Dabasgāzes cenas "karstais kartupelis"
Foto: Dabasgāzes cenas "karstais kartupelis"
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome atlika no vakardienas uz šodienu a/s Latvijas gāze (LG) pieprasītās dabasgāzes tarifu celšanas apstiprināšanu, ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome atlika no vakardienas uz šodienu a/s Latvijas gāze (LG) pieprasītās dabasgāzes tarifu celšanas apstiprināšanu, ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Tagadējie dabasgāzes tarifi stājās spēkā 1. janvārī, bet jau 17. aprīlī LG iesniedza jaunu prasību pēc tarifu paaugstināšanas. Šo procesu pamato
visu energonesēju pasaules cenas celšanās un Krievijas politika, izlīdzinot gāzes pārdošanas cenu dažādām valstīm atbilstoši cenu augstākajam līmenim. Šādu Krievijas politiku Latvijā realizē Krievijas valstij piederošais Gazprom – vienlaikus dabasgāzes monopolpiegādātājs Latvijai un LG mātesuzņēmums.
Latvijas gāze vairs nepelna
LG preses pārstāvis Vinsents Makaris Neatkarīgajai pastāstīja, ka Gazprom ir cēlis LG piegādātās dabasgāzes cenu 1. maijā, bet LG turpina gāzi piegādāt saviem klientiem par vecajiem tarifiem. Pagaidām tas bija iespējams, samazinot LG peļņu pat desmit reižu. Vakar LG informēja Rīgas Fondu biržu, ka tās peļņa sarukusi no 6,5 miljoniem pagājušā gada pirmajā pusē līdz 0,6 miljoniem šajā gadā.
Tagadējais peļņas rādītājs nekādi neatbilst uzņēmuma plāniem šogad nopelnīt 30 miljonus latu, kā tas tika stāstīts gada sākumā. V. Makaris norādīja, ka šāda peļņa būtu tikai 10% no ieplānotā apgrozījuma. Salīdzinājumam varētu minēt, ka vienlaikus ar LG par pusgada peļņu gandrīz 16 miljonu latu apmērā paziņoja monopoluzņēmums Lattelecom.
Peļņas sarukums seko arī dabasgāzes realizētā apjoma sarukumam no 944,7 miljoniem kubikmetru pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos līdz 857,3 miljoniem kubikmetru tajā pašā laika posmā šogad. Uzņēmums tomēr neuzskata, ka tā produkta cena būtu aizbiedējusi pircējus, bet izskaidro dabasgāzes noieta sarukumu ar netipiski silto laiku pagājušajā apkures sezonā. Produkta noieta sarukums nav traucējis palielināt uzņēmuma apgrozījumu no 110,7 miljoniem latu līdz 163,6 miljoniem latu.
Cenas nosaka maksāt(ne)spēja
LG prasīja palielināt tarifus no šā gada 1. jūlija par 57% līdz 71% dažādām dabasgāzes lietotāju grupām, bet pēc diskusijām ar regulatoru savas prasības esot samazinājis.
Šobrīd ir skaidrs, ka regulators ir tarifu celšanu novilcinājis vismaz par pāris mēnešiem. Jaunie tarifi varētu stāties spēkā 1. septembrī. Kopš Latvija ir 2003. gadā Stokholmā kārtējo reizi zaudējusi tiesas procesā un samaksājusi LG septiņus miljonus latu par kavēšanos celt jau toreizējos dabasgāzes tarifus, no regulatora nevar prasīt, lai tas neizpildītu LG prasības.
Regulators attaisno savu eksistenci ar tarifu celšanas aizkavēšanu un apstiprināto tarifu samazināšanu attiecībā pret prasītajiem. Tomēr tas nerada pārliecību par regulatora ietekmi uz cenu pieaugumu. Proti, nekas taču netraucē LG un visiem pārējiem monopoluzņēmumiem pieteikt regulatoram tādas prasības, no kurām tas var arī atkāpties. Diez vai dabasgāzes cenu paaugstināšanu ierobežo regulators, nevis Latvijas iedzīvotāju maksāt(ne)spēja. Pārkāpjot šo robežu, LG un tā īpašnieki saņemtu nevis lielāku peļņu, bet problēmas ar masveidīgu nemaksāšanu par patērēto gāzi.
Sadārdzināsies elektrība un siltums
Regulators izmanto līdz jauno tarifu paziņošanai atlikušās stundas, lai pieradinātu sabiedrību pie neizbēgama izdevumu pieauguma. Regulatora padomes loceklis Gints Zeltiņš vakar presē klāstīja, ka gāzes rēķini pieaugšot vidēji pusotras reizes. Viņš skaidroja, ka reālo izdevumu pieaugums tieši nesekošot gāzes piegādes cenas pieaugumam procentos, jo jaunās cenas vairs neparedzot abonentmaksu. Tāpēc iedzīvotāji varot palikt neziņā par savu izmaksu faktisko pieaugumu līdz brīdim, kad saņems LG rēķinus pēc jaunā cenrāža.
Daudz žiglāk uz gāzes cenu celšanu ir spiesti reaģēt Latvenergo un daudzi siltuma ražošanas uzņēmumiem. Proti, viņiem taču ir jāpagūst saskaņot ar valsts un pašvaldību cenu
regulatoriem jaunie elektroenerģijas un siltuma tarifi. Siltuma ražotāji to noteikti vēlēsies izdarīt pirms apkures sezonas sākuma. Latvenergo preses pārstāvis Andris Siksnis Neatkarīgajai apstiprināja, ka uzņēmuma tālāko rīcību noteiks regulatora lēmums par gāzes tarifiem.
Tagadējie dabasgāzes tarifi stājās spēkā 1. janvārī, bet jau 17. aprīlī LG iesniedza jaunu prasību pēc tarifu paaugstināšanas. Šo procesu pamato
visu energonesēju pasaules cenas celšanās un Krievijas politika, izlīdzinot gāzes pārdošanas cenu dažādām valstīm atbilstoši cenu augstākajam līmenim. Šādu Krievijas politiku Latvijā realizē Krievijas valstij piederošais Gazprom – vienlaikus dabasgāzes monopolpiegādātājs Latvijai un LG mātesuzņēmums.
Latvijas gāze vairs nepelna
LG preses pārstāvis Vinsents Makaris Neatkarīgajai pastāstīja, ka Gazprom ir cēlis LG piegādātās dabasgāzes cenu 1. maijā, bet LG turpina gāzi piegādāt saviem klientiem par vecajiem tarifiem. Pagaidām tas bija iespējams, samazinot LG peļņu pat desmit reižu. Vakar LG informēja Rīgas Fondu biržu, ka tās peļņa sarukusi no 6,5 miljoniem pagājušā gada pirmajā pusē līdz 0,6 miljoniem šajā gadā.
Tagadējais peļņas rādītājs nekādi neatbilst uzņēmuma plāniem šogad nopelnīt 30 miljonus latu, kā tas tika stāstīts gada sākumā. V. Makaris norādīja, ka šāda peļņa būtu tikai 10% no ieplānotā apgrozījuma. Salīdzinājumam varētu minēt, ka vienlaikus ar LG par pusgada peļņu gandrīz 16 miljonu latu apmērā paziņoja monopoluzņēmums Lattelecom.
Peļņas sarukums seko arī dabasgāzes realizētā apjoma sarukumam no 944,7 miljoniem kubikmetru pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos līdz 857,3 miljoniem kubikmetru tajā pašā laika posmā šogad. Uzņēmums tomēr neuzskata, ka tā produkta cena būtu aizbiedējusi pircējus, bet izskaidro dabasgāzes noieta sarukumu ar netipiski silto laiku pagājušajā apkures sezonā. Produkta noieta sarukums nav traucējis palielināt uzņēmuma apgrozījumu no 110,7 miljoniem latu līdz 163,6 miljoniem latu.
Cenas nosaka maksāt(ne)spēja
LG prasīja palielināt tarifus no šā gada 1. jūlija par 57% līdz 71% dažādām dabasgāzes lietotāju grupām, bet pēc diskusijām ar regulatoru savas prasības esot samazinājis.
Šobrīd ir skaidrs, ka regulators ir tarifu celšanu novilcinājis vismaz par pāris mēnešiem. Jaunie tarifi varētu stāties spēkā 1. septembrī. Kopš Latvija ir 2003. gadā Stokholmā kārtējo reizi zaudējusi tiesas procesā un samaksājusi LG septiņus miljonus latu par kavēšanos celt jau toreizējos dabasgāzes tarifus, no regulatora nevar prasīt, lai tas neizpildītu LG prasības.
Regulators attaisno savu eksistenci ar tarifu celšanas aizkavēšanu un apstiprināto tarifu samazināšanu attiecībā pret prasītajiem. Tomēr tas nerada pārliecību par regulatora ietekmi uz cenu pieaugumu. Proti, nekas taču netraucē LG un visiem pārējiem monopoluzņēmumiem pieteikt regulatoram tādas prasības, no kurām tas var arī atkāpties. Diez vai dabasgāzes cenu paaugstināšanu ierobežo regulators, nevis Latvijas iedzīvotāju maksāt(ne)spēja. Pārkāpjot šo robežu, LG un tā īpašnieki saņemtu nevis lielāku peļņu, bet problēmas ar masveidīgu nemaksāšanu par patērēto gāzi.
Sadārdzināsies elektrība un siltums
Regulators izmanto līdz jauno tarifu paziņošanai atlikušās stundas, lai pieradinātu sabiedrību pie neizbēgama izdevumu pieauguma. Regulatora padomes loceklis Gints Zeltiņš vakar presē klāstīja, ka gāzes rēķini pieaugšot vidēji pusotras reizes. Viņš skaidroja, ka reālo izdevumu pieaugums tieši nesekošot gāzes piegādes cenas pieaugumam procentos, jo jaunās cenas vairs neparedzot abonentmaksu. Tāpēc iedzīvotāji varot palikt neziņā par savu izmaksu faktisko pieaugumu līdz brīdim, kad saņems LG rēķinus pēc jaunā cenrāža.
Daudz žiglāk uz gāzes cenu celšanu ir spiesti reaģēt Latvenergo un daudzi siltuma ražošanas uzņēmumiem. Proti, viņiem taču ir jāpagūst saskaņot ar valsts un pašvaldību cenu
regulatoriem jaunie elektroenerģijas un siltuma tarifi. Siltuma ražotāji to noteikti vēlēsies izdarīt pirms apkures sezonas sākuma. Latvenergo preses pārstāvis Andris Siksnis Neatkarīgajai apstiprināja, ka uzņēmuma tālāko rīcību noteiks regulatora lēmums par gāzes tarifiem.
