Ceļu būvnieki pieprasa atjaunot ilgtermiņa finansēšanas modeli nozarei
Ceturtdien, 29. maijā biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) kopsapulcē pieņēma paziņojumu, ar kuru valdībai pieprasa atjaunot valsts autoceļu finansēšanas ilgtermiņa modeli, panākot, ka vajadzīgā daļa autobraucēju samaksāto nodokļu tiek izlietota ceļu būvei, remontiem un uzturēšanai.
Biedrība izteica atbalstu satiksmes ministra Anrija Matīsa iecerētajām aktivitātēm ceļu būves nozarē - sagatavotajai Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.-2020. un iecerētajai autoceļu sistēmas administrēšanas modeļa maiņai. Taču LCB pārstāvji pauda arī nopietnas bažas par nozari, kurai jau daudzus gadus netiek piešķirts ceļu saglabāšanai nepieciešamais finansējums, bet līdzekļi, ko iekasē no autobraucējiem akcīzes nodokļa par naftas produktiem un transportlīdzekļu nodokļa formā, regulāri tiek sadalīti citām vajadzībām, ceļiem novirzot nenozīmīgi mazu finansējumu.
Proti, konkrēts lēmums valdībā par nozares finansēšanu ir kārtējo reizi atlikts un pieņemts "tikai zināšanai", šoreiz uz 2014. gada valsts budžeta projekta skatīšanu, kad ir plānots izskatīt visas "jaunās politikas iniciatīvas". LCB prognozēja, ka atbilstoši līdz šim demonstrētajai attieksmei Finanšu ministrija kārtējo reizi paziņos – tā kā vajadzību "jaunajām politikām" ir vairāk nekā naudas "fiskālajā ietvarā", tad katrai no tām tiks piešķirta tikai neliela nepieciešamo līdzekļu daļa.
Faktiski tiks realizēts princips "katram pa sērkociņu kastītei", un valdība ar šādu lēmumu nosvītros to, ko ir lēmusi, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu, par ko pēc ilgām debatēm ir balsojusi Saeima un ko Finanšu ministrija mēģina iesniegt Eiropas Komisijai kā pamatojumu, lai saņemtu Eiropas Savienības finansējumu ceļiem. Bet ceļu sabrukums turpināsies.
Lai izvairītos no šādas absurdas un postošas situācijas, biedrība aicina Ministru prezidentu jautājumu par ceļu finansējumu valstī nepasludināt par "jauno politisko iniciatīvu", bet atgriezties pie pārbaudītās un krietni efektīvākās kārtības, kuras demontāžā savulaik ir piedalījušies arī atsevišķi šīs valdības locekļi un to veidojošās partijas, – atjaunot valsts autoceļu finansēšanas ilgtermiņa modeli, panākot, ka vajadzīgā daļa autobraucēju samaksāto nodokļu tiek izlietoti ceļu būvei, remontiem un uzturēšanai. Tas nodrošinātu prognozējamu finansējumu autoceļiem un apstādinātu to sabrukšanu.
LCB biedri arī atzīmēja, ka pašlaik, kad partija "Vienotība" un "Dombrovska komanda Rīgai" galvaspilsētā plāno izveidot "Rīgas autoceļu fondu", reklamējot to kā vienīgo iespēju glābt Rīgas ielas no sabrukuma, līdzīga politika arī pret ceļiem ārpus Rīgas būtu tikai loģiska un novērstu jebkuras spekulācijas par reģionu diskrimināciju un politiķu liekulību.
Tāpat LCB atzina, ka valdības pamatotās rūpes par ceļu uzturēšanu labā kvalitātē prasa ne tikai sankciju pastiprināšanu pret ceļu būvētājiem, bet arī stingru ES prasību ievērošanu attiecībā uz to automašīnu svaru, kuras brauc pa Latvijas ceļiem. LCB rīcībā esošā informācija liecina, ka, piemēram, Iekšlietu ministrijas struktūras ar to rīcībā nodotajiem 3 svariem visa 2012. gada laikā ir veikusi tikai 185 "svēršanas" izbraukumus, t.i. noslogojot svarus tikai par nepilniem 18%.
LCB pārstāvji norādīja, ka tās biedru labprātīgi uzņemtās 5 gadu garantiju saistības prasa arī no valdības konkrētu rīcību, lai ceļu plātnes iztiktu bez ierastajām dziļajām risām, kuras lietus laikā kļūst par nopietnu draudu jebkuram autovadītājam.
Biedrības kopsapulces noslēgumā būvnieki izteica cerību uz valstsvīru izpratni par ceļu tīklu Latvijā un spēju saskatīt tā vietu plānotajā "ekonomiskajā izrāvienā", "jaunajā industrializācijā" un emigrācijas viļņa apturēšanā.
