pakāpe, kas ļauj šos izstrādājumus izmantot uz zemākas klases betona (elastīguma modulis, maza saraušanās, līdzīgs termiskās deformācijas koeficients).
-Ļoti labi darba parametri
Ceresit CD 25 un CD 26 var uzklāt manuāli vai ar mehānismiem, uz vertikālām un horizontālām virsmām. Javu var izrīvēt un izlīdzināt jau pēc 10–15 minūtēm. Špakteļmasu Ceresit CD 24 var izlīdzināt ar metāla rīvdēli vai izrīvēt uzreiz pēc uzklāšanas.
-Laika ietaupījums
Ceresit produkti tiek uzklāti tieši uz svaiga kontaktslāņa CD 30, bet nākamie slāņi – ar īsu laika atstarpi vai bez starpoperāciju tehnoloģiskajiem pārtraukumiem. Virsmas, kas ir labotas ar Ceresit PCC sistēmu, var tikt pilnībā noslogotas ar gājēju kustību pēc 1 diennakts vai transporta kustību –pēc 3 dienām. Uz virsmām, kas ir labotas ar Ceresit izstrādājumiem, aizsargājošos klājumus var uzklāt pēc 3 diennaktīm.
Betona konstrukciju labošana
Pamatnes sagatavošana
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma
-Pamatnes notīrīšana
Labošanas darbi jāuzsāk ar vāji noturīgo korodēto betona fragmentu nokalšanu, nolietoto vai/un bojāto ieklājuma slāņu, apmetumu, izolācijas noņemšanu un virsmas notīrīšanu līdz veselajam nesošajam slānim. Pēc betonu virsmas notīrīšanas jāpārbauda tās pH ar fenolftaleīnu vai citu indikatoru. Karbonizācijas procesā betonā struktūra sacietē, noblīvējas, taču vienlaicīgi notiek atsārmošanās. Šāda pārbaude ir nepieciešama, lai zem labojamā slāņa nenoslēgtu vecā betona slāni, kas vairs pietiekami neaizsargā armatūras tēraudu.
Gadījumā, ja tiek konstatēta attīrītā betona korozija, bojātie slāņi jānoņem mehāniski ar ūdens smilšu strūklu vai ar ūdeni zem ļoti augsta spiediena (virs 100 MPa – t. s. hidromonitorings). Bieži izmantotā betona konstrukcijas tīrīšana ar smilšstrūklu ir ļoti apgrūtinošs process darba videi, darbinieki ir jānodrošina ar attiecīgu darba drošības prasībām atbilstošu aprīkojumu, turklāt pastāv risks jau esošo virsmu atkārtotai pārklāšanai ar putekļiem.
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma
-Plaisu labošana
Pēc pamatnes notīrīšanas jānosaka plaisu atrašanās tajā: vai tās ir nostabilizētas, vai arī tās var mainīt savu plaisu atvērumu, vai caur tām var izsūkties ūdens, jāizmēra plaisas platums. Plaisu labošana jāveic ar spiediena injekcijas metodi, visbiežāk šim nolūkam izmantojot:
- epoksīdsveķus, ja ir nepieciešama konstrukcijas piepildīšana (noslēgšana, statisko plaisu aizpildīšana, tādu plaisu, kas vairs nemaina savu platumu),
- poliuretānu (retāk akrila), ja esošā plaisa jāsaglabā kā konstrukcijas dabiskā temperatūras šuve (attiecas uz šuvēm, kuru atvērums mainās konstrukcijas ekspluatācijas laikā),
- mikrocementu statisko plaisu platas atveres gadīmjumā (virs 3 mm).
Armējuma tērauda aizsardzība
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēmaJa korozija ir sasniegusi armatūras konstrukcijas, no korodētajām armatūras stiegrām jānoņem betona apvalks līdz pat koroziju neskārušām vietām.
Armatūras stiegras jānotīra no rūsas (ar rokām vai mehāniski ar birstēm, smilšu strūklu, ūdens smilšu strūklu, hidromonitoringu) līdz tīrības pakāpei Sa 2,5, lai armatūra iegūtu gaišu, metālisku izskatu, bet pēc tam jānotīra ar saspiestu, neeļļainu gaisu un pēc tam tās (eventuāli) jāattauko ar acetonu.
Tērauda armatūras tīrīšana ar ūdens smilšu strūklu vai hidromonitorings samitrina konstrukciju ar ūdeni. Tādos gadījumos rodas nepieciešamība pēc atklāto un attīrīto armatūras stiegru pretkorozijas aizsardzības, kas mitrā vidē pēc šādas notīrīšanas gandrīz nekavējoties pārklājas ar rūsējošu apsarmi. Tādā gadījumā ir ieteicama atklāto armatūras stiegru virsmas pārklāšana ar ūdens krāsām, kas satur vielas, kuras reaģē ar korozijas produktiem un aizsargā pret korozijas procesiem (t. s. korozijas inhibitori) un apbēršanu ar izžāvētām kvarca smiltīm, kuru graudainība ir virs 1 mm.
Uz tādā veidā sagatavotas armatūras tērauda virsmas jāuzklāj minerāls pretkorozijas pārklājums Ceresit CD 30. Javas Ceresit CD 30 uzklāšanas laikā tērauds var būt mitrs. Pretkorozijas java uzklājama vēlākais līdz 3 stundām pēc armatūras stiegru notīrīšanas vai pēc papildus slāņu, kas noklāti ar pretkorozijas krāsu un apbērti ar smiltīm, izžūšanas.
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēmaCD 30 pretkorozijas un kontaktslānis
• Pateicoties korozijas inhibitoriem, pārklājums aizsargā armatūras tēraudu un veido kontakta slāni
• Ļoti laba adhēzija pie betona un tērauda
• Liela karbonizējoša pretestība
• Viegli uzklāt uz vertikālām un horizontālām virsmām
• Var lietot uz betona, kura klase ir augstāka nekā C12/15
Armējuma papildināšana
Ja korodētās betona konstrukcijas diagnostikas gaitā izrādīsies, ka armatūras konstrukcijas korozijas pakāpe ir tik liela, ka ir nepieciešama tās papildināšana, un tiks ieplānota papildu stiegru ielīmēšana, to iespējams veikt uzreiz pēc armatūras tērauda pretkorozijas aizsardzības.
Papildu armatūras stiegras var ielīmēt, izmantojot montāžas javu Ceresit CX 5, ievērojot armatūras stiegru enkurojuma normatīvos garumus.
Atstarpei starp enkurojamo elementu un montāžas atveres virsmu nevajadzētu pārsniegt 20 mm.
Montāžas atveru aizpildīšanai visatbilstošākais ir šķidras konsistences materiāls, kas tiek iegūts, samaisot 2 tilpuma daļas CX 5 ar 1 ūdens tilpuma daļu. Materiāls tiek iebērts nomērītā ūdens daudzumā un samaisīts, līdz tiek iegūta viendabīga masa bez kunkuļiem. Gadījumā, ja jāaizpilda atvere, kas pārsniedz 20 mm, tad CX 5 jāsamaisa ar tīrām smiltīm proporcijā 1:1, pēc tam jāatšķaida ar ūdeni līdz tiek iegūta vajadzīgā konsistence. Smilts piedeva neietekmē sasaistīšanās laiku, tomēr samazina enkurojuma izturību.
Montāžas javai CX 5 piemīt ļoti labas īpašības tērauda elementu enkurošanai betonā, ko apstiprina arī veikto pārbaužu rezultāti. Šo pārbaužu laikā no atverēm, kuru diametrs bija 30 mm un dziļums – 100 mm, tika izrautas noenkurotas skrūves, kuru diametrs ir 11 mm. Pēc 15 minūtēm vidējais izraušanas spēks bija 4,7 kN, pēc pusstundas – 5,9 kN, bet pēc stundas – 8,1 kN. Pēc vienasdiennakts spēks pieauga līdz pat 10 kN, savukārt pēc 7 dienām tas bija jau 39,0 kN un tāds tas bez izmaiņām saglabājās arī pēc 28 dienām. Pārbaudes tika veiktas ar tīru CX 5.
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēmaMontāžas javas CX 5
• Ātri cietējoša, tāpēc iespējama ātra metāla un plastmasas elementu enkurošana betonā
• Ļoti izturīga
• Ūdensnecaurlaidīga un salizturīga
• Nesatur hlorīdus
Pēc papildu stiegru ielīmēšanas arī to virsmas jānodrošina ar pārklājumu Ceresit CD 30. Pēc 2 dienām java Ceresit CD 25 vai CD 26 var tikt pārklāta ar špakteļjavu Ceresit CD 24.
Kontaktslāņa izveidošana
Pēc armatūras tērauda aizsardzības izveidošanas īsi pirms betonu izdrupumu papildināšanas uzsākšanas (arī labojot izdrupumus, kas neattiecas uz pamatkonstrukciju) sagatavotā vecā betona virsma bagātīgi jāsamitrina ar ūdeni, izveidojot matēti mitru virsmu. Uz šādi izveidotas pamatnes tiek uzklāts kontaktslānis no minerālās javas Ceresit CD 30. Nākamie javas Ceresit PCC sistēmas slāņi jāuzklāj pēc kontaktslāņa sākotnējās izžūšanas, kad java kļūst matēti mitra, proti, 30–60 minūšu laikā pēc uzklāšanas. Gadījumā, ja šis laiks tiek pārsniegts, kontaktslānis jāuzklāj atkārtoti, bet tikai pēc pilnīga iepriekšējā slāņa sacietēšanas.
Kontaktslāņa uzdevums ir uzlabot adhēziju starp veco betonu un materiālu, kas aizpilda izdrupumus, kā arī nelielu, neizbēgamu starpību nonivelēšana šļūdes koeficientos, sarukumā, elastīguma modulī, termiskās deformācijas koeficientā (pat tad, ja materiāli labošanai tik izvēlēti atbilstoši saderības noteikumiem).
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēmaIzdrupumu papildināšana
Atkarībā no izdrupuma dziļuma betonā tā apildināšanai jāizmanto viena no javām: Ceresit CD 25 vai Ceresit CD 26. Ceresit CD 25 un Ceresit CD 26 ir vienkomponenta javas betona un dzelzsbetona virsmas izlīdzināšanai, zudumu un bojāto vietu aizpildīšanai, kas veido daļu no betona labošanas sistēmas Ceresit PCC. Smalkgraudainas java Ceresit CD 25 ir piemērota no 5 līdz 30 mm biezam slānim, savukārt Ceresit CD 26 ir rupjgraudaina java, kas piemērota no 30 līdz 100 mm slānim.
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēmaCD 25 un CD 26 izlīdzinošās javas
• Java ir armēta ar šķiedrām, tāpēc tā ir elastīga, zema deformējamības pakāpe un neliels rukums
• Var izmantot iekšdarbos un āra darbos, uz vertikālām un horizontālām virsmām
• Liela karbonizējoša pretestība
• Var uzklāt manuāli vai ar mehānismiem
• Var lietot uz betona, kura klase ir augstāka nekā C12/15
Betona konstrukciju labošana
Virsmas izlīdzināšana, līdz 5 mm dziļu izdrupumu papildināšana
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēmaPapildinot betona izdrupumus ar javu CD 25 vai CD 26, to sastāvā esošo pildvielu graudainības dēļ ir grūti pēc labošanas iegūt gludu betona virsmu. Lai iegūtu gludu virsmu zem krāsas vai labojot betonu, kas tieši neietilpst konstrukcijā, piem., nelieli virsmas labošanas darbi pēc stalažu demontāžas, rodas nepieciešamība papildināt izdrupumus līdz 5 mm dziļumam. Šajā gadījumā var izmantot minerālo špakteļjavu Ceresit CD 24, kas arī ietilpst Ceresit PCC sistēmā.
Ceresit CD 24 ir smalkgraudaina, vienkomponenta špakteļjava betona un dzelzsbetona virsmas izlīdzināšanai, kā arī izdrupumu aizpildīšanai un bojāto vietu labošanai. Var lietot līdz 5 mm biezā slānī. Piemērota poru un plaisu aizpildīšanai, piem., pirms krāsas slāņa uzklāšanas. Ceresit CD 24 var izmantot uz vertikālām un uz horizontālām virsmām gan iekštelpās, gan ārpus telpām.
Pēc betona labošanas beigšanas, lai paaugstinātu labotās konstrukcijas aizsardzību pret koroziju, ieteicams izveidot aizsargājošos pārklājumus.
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēmaCD 24 špakteļmasa betona špaktelēšanai līdz 5 mm biezam slānim
• Neliels rukums
• Var izmantot iekšdarbos un āra darbos, uz vertikālām un horizontālām virsmām
• Ūdensnecaurlaidīga un salizturīga
• Noturīga pret ķīmiskiem līdzekļiem, kas tiek izmantoti ceļu kaisīšanai (tostarp pret sāli)
• Liela karbonizējoša pretestība
• Hidrofoba
• Ļoti labi izstrādes parametri
Betona virsmas aizsardzība
Aizsardzība pret atmosfēras faktoru iedarbību
Gadījumā, kad konstrukcija ir pakļauta tikai atmosfēras faktoru iedarbībai, kur galvenie apdraudējuma faktori ir sārmainā korozija un karbonizācija, pietiekams nodrošinājums tiek panākts ar krāsas Ceresit CT 44 dekoratīvo aizsargpārklājumu – ar vienu no vairāk nekā 160 krāsu toņiem.
Krāsa Ceresit CT 44 ir paredzēta fasāžu, betona konstrukciju un iekštelpu aizsardzībai. Ar to var pārklāt minerālās pamatnes (betons, cementa, cementa–kaļķu un kaļķu apmetums). Pārklājuma struktūra nodrošina augstu blīvumu pret CO2 difūziju, kas lielā mērā ierobežo betona karbonizācijas procesu.
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēmaFasādes, kas pārklātas ar krāsu CT 44, var mazgāt ar mazgāšanas iekārtām ar nelielu spiedienu.
Fasādes sasilšana izraisa kaitīgus spriegumus, tādēļ tumšas krāsas var krāsot tikai uz nelielām virsmām (piem., arhitektoniskām detaļām). Krāsu CT 44 var krāsot uz nesošām, līdzenām, sausām un tīrām pamatnēm (attīrītām no vielām, kas samazina adhēziju, kā tauki, bitums, putekļi).
Gadījumā, ja ar krāsu CT 44 ir jākrāso gan labojamā, gan arī esošā betona virsma, var rasties nepieciešamība pastiprināt pēdējo virsmas kārtu.
Tādā gadījumā var izmantot gruntējumu Ceresit CT 17. Šis preparāts paredzēts uzsūcošo pamatņu gruntēšanai pirms apšuvuma izveidošanas no keramikas plāksnītēm, krāsu pārklājuma vai akrila apmetuma. To var izmantot uz sienām un grīdas, iekštelpās un ēku ārpusē. Preparāts paaugstina betona, apmetumu un bezšuvju grīdu virsmas izturību un samazina to uzsūkšanas spēju.
Aizsardzība pret agresīvu šķidrumu iedarbību
Gadījumā, ja labotā konstrukcija tiek pakļauta šķidruma ar pH līmeni no 4,5 līdz 13,5, komunālajiem notekūdeņiem, vircai vai ūdens staba līdz 20 m (tostarp dzeramā ūdens) iedarbībai, tad tā jāpārklāj ar elastīgu, minerālu blīvējošu pārklājumu Ceresit CR 166, kura biezums ir no 2 līdz 3 mm atkarībā no apdraudējuma pakāpes.
Ceresit CR 166 pārklājums paredzēts sāļus nesaturošu minerālu pamatņu pretmitruma un hidroizolācijas blīvēšanai. To izmanto ēku iekšpusē un ārpusē uz deformējām un nedeformējamām pamatnēm; terašu, balkonu un mitru telpu blīvēšanai, kā arī gruntīs iegremdētu konstrukciju, komunālo attīrīšanas ietaišu rezervuāru, tualešu, baseinu un ūdens rezervuāru iekšējo virsmu (tostarp dzeramā ūdens), kuru dziļums nepārsniedz 20 m, blīvēšanai. CR 166 pārklājums ir noturīgs pret negatīvo spiedienu. CR 166 elastīgums nodrošina ≤ 0,5 mm platu plaisu pārklāšanu. Java aizkavē karbonizācijas procesu un veido pretkorozijas aizsardzību betonam un dzelzsbetonam. CR 166 pārklājums atbilst vieglā, vidējā un smagā tipa izolācijas prasībām.
Aizsardzība, lai saglabātu betona struktūru
Lai saglabātu betona faktūru, kā arī vienlaicīgi aizsargātu to pret atmosfēras faktoriem, uz izlabotās virsmas iespējams veikt hidrofobizāciju ar preparātu Ceresit CT 13. Preparāts Ceresit CT 13 paredzēts ārējo minerālo apmetumu, klinkera sienu, apdares ķieģeļu, smilšakmens apšuvumu, minerālo krāsas slāņu un dakstiņu impregnēšanai. To var izmantot uz pamatnēm ar augstu sārmainību, tādām kā svaigs apmetums, jaunas šuves, betons, sienas no silikātķieģeļiem, cementa šķiedras plāksnes utt. CT 13 aizsargā ēku fasādes pret lietus ūdens un gaisā esošo agresīvo vielu iekļūšanu virsmā.
Līdzeklis novērš apsarmes veidošanos, sala izraisīto bojājumu veidošanos, aļģu un sūnu attīstību uz fasādēm. Preparāts nodrošina pamatņu hidrofobu impregnēšanu pat tādos gadījumos, ja tajās parādās matveida plaisas, platumā līdz 0,2 mm.
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma
Foto: Ceresit PCC – betona labošanas sistēma; autors: Ceresit PCC – betona labošanas sistēmaCeresit PCC sistēma
Saderība ar zemākas izturības betonu – virs B15 klases
Ļoti labi izstrādes parametri – var uzklāt manuāli vai ar mehānismiem uz vertikālām un horizontālām virsmām
Laika ietaupījums – Ceresit produkti tiek klāti tieši uz svaiga Ceresit CD 30 kontaktslāņa, bet nākamie slāņi – ar nelielām laika atstarpēm vai pat bez starpoperāciju tehnoloģiskajiem pārtraukumiem
Sistēmas sastāvā ietilpst:
CD 30 – pretkorozijas kontaktjava "2 in 1"
CD 25 – smalkgraudaina java
CD 26 – rupjgraudaina java
CD 24 – špakteļmasa izlīdzināšanai
Gaidām Jūs veikalos
Ceresitpro Centrs/Flugger Decor Rīgā, Ganību dambī 7a, tālrunis 66001066.
Ceresitpro Centrs, Rīgā, Ventspils ielā 63a, tālrunis 67455613.
Ceresit pro Centrs Liepājā, Zemnieku ielā 60, tālrunis 25628047.
Vairāk informācijas: www.profcentrs.lv