building.lv skaitļos

Lietotāji online389
Aktīvie uzņēmumi19994
Nozares ziņas33034
D.Pavļuts: Nākamgad patērētājiem nebūs jāmaksā vairāk par subsidēto enerģiju : building.lv - par būvniecību Latvijā

D.Pavļuts: Nākamgad patērētājiem nebūs jāmaksā vairāk par subsidēto enerģiju

D.Pavļuts: Nākamgad patērētājiem nebūs jāmaksā vairāk par subsidēto enerģiju
Foto: D.Pavļuts: Nākamgad patērētājiem nebūs jāmaksā vairāk par subsidēto enerģiju

Saeima trešdien, 6.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto un Ministru kabineta atbalstīto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, kas ļaus nākamgad īstenot elektroenerģijas cenas kāpumu ierobežojošus pasākumus, lai visiem patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņēmumiem -  subsidētās enerģijas jeb obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas nepieaugtu virs pašreizējā līmeņa – 1,89 santīmi par kilovatstundu (sant./kWh). Tāpat papildu līdzekļi tiks novirzīti pašvaldībām, lai mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju tiktu kompensēts elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums un tas saglabātos pašreizējā "Starta tarifa" līmenī.


"SEN likuma pieņemšana Saeimā nozīmē, ka nākamgad patērētājiem nebūs jāmaksā vairāk par subsidēto enerģiju. OIK izmaksas patērētājiem tiek nofiksētas 1,89 sant./kWh līmenī un pieaugums tiks kompensēts no Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda. Tāpat papildu budžeta līdzekļi tiks novirzīti sociālā atbalsta instrumentiem, lai mazāk turīgajām mājsaimniecībām elektrības cena saglabātos Starta tarifa līmenī (8,18 sant./kWh). Mēs labi apzināmies, ka SEN, kas būs spēkā tikai līdz 2017.gada beigām, nav izcilākais risinājums, bet diemžēl citu efektīvu un ātri ieviešamu risinājumu arī nav un tādi nav izskanējuši arī plašo diskusiju laikā. SEN ir izlēmīgs un reāls risinājums, lai visiem patērētājiem nākamgad nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par subsidēto enerģiju," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, pateicoties Saeimas deputātu vairākumam par atbildīgo lēmumu, atbalstot SEN likumu.

Ekonomikas ministrijas sākotnējais priekšlikums paredzēja elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanas pasākumiem novirzīt AS "Latvenergo" dividendes. Tomēr valdība šādu priekšlikumu neatbalstīja un bija jāmeklē citi finanšu avoti, lai nākamgad 1.aprīlī visiem patērētājiem izmaksas par subsidēto enerģiju nepieaugtu. Tāpēc izvērtējot citu valstu pieredzi, tika izstrādāts SEN likums, kas būs spēkā līdz 2017.gada beigām un kura mērķis ir rast finansējumu, lai nodrošinātu elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumus – gan elektroenerģijas lietotāju fonda darbību no 2014.gada 1.aprīļa, gan atbalstu mazturīgākajām mājsaimniecībām elektrības izmaksu pieauguma kompensēšanai. Netieši SEN ir vērsts arī uz to, lai veicinātu konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, motivējot ražot enerģiju visefektīvākajā veidā un nodrošinot, ka turpmāk tirgū ienāk tikai konkurētspējīgas tehnoloģijas, kas ar pēc iespējas minimālāku atbalstu spēj piedāvāt elektrību pat tirgus cenu.

Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu attīstību un plašāku izmantošanu, elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes tiks noteikta augstāka SEN likme (15%), bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem - zemāka (10%). Savukārt siltuma ražotājiem, kas siltumu nodod centralizētajā apkures sistēmā, likme būs 5%, kas ļoti ierobežotā apjomā ietekmētu tikai dažus siltuma ražotājus. Tāpat samazinātā 5% likme pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju tiks piemērota vēl vairākiem elektroenerģijas ražotājiem, ja elektroenerģija saražota augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās ar  jaudu, kas nepārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas ražošanai ir izmantots ne mazāk kā 30% dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu vai ne mazāk kā 70% no kopējām izejvielām ir nodrošinājis nodokļa maksātājs vai nepieciešamās izejvielas ir iegādājies no ražotāja, kam pieder ne mazāk kā 50% nodokļa maksātāja pamatkapitāla daļu.

Jāatgādina, ka 2011.gadā 272 subsidētās enerģijas ražotājiem tika izmaksāts OIK par kopējo summu 176,23 miljoni latu, 2012.gadā atbalstu saņēma jau 335 elektrostacijas, izmaksātajam OIK sasniedzot 207,09 miljonus latu, bet 2013.gada pirmajā pusgadā jau 359 stacijām izmaksāti jau 121,2 miljoni latu. Izmaksu pieaugums subsidētās enerģijas ražotājiem nozīmē, ka visiem Latvijas patērētājiem OIK izmaksu slogs pieaug – šogad 1.aprīlī OIK pieauga jau par 54% (no 1,23 sant/kWh līdz 1,89 sant/kWh), bet nākamgad, ja netiktu ieviesti kompensējošie pasākumi, tad par katru kilovatstundu subsīdijās patērētājiem būtu jāmaksā jau 2,2 sant/kWh. Ieviešot pasākumus cenas pieauguma kompensācijai, OIK izmaksas patērētājiem tuvākajos gados tiks saglabātas esošajā līmenī.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.