Ceļu būvnieki prasa valdībai ievērot pašas noteiktās prioritātes
Šodien, 7. augustā preses brīfingā biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" pārstāvji informēja sabiedrību par draudošo situāciju nozarē un ceļinieku turpmākajiem rīcības scenārijiem gadījumā, ja valdība nolems nepiešķirt Satiksmes ministrijas prasīto papildu finansējumu autoceļu remontiem.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš pauda neizpratni par to, ka, lai arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP) infrastruktūra ir ne tikai viena no prioritātēm, bet arī būtisks priekšnoteikums NAP paredzētā "ekonomiskā izrāviena" īstenošanai, pēc Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra ieskatiem izveidotajā prioritāšu sarakstā Satiksmes ministrijas izstrādātā programma autoceļu sakārtošanai 2014.-2020. gadam pēkšņi ir ierindota nepamatoti zemajā 22. vietā.
"Var tikai brīnīties par to, kāpēc vienā valstī, likumdevējā, izpildvarā un cilvēkos ir tik atšķirīgi viedokļi par ceļiem – sabiedrība un pašvaldības uzskata, ka ceļi ir steidzami jāsakārto, tam vismaz daļēji piekrīt arī Saeimas pārstāvji, atzīstot, ka problēma pastāv. Ministru prezidents ir solījis, ka ceļi nākamgad būs viena no prioritātēm, Satiksmes ministram tā ir prioritāte numur viens, taču tajā pašā laikā finanšu ministram kopā ar Pārresoru koordinācijas centru ceļi ir tikai 22. prioritāte," skaidro A.Bērziņš, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs.
Ceļu būvnieki uzskata, ka patlaban ir radusies absurda situācija, kad tie, kuri paši izstrādāja, apsprieda un apstiprināja Nacionālo attīstības plānu, tagad ignorē pašu pieņemtos lēmumus. A.Bērziņš retoriski vaicā: "Vai tad NAP bija vajadzīgs tikai tāpēc, lai "aizmiglotu acis" Eiropas Komisijai, kura dala 2014.-2020.gada naudu, vai tomēr valsts attīstībai? Un cik pamatoti vispār ir Finanšu ministrijas solījumi, ka nākamā perioda nauda nozarei būs pieejama šī gada beigās? Mēs skatāmies uz šīm lietām reāli, un reālā situācija ir tāda, ka laicīgs Eiropas finansējums nav garantēts, un gadījumā, ja valsts nepiešķirs Satiksmes ministrijas prasīto finansējumu, jau nākamgad nozari piemeklēs bankrots, bet jau nākamajā pavasarī par sabrukušajiem ceļiem trauksmi cels ne tikai Vecpiebalgas, bet arī daudzu citu pilsētu un ciemu iedzīvotāji."
Ja valdība atbalstītu Satiksmes ministrijas 2014.gada budžeta papildu finansējuma pieprasījumu pilnā apmērā, tad kopējais finansējums ceļiem nākamajā gadā būtu 111,1 milj. latu. A.Bērziņš uzsver, ka līdz šim veiktie aprēķini parāda, ka no autoceļu būvei paredzētās naudas viena trešā daļa (pagājušajā gadā tie bija 40,52 milj. latu) atgriežas valsts budžetā nodokļos.
A.Bērziņš arī pauda neizpratni par to, ka autoceļu sakārtošanas programmu valdība tagad sauc par "jauno iniciatīvu", lai gan arī V.Dombrovska un E.Repšes savulaik likvidētajā autoceļu fondā, kura daļēja darbības atsākšana tagad pieteikta kā "jaunā iniciatīva", ceļiem noteiktais finansējums jau sākotnēji bija noteikts 60% apmērā no iekasētā akcīzes nodokļa. A.Bērziņš arī norāda, ka 28,9 milj. latu, kurus prasa Satiksmes ministrija, ir tikai viena piektā daļa iekasētā akcīzes nodokļa, kas pienāktos ceļiem.
Tikmēr biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" izpilddirektora Zigmāra Brunava demonstrētajā tabulā atspoguļojās dramatiski skaitļi, kas norāda, ka arvien vairāk palielinās Latvijas ceļu apjoms, kuriem līdz ar pašreizējo finansējumu nav plānota jebkāda sakopšana. Kā stāsta Z.Brunavs, saskaņā ar NAP paredzēto, Satiksmes ministrijas izveidoto autoceļu sakārtošanas programmu, tie ir 49% no valsts galvenajiem autoceļiem un pat 82% no vietējiem autoceļiem.
A.Bērziņš atzīst, ka būvnieki kļūst arvien nervozāki, gaidot lēmumu par savu nākotni: "Patlaban demonstrācijas vēl nerīkosim un smago tehniku Brīvības ielā nedzīsim, jo būvnieki ir racionāli cilvēki un saprot, ka vasarā ir jāstrādā, turklāt joprojām arī ceram, ka valdība rīkosies racionāli un lems par labu Latvijas ceļu ilgtspējai. Taču vajadzības gadījumā darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai liktu valdībai pamanīt, kas notiek ar ceļiem un nozari. Ja būs nepieciešams, izskatīsim arī iespēju atbildīgos likumdevējus sūdzēt Satversmes tiesā par savu pienākumu nepildīšanu."
Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" apvieno 19 Latvijas lielākos ceļu būves uzņēmumus, kuru apgrozījums veido aptuveni 90% no nozares apgrozījuma.