Cik kvalitatīvs patiesībā ir dzeramais ūdens? (1.daļa)
Vai bieži ikdienā aizdomājamies, cik kvalitatīvs ir ūdens, ko izmantojam pārtikā? Ļoti reti. Ikdienas sarunās apzīmējumu "ūdens kvalitāte" neizmantojam, drīzāk paužam estētisko / organoleptisko radītāju attieksmi pret ūdeni – "labs, slikts, garšīgs, negaršīgs", kas faktiski par ūdens sastāvu neliecina neko.
Foto: Cik kvalitatīvs patiesībā ir dzeramais ūdens? (1.daļa); autors: Cik kvalitatīvs patiesībā ir dzeramais ūdens? (1.daļa)Vai bieži ikdienā aizdomājamies, cik kvalitatīvs ir ūdens, ko izmantojam pārtikā? Ļoti reti. Ikdienas sarunās apzīmējumu "ūdens kvalitāte" neizmantojam, drīzāk paužam estētisko / organoleptisko radītāju attieksmi pret ūdeni – "labs, slikts, garšīgs, negaršīgs", kas faktiski par ūdens sastāvu neliecina neko.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pētījums apliecina, ka vēl joprojām 73% pašvaldībās iedzīvotāji nesaņem ES direktīvām atbilstošus pakalpojumus ūdensapgādes un kanalizācijas jomā, lai gan ES fondu apguve, dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai, sākta jau 2006.gadā.
Šobrīd visā Latvijas teritorijā notiek aktīva ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošana un renovācija , kas saskaņā ar ES direktīvām jāpabeidz līdz 2013. gadam, taču jomas speciālisti nav pārliecināti, ka pēc 2013. gada visi Latvijas iedzīvotāji saņems augstas kvalitātes dzeramo ūdeni, kas būtu bez paaugstināta dzelzs, kaļķa un dažādu mikrobioloģisko elementu piemaisījumiem. Nekvalitatīva dzeramā ūdens piegādes iemesli ir vairāki un problēmu loku www.building.lv lūdzām iezīmēt ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniekam, infrastruktūras būvprojektu vadības uzņēmuma SIA Water Ser valdes priekšsēdētājam Jānim Zviedrim.
Problēma 1. – paaugstināts dzelzs saturs un ūdens cietība
Latvijā no visa kopējā dzeramā ūdens apjoma 80 procentus veido no pazemes avotiem iegūts ūdens, 20 procentus – no virszemes avotiem, tas ir ūdens no atklātām ūdenstilpēm – upēm, ezeriem. No pazemes avotiem ņemts ūdens ir tīrāks pēc būtības, taču tajā gandrīz vienmēr ir ievērojams dzelzs (Fe) saturs, kas ir kaitīgi veselībai un arī estētiski ir nepieņemams – ūdens ir brūns. Otra problēma, kurai tiek pievērsta pārāk maz uzmanības, ir paaugstināta ūdens cietība.
Fe pieļaujamo saturu dzeramajā ūdenī Eiropas Savienībā regulē normatīvi un Latvijas apjomīgie ES fondu finansētie ūdensaimniecības renovācijas projekti bieži tiek realizēti, koncentrējoties vienpusīgi tikai uz šī parametra samazinājumu, neņemot vērā vēl kādu ārvalstu ekspertu norādītu problēmu – paaugstinātu ūdens cietību. Tas nozīmē, ka kvalitatīva dzeramā ūdens piegādes problēma netiek realizēta kompleksi, renovētajās ūdens sagatavošanas stacijās uzstādītie tehnoloģiskie filtri samazina Fe daudzumu, bet neietekmē ūdens cietības parametrus.
Sildot cietu ūdeni, izveidojies kaļķu aplikums bojā ne tikai sildelementus. Cietais ūdens ietekmē cauruļu, boileru, citu cietu ūdeni izmantojošu sadzīves ierīču aizķepšanu, dažādus bojājumus un priekšlaicīgu nolietošanos. Tāda ūdens dēļ ātrāk dilst blīves, nosprostojas filtri, vārstuļi, sifoni, samazinās ūdens spiediens, plīst caurules un tml. Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt. Paaugstināta ūdens cietība sadārdzina arī cauruļvadu ekspluatācijas izmaksas, cauruļvadi ir biežāk jāskalo un jātīra.
Nav īsti pareizi nacionālā mērogā par prioritāti kvalitatīva dzeramā ūdens sagatavošanas procesā pasludināt tikai Fe daudzuma samazināšanu.
Turpinājums sekos.