Cokola jeb virspamatu apdares materiāli

Foto: Cokola jeb virspamatu apdares materiāli; autors: Cokola jeb virspamatu apdares materiāli

Prasības cokola jeb virspamatu materiālu izvēlē
Cokols jeb virspamati ir tā ēkas daļa, kas saskaras ar zemi, tāpēc visvairāk tiek pakļauta mitruma, mehānisku bojājumu un netīrumu iedarbībai. Lai izvairītos no mehāniskiem bojājumiem, mitruma un citiem nelabvēlīgiem faktoriem, cokola apdarei jāizvēlas īpaši izturīgs vai viegli remontējams un viegli tīrāms materiāls, piemēram, apdares plāksnes, flīzes.

Cokola apdares materiālus var iedalīt šādās grupās:
■ krāsa;
■ krāsots apmetums;
■ dekoratīvais apmetums;
■ dabiskais akmens;
■ mākslīgais akmens;
■ ķieģeļi un ķieģeļflīzes;
■ dažādu materiālu apdares plāksnes.

Krāsojums
Visvienkāršākais un salīdzinoši lētākais cokola apdares veids ir krāsojums: sagatavotu, siltinātu, armētu, gruntētu un izlīdzinātu cokolu krāso ar speciālu mitrumu atgrūdošu cokola krāsu. Krāsojums ātri nolietojas, tam ir vāja izturība.
Izmantojot mitrumatgrūdošu krāsu, krāsot var arī apmetumu. Tas ir samērā lēts, neuzkrītošs apdares materiāls, diezgan neizturīgs pret mehāniskiem bojājumiem, ar vāju izturību.

Dekoratīvais jeb struktūrapmetums
Uz gruntēta cokola armējuma var uzvilkt dekoratīvo jeb struktūrapmetumu, mozaīkveida apmetumu- apmešanas masu, kuras pamatā ir akrila ūdens dispersija ar kristāliskiem minerāliem pildījumiem (akmentiņiem), vai dabisko akmens apmetumu. Šāda veida apmetumiem ir dažāds smalkums, kas nosaka materiāla patēriņu. Jo smalkāka frakcija, jo mazāks tā patēriņš uz kvadrātmetru. Apmetuma masa, kurā iestrādāti akmentiņi, pieejama dažādos toņos. Tas ir izturīgs apdares materiāls, taču samērā dārgs.

Laukakmens
Māju cokoliem mēdz izmantot plēstos laukakmeņus, tie ir izturīgi, nav īpaši jākopj, Taču tie rada smagnēju iespaidu, tāpēc rūpīgi jāizsver, kā šāds cokola ietērps harmonēs ar pārējo ēkas veidolu. Var apsūnot.

Dolomīts
Dolomīta apdare ir vizuāli silta, bet nav īpaši izturīga, tā ir poraina, tāpēc ar laiku pārklājas ar putekļiem, piesūcas ar mitrumu un zaudē sākotnējo krāsu, kļūst tumšāka. Lai to aizsargātu, var izmantot speciālus līdzekļus, pēc pāris gadiem apstrāde jāatkārto.
Parasti dolomītam izteiktas trīs nokrāsas - sarkanīga, pelēka un dzeltena. Izturīgāks ir Igaunijā iegūtais, taču mazāk izteiksmīgais pelēcīgais dolomīts. Tam ir blīvāka struktūra, bet vienmuļā toņa dēļ to izmanto retāk. Ārzemēs iegūtais dolomīts pieejams ar vienmērīgāku toņu gammu nekā vietējais, jo Latvijā dolomītu iegūst spridzinot, bet Spānijā, Portugālē, Itālijā - atskaldot. Dolomītu izmanto šķeltu vai zāģētu plāksnēs, tā uzlikšana ir darbietilpīgs process.

Rembrands
Rembrands ir kaļķakmens, ko iegūst Vācijā. Pieejams trīs krāsās -melnā, iesarkanā un dzeltenā. Izturīgs un dekoratīvs. Kombinējamas krāsas. Smērējas, dārgs materiāls.

Marmors un travertīns
Marmors ir ļoti dekoratīvs akmens. Tas ir daudzveidīgs gan pēc faktūras un struktūras, gan toņu ziņā. Tam ir daudz paveidu, pazīstamākais - travertīns. Marmors ir mīkstāks par granītu un nenoturīgāks pret vides kaitīgo ietekmi. Marmoru mēdz izmantot ēkas fasāžu apdarei, bet cokola apdare ar marmoru ir īpaši ekskluzīvs risinājums.

Granīts
Mehāniski izturīgs, ilgmūžigs materiāls, kas labi iztur klimatiskās svārstības un neprasa īpašu kopšanu. Izturīgāks par marmoru un dolomītu. Granīta plāksnes montē pēc īpašas tehnoloģijas, izmantojot specifiskus palīgmateriālus.

Mākslīgā akmens flīzes
Tās izgatavo no attīrītām smiltīm, baltā cementa un dabiskām piedevām (gliemežvāku sudrabs, kvarcs utt). Flīzēm plaša krāsu un faktūras izvēle, tās ir plānas (7-15 mm), vizuāli daudzveidīgas, izturīgas, dažādi garuma un platuma izmēri, arī neregulāra akmeņu forma.

Apdares ķieģeļi
Apdares ķieģeļi ir plānāki par būvķieģeļiem, ko izmanto ēku celtniecībā. Ķieģelis ir izturīgs materiāls gan mehāniski, gan pret laikapstākļu maiņām, ar plašu toņu izvēli, tomēr nav īpaši dekoratīvi. Mūrējums nav īpaši jākopj, tas nepūst, nemaina krāsu un formu. Apdarei izmanto gludus, rievotus (reljefus), šķeltus ķieģeļus. Tie ir lēti, vidēji izturīgi, vizuāli neizteiksmīgi. Pieejami arī ķieģeļi, kurus nevis mūrē, bet pielīmē pie virsmas.

Apdares plāksnes
Cokolu apdarei var izmantot arī dažādu materiālu apdares plāksnes, kuras montē uz speciāliem karkasiem (tā sauktās ventilējamās fasādes). Šo konstrukciju īpatnība - starp siltināmo materiālu un apdares kārtu veidojas sprauga līdz diviem centimetriem, kas darbojas kā temperatūras svārstību amortizators, kurš ne tikai pasargā sienu no mitruma, bet arī ventilē. Šādu apdares sistēmu pozitīvais aspekts ir iespēja nomainīt sabojātos elementus un koriģēt fasādi gandrīz 20 centimetru robežās.
Pieejamas šķiedrcementa plātnes, plāksnes, kurās iestrādāta marmora smalce, keramikas flīzes dažādās krāsās un ar dažādiem izmēriem.

Saidings
Cokola apdarei izmanto saidingu, kas imitē akmens plāksnes. Tas ir biezāks nekā saidinga apdares dēlīši, tam ir spēcīgāks armējums, tāpēc šīs plāksnes ir mehāniski izturīgākas nekā parastais saidings. Viegli montēt.

Cokola apdarei dažkārt izmanto arī materiālus, kas nav domāti šai vajadzībai, taču ir pielāgojami. Jārēķinās, ka šie materiāli būs vai nu grūtāk kopjami, vai neizturīgāki.


Izplatītākās kļūdas, apdarinot ēku cokolus
■ Siltinot cokolus zem zemes, siltināšanas plātnes piestiprina ne tikai ar līmi, bet arī ar dībeļiem (tas nav nepieciešams, jo zemes spēks darbojas kā papildu piespiedējs), tā bojājot materiāla hidroizolāciju. Rezultātā rodas vietas, pa kurām ieplūst mitrums.
■ Armējot sieti nepārklāj viens otru. Veidojas atstarpe, vieta mitrumam.
■ Siltināšanas vai apdares procesā radušās spraugas starp materiāliem aizpilda ar putām. Tas nav pieļaujami, jo tām ir vājāka hidroizolējošā noturība nekā pārējiem izmantotajiem materiāliem.