Cesvaines pils kreisajam spārnam uzlikts jumts
Šodien, 9. janvārī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) telpās notika sanāksme, kurā VKPAI darbinieki un Cesvaines pašvaldības pārstāvis runāja par pils atjaunošanas gaitu un tālākiem risinājumiem.
Šodien, 9. janvārī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) telpās notika sanāksme, kurā VKPAI darbinieki un Cesvaines pašvaldības pārstāvis runāja par pils atjaunošanas gaitu un tālākiem risinājumiem.
Kopš ugunsgrēka Cesvaines pilī pagājis jau 1 gads un 1 mēnesis. VKPAI joprojām pieturas pie viedokļa, ka nelaimes gadījumā vainojama pils apsaimniekotāju bezatbildība- ugunsgrēks sākās no skursteņa, jo nebija veikti nepieciešamie ugunsdrošības pasākumi.
Vakardien kārtējā vizītē uz Cesvaini bija devušies VKPAI ekspertīzes pārstāvji, lai aplūkotu, kā rit darbi pilī. Nupat pilnībā pabeigti jumta klāšanas darbi pils kreisajam spārnam. Pagājušā gada pirmajā pusē iekavētais ir atgūts ātri. Pilī darbus veica būvfirma "RBS Skals" un veikto darbu kvalitāte ir uzteicama. Pilij uzlikts kārniņu jumts. Kaut arī vietējie iedzīvotāji uzskata, ka slīpņu sadures leņķis ir neatbilstošs, tās ir tikai nianses un kopumā viss paveikts veiksmīgi.
Eksperti atzīst, ka darbs kultūras pieminekļos ir neordinārs, nav tipveida, tāpēc projektētajiem un darbuzņēmējiem nākas būt īpaši uzmanīgiem. To apgrūtina arī finansejuma trūkums un steiga. Šobrīd ir veikti visi pils glābšanas pasākumi, kā ari Cesvaines pašvaldība ir nodrošinājusi pils apsardzi, lai pasargātu pili no huligānisma.
VKPAI vadītājs Juris Dambis uzskata, ka sobrīd lielākā problēma ir pašvaldības neizdarībā- nav izstrādāta skaidra koncepcija par pils turpmākajām funkcijām un kamēr nav noskaidrotas funkcijas, būvdarbi nevar noritēt veiksmīgi un rodas lieki izdevumi. Arī investoru piesaistīšanai nepieciešama skaidra koncepcija.
Savukārt Cesvaines pašvaldības pārstāvis Vilnis Špats uzskata, ka veiksmīgu un piemērotu koncepciju iespējams izstrādāt tikai, kad ir apzināti iespējamie investoru priekšlikumi. Cesvaines domei 2003. gads kopumā ir bijis smags, tomēr tas noslēdzies cerīgi. Daudz rūpju prasījusi pils atjaunošanas darbu uzsākšana un rūpes par jauno skolu. Kā zināms, Cesvaines pilī līdz nelaimes gadījumam atradās skola, tāpēc pēc ugunsnelaimes mācību darbs tika traucēts telpu trūkuma dēļ. Šogad tiks uzsākta jaunas skolas būvniecība, projekts jau ir gatavs.
Izvērtās plaša diskusija starp Cesvaines un VKPAI pārstāvjiem, kuras rezultātā vienojās, ka Cesvaines pašvaldība tuvāko mēnešu laikā izstrādās pils funkciju koncepciju. Savukārt VKPAI apsolīja informēt pašvaldību par pieejamajiem Eiropas Savienības fondiem, konsultēt par veiksmīgu darbu gaitu, kā arī iespēju robežās atbalstīt finansiāli.
Madonas rajona padome piešķīrusi 8000 latu Cesvaines domei ugunsgrēka seku likvidēšanai, 51 000 latu saņemti Valsts kasē pils konservācijai, vēl 8000 latu piešķīrusi VKPAI. Pils jumta atjaunošanai 10 000 latu saņemti no Kultūrkapitāla fonda. Aptuveni 62 tūkstoši latu savākti ziedojumu akcijās, bet 14- 15 tūkstošus pils uzturēšanā ieguldījusi Cesvaines pašvaldība. Ir skaidrs, ka par valsts un pašvaldību līdzekļiem pili neizdosies atjaunot iepriekšējā veidolā, tapēc tiek domāts par Eiropas Savienības fondu piesaisti.
Linda Tunte,
www.building.lv
Kopš ugunsgrēka Cesvaines pilī pagājis jau 1 gads un 1 mēnesis. VKPAI joprojām pieturas pie viedokļa, ka nelaimes gadījumā vainojama pils apsaimniekotāju bezatbildība- ugunsgrēks sākās no skursteņa, jo nebija veikti nepieciešamie ugunsdrošības pasākumi.
Vakardien kārtējā vizītē uz Cesvaini bija devušies VKPAI ekspertīzes pārstāvji, lai aplūkotu, kā rit darbi pilī. Nupat pilnībā pabeigti jumta klāšanas darbi pils kreisajam spārnam. Pagājušā gada pirmajā pusē iekavētais ir atgūts ātri. Pilī darbus veica būvfirma "RBS Skals" un veikto darbu kvalitāte ir uzteicama. Pilij uzlikts kārniņu jumts. Kaut arī vietējie iedzīvotāji uzskata, ka slīpņu sadures leņķis ir neatbilstošs, tās ir tikai nianses un kopumā viss paveikts veiksmīgi.
Eksperti atzīst, ka darbs kultūras pieminekļos ir neordinārs, nav tipveida, tāpēc projektētajiem un darbuzņēmējiem nākas būt īpaši uzmanīgiem. To apgrūtina arī finansejuma trūkums un steiga. Šobrīd ir veikti visi pils glābšanas pasākumi, kā ari Cesvaines pašvaldība ir nodrošinājusi pils apsardzi, lai pasargātu pili no huligānisma.
VKPAI vadītājs Juris Dambis uzskata, ka sobrīd lielākā problēma ir pašvaldības neizdarībā- nav izstrādāta skaidra koncepcija par pils turpmākajām funkcijām un kamēr nav noskaidrotas funkcijas, būvdarbi nevar noritēt veiksmīgi un rodas lieki izdevumi. Arī investoru piesaistīšanai nepieciešama skaidra koncepcija.
Savukārt Cesvaines pašvaldības pārstāvis Vilnis Špats uzskata, ka veiksmīgu un piemērotu koncepciju iespējams izstrādāt tikai, kad ir apzināti iespējamie investoru priekšlikumi. Cesvaines domei 2003. gads kopumā ir bijis smags, tomēr tas noslēdzies cerīgi. Daudz rūpju prasījusi pils atjaunošanas darbu uzsākšana un rūpes par jauno skolu. Kā zināms, Cesvaines pilī līdz nelaimes gadījumam atradās skola, tāpēc pēc ugunsnelaimes mācību darbs tika traucēts telpu trūkuma dēļ. Šogad tiks uzsākta jaunas skolas būvniecība, projekts jau ir gatavs.
Izvērtās plaša diskusija starp Cesvaines un VKPAI pārstāvjiem, kuras rezultātā vienojās, ka Cesvaines pašvaldība tuvāko mēnešu laikā izstrādās pils funkciju koncepciju. Savukārt VKPAI apsolīja informēt pašvaldību par pieejamajiem Eiropas Savienības fondiem, konsultēt par veiksmīgu darbu gaitu, kā arī iespēju robežās atbalstīt finansiāli.
Madonas rajona padome piešķīrusi 8000 latu Cesvaines domei ugunsgrēka seku likvidēšanai, 51 000 latu saņemti Valsts kasē pils konservācijai, vēl 8000 latu piešķīrusi VKPAI. Pils jumta atjaunošanai 10 000 latu saņemti no Kultūrkapitāla fonda. Aptuveni 62 tūkstoši latu savākti ziedojumu akcijās, bet 14- 15 tūkstošus pils uzturēšanā ieguldījusi Cesvaines pašvaldība. Ir skaidrs, ka par valsts un pašvaldību līdzekļiem pili neizdosies atjaunot iepriekšējā veidolā, tapēc tiek domāts par Eiropas Savienības fondu piesaisti.
Linda Tunte,
www.building.lv
