Cik maksā māja un kāpēc daži var uzbūvēt lēti?

Foto: Cik maksā māja un kāpēc daži var uzbūvēt lēti?; autors: Cik maksā māja un kāpēc daži var uzbūvēt lēti?

Klienti bieži vien tā līdz galam nopietni neaizdomājas, cik kopsummā izmaksās privātmājas būvniecība. Jau projektēšanas procesa sākotnējā etapā būtu vēlams pieaicināt celtniecības speciālistu ar pieredzi. Kā zināms, arhitekti spēj uz papīra izprojektēt patiešām vizuāli estētiskus un iespaidīgus objektus. Tomēr ne vienmēr arhitekti iedziļinās, cik šāds iespaidīgs objekts ir dārgs no celtniecības viedokļa. Ints Krievkalns, Kolonna Būve direktors: "Ļoti bieži gadās, ka klients atnāk ar ļoti skaistu projektu, "taisām to vaļā", rēķinām un nereti sastopamies ar klienta neviltotu izbrīnu – bet kāpēc tik dārgi? Ēkā ne reti ir "ievietotas" sarežģītas konstrukcijas un mezgli. Tāpēc būtu vēlams pieaicināt celtnieku, kas izpēta konstrukcijas vai risina tās kopā ar konstruktoriem, rezultātā patiešām iegūstot lētākas izmaksas. Tādejādi klients būtu informēts jau projektēšanas brīdi, cik māja maksās."

Materiālu un risinājumu izmaksas tirgū mainās tik bieži, ka, ikdienā nestrādājot celtniecībā, tām ir grūti izsekot līdzi. Arhitekti reālās cenas nepārzina un tās aprēķina pēc aptuvenām vidējām tirgū esošām izmaksām. Piemēram, ir pieņemts, ka privātmājas celtniecība maksā aptuveni 500 Ls/m². Taču pielietojot modernus vai netradicionālus risinājumus, izrādās, šajā tāmē iekļauties nav iespējams. Šobrīd daudzi klienti vēlas ērtu, skaistu un lētu māju. To ir iespējams panākt, ja kā viena komanda no paša sākuma strādā celtnieks, arhitekts un konstruktors. Ints Krievkalns, Kolonna Būve direktors: "Dažas mājas esam uzbūvējusi, darbojoties šādā sastāvā".

Labi, ja ar šādu dārgu projektu topošās mājas īpašnieks "neuzraujas" uz krāpniekiem, kas piedāvā realizēt jebkuru projektu par jebkuru cenu. Šādi būvnieki celtniecības gaitā "pēkšņi" klientam pamazām atklāj, ka sākotnējā tāmē nav bijušas iekļautas daudzas pozīcijas un tāpēc nākas piemaksāt. Rezultātā šāda māja tiešām izmaksā krietni vien dārgāk nekā klients rēķinājies.

Tirgū pastāv minētais cenu līmenis – lai ēka būtu kvalitatīva, 200 kv.m. ēkai celtniecības izmaksas ir 500 Ls par kvadrātmetru. Ja ēkas platība ir mazāka, tad cena par vienu m² ir lielāka, un otrādi, ja mājas platība ir lielāka platība, cena par vienu m² samazinās.

Ja ņem vērā visus nodokļus, ko nākas nomaksāt, tad redzams, ka cena ir tāda, kādai tai jābūt. Privātajiem klientiem neinteresē, kādus nodokļus būvnieks maksā. Nereti celtniekiem nākas dzirdēt arī nekorektus piedāvājumus saņemt apmaksu par dabu skaidrā naudā bez oficiāli noformētiem dokumentiem, tātad bez PVN. Situācija tirgū ir diferencēta – ir uzņēmumi, kas tam piekrīt un ir uzņēmumi, kas tam nepiekrīt. Taču skaidrā nauda viennozīmīgi rada problēmas. Ja būvfirma strādā godīgi, tad skaidrā nauda nav vajadzīga, jo nepieciešamie materiāli un pakalpojumi tiek iepirkti ar pārskaitījumu. Ints Krievkalns, Kolonna Būve direktors: "Skaidras naudas aprite rada aizdomas par materiālu iegūšanas legalitāti. Stāsti par to, ka kādam paziņas par skaidru naudu lēti nopirkuši materiālus un lēti uzbūvējuši, rada neveselīgu konkurenci firmām, kas strādā godīgi. No zila gaisa nekur nekas nerodas. Pieļauju iespēju, ka "lētie" kokmateriāli, ķieģeļi, smilšu kravas atceļojuši no objektiem, kuri tiek būvēti godīgi. Tas ļoti kropļo situāciju tirgū. Būtu jauki, ja ar klientu palīdzību situāciju varētu mainīt. Mūsu uzņēmumam patīk klienti, kas būvē ar banku kredītu palīdzību – process ir legāls, godīgs un caurspīdīgs."
Tēma tapusi sadarbībā ar Kolonna Būve direktoru Intu Krievkalnu