Četrus mēnešus nav notikusi Rātsnama būvniecība
Četrus vai pat piecus mēnešus nav notikuši nekādi būvniecības darbi Rātsnamā, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē noskaidroja domes deputāti.
Četrus vai pat piecus mēnešus nav notikuši nekādi būvniecības darbi Rātsnamā, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē noskaidroja domes deputāti.
Deputāti ieradās Rātsnamā, lai uz vietas pārliecinātos par situāciju un runātu ar būvniekiem. Kā stāstīja SIA "Rīgas nami" direktors Andris Lācis, pēdējos mēnešus celtnieki faktiski neko nav darījuši, jo viņi gaida, kad viņiem samaksās par padarīto.
Lācis informēja, ka celtnieki ir paveikuši vairāk, nekā viņiem samaksāts. Kopumā Rātsnama būvniecība izmaksās 11 miljonus latu, un vakar, Rīgas domes sēdē lemjot par domes budžetu, tika nolemts piešķirt trūkstošos līdzekļus Rātsnama pabeigšanai.
"Rīgas namu" direktors skaidroja, ka Rātsnama celtniecība ir aizkavējusies tādēļ, ka notikusi pārplānošana, pielāgošanās jaunajām Rīgas domes struktūrām, jaunām tehnoloģijām u.c.
Pašlaik mutiski panākta vienošanās ar firmu "Kalnozols", kas veic būvdarbus, ka Rātsnama būvniecība tiks pabeigta 2003.gada pirmajā pusgadā. Šajā laikā varētu jaunajā domes ēkā izvietot arī iebūvētās mēbeles, aprīkojot domes sēžu zāli, garderobi un citas telpas.
Pašlaik Rātsnamā vistālāk pavirzījušies darbi domes priekšsēdētāja un izpilddirekcijas kabinetos, kur jau nodrošināta apkure.
Rīgas domes priekšsēdētāja kabinets ir ēkas vēsturiskajā korpusā, kurā griestu augstums ir 3,80 metri. Domes priekšsēdētāja kabinets ir ēkas stūrī ar skatu uz Rātslaukumu un Melngalvja namu, kā arī uz Daugavu un Akmens tiltu. Ēkas augšējos stāvos līdzīgi izvietota domes izpilddirekcija, no kuras logiem var redzēt Daugavu un Rātslaukumu.
Neapmierinātību ar telpu plānojumu izteica Rīgas domes Tautas partijas deputāts Edmunds Krastiņš. Viņš uzsvēra, ka jaunajā domes ēkā ir pārāk daudz atsevišķu mazu kabinetu. Viņaprāt, modernas ēkas tā vairs nekur pasaulē neplānojot.
Savukārt savienības "Latvijas ceļš" domes deputāte Aija Poča aģentūrai LETA norādīja, ka viņa ir vīlusies. "Es domāju, ka deputātu sēžu zālei skats būs uz Rātslaukumu, bet realitātē skats ir uz Rīgas Tehniskās universitātes pagalmu un mašīnu stāvvietu," teica Poča.
Kā novēroja LETA, domes sēžu zāle ir samērā plaša, tai ir balkoni, kas pēc celtnieku teiktā, ir paredzēti žurnālistiem un citiem sēžu apmeklētājiem. Turklāt blakus izvietota speciāla telpa, kas paredzēta tulkiem.
Poča piebilda, ka ēkā ir pārāk daudz reprezentācijas telpu, kas nav izmantojamas. Viņa atzina, ka Rātsnama plānošana notikusi iepriekšējā Rīgas domes sasaukumā, taču tagad notikusi pārplānošana.
Rātsnama apskates noslēgumā Krastiņš paziņoja, ka plānotāji domei ierādījuši pieticīgāku vietu nekā izpildinstitūcijām.
Kā aģentūrai LETA atzina Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks, par darbu aizkavēšanos atbildību uzņēmies domes izpilddirektors Māris Tralmaks, kurš daļēji ir atbildīgs arī par plānošanu.
Ameriks uzskata, ka jaunajā Rātsnamā Rīgas domes darbiniekiem un deputātiem būs labāki darba apstākļi.
Pilsētas attīstības komitejas sēde, kurā, iespējams, tiks pieņemts kāds lēmums arī par Rātsnamu, turpinājās bez žurnālistu klātbūtnes.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Deputāti ieradās Rātsnamā, lai uz vietas pārliecinātos par situāciju un runātu ar būvniekiem. Kā stāstīja SIA "Rīgas nami" direktors Andris Lācis, pēdējos mēnešus celtnieki faktiski neko nav darījuši, jo viņi gaida, kad viņiem samaksās par padarīto.
Lācis informēja, ka celtnieki ir paveikuši vairāk, nekā viņiem samaksāts. Kopumā Rātsnama būvniecība izmaksās 11 miljonus latu, un vakar, Rīgas domes sēdē lemjot par domes budžetu, tika nolemts piešķirt trūkstošos līdzekļus Rātsnama pabeigšanai.
"Rīgas namu" direktors skaidroja, ka Rātsnama celtniecība ir aizkavējusies tādēļ, ka notikusi pārplānošana, pielāgošanās jaunajām Rīgas domes struktūrām, jaunām tehnoloģijām u.c.
Pašlaik mutiski panākta vienošanās ar firmu "Kalnozols", kas veic būvdarbus, ka Rātsnama būvniecība tiks pabeigta 2003.gada pirmajā pusgadā. Šajā laikā varētu jaunajā domes ēkā izvietot arī iebūvētās mēbeles, aprīkojot domes sēžu zāli, garderobi un citas telpas.
Pašlaik Rātsnamā vistālāk pavirzījušies darbi domes priekšsēdētāja un izpilddirekcijas kabinetos, kur jau nodrošināta apkure.
Rīgas domes priekšsēdētāja kabinets ir ēkas vēsturiskajā korpusā, kurā griestu augstums ir 3,80 metri. Domes priekšsēdētāja kabinets ir ēkas stūrī ar skatu uz Rātslaukumu un Melngalvja namu, kā arī uz Daugavu un Akmens tiltu. Ēkas augšējos stāvos līdzīgi izvietota domes izpilddirekcija, no kuras logiem var redzēt Daugavu un Rātslaukumu.
Neapmierinātību ar telpu plānojumu izteica Rīgas domes Tautas partijas deputāts Edmunds Krastiņš. Viņš uzsvēra, ka jaunajā domes ēkā ir pārāk daudz atsevišķu mazu kabinetu. Viņaprāt, modernas ēkas tā vairs nekur pasaulē neplānojot.
Savukārt savienības "Latvijas ceļš" domes deputāte Aija Poča aģentūrai LETA norādīja, ka viņa ir vīlusies. "Es domāju, ka deputātu sēžu zālei skats būs uz Rātslaukumu, bet realitātē skats ir uz Rīgas Tehniskās universitātes pagalmu un mašīnu stāvvietu," teica Poča.
Kā novēroja LETA, domes sēžu zāle ir samērā plaša, tai ir balkoni, kas pēc celtnieku teiktā, ir paredzēti žurnālistiem un citiem sēžu apmeklētājiem. Turklāt blakus izvietota speciāla telpa, kas paredzēta tulkiem.
Poča piebilda, ka ēkā ir pārāk daudz reprezentācijas telpu, kas nav izmantojamas. Viņa atzina, ka Rātsnama plānošana notikusi iepriekšējā Rīgas domes sasaukumā, taču tagad notikusi pārplānošana.
Rātsnama apskates noslēgumā Krastiņš paziņoja, ka plānotāji domei ierādījuši pieticīgāku vietu nekā izpildinstitūcijām.
Kā aģentūrai LETA atzina Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks, par darbu aizkavēšanos atbildību uzņēmies domes izpilddirektors Māris Tralmaks, kurš daļēji ir atbildīgs arī par plānošanu.
Ameriks uzskata, ka jaunajā Rātsnamā Rīgas domes darbiniekiem un deputātiem būs labāki darba apstākļi.
Pilsētas attīstības komitejas sēde, kurā, iespējams, tiks pieņemts kāds lēmums arī par Rātsnamu, turpinājās bez žurnālistu klātbūtnes.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA