Dabasgāzes koncerns "Itera" izrāda nopietnu interesi par AES būvniecību Latvijā
Foto: Dabasgāzes koncerns "Itera" izrāda nopietnu interesi par AES būvniecību Latvijā
Dabasgāzes piegādātāja "Itera" ir izrādījusi interesi par atomelektroenerģijas stacijas (AES) būvniecību Latvijā, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" atzīst ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.
Dabasgāzes piegādātāja "Itera" ir izrādījusi interesi par atomelektroenerģijas stacijas (AES) būvniecību Latvijā, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" atzīst ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.
Ir bijušas neformālas diskusijas arī ar citiem uzņēmējiem, atzīst Gerhards, gan neizpaužot to vārdus un norādot, ka viņam ir jāsaskaņo ar šiem cilvēkiem, vai viņi ir ar mieru, ka viņu vārdi tiek atklāti.
Gerhards neizslēdz iespēju, ka arī Latvija varētu attīstīt savu AES. "Protams, mēs esam pievienojušies jaunās Lietuvas AES projektam, darbs šajā jomā turpinās, un lietuviešiem ir noteikts darba grafiks, kad šim projektam jābūt realizētam - līdz 2018. gadam. Taču tas nebūt neizslēdz iespēju, ka 2020. vai 2025.gadā Latvijā nevarētu būt sava AES," intervijā saka ministrs.
Runājot par Lietuvas AES būvniecību, Gerhards norāda, ka šī vasara bija diezgan asu un nopietnu diskusiju laiks starp energokompānijām. Pašreiz pretrunas ir novērstas. Gan Latvija, gan Igaunija un Polija ir vienojusies par veselu virkni principu, kas visām trim pusēm ir svarīgi, un pēc lielām diskusijām Lietuva tam ir piekritusi.
Savukārt par iespējamo AES būvniecību Latvijā Gerhards norāda, ka tas viss pagaidām ir idejas līmenī, šo ideju pēta zinātnieki, un arī no vairāku uzņēmēju puses ir bijuši signāli, ka viņi gribētu AES šeit būvēt.
Ir bijušas neformālas diskusijas arī ar citiem uzņēmējiem, atzīst Gerhards, gan neizpaužot to vārdus un norādot, ka viņam ir jāsaskaņo ar šiem cilvēkiem, vai viņi ir ar mieru, ka viņu vārdi tiek atklāti.
Gerhards neizslēdz iespēju, ka arī Latvija varētu attīstīt savu AES. "Protams, mēs esam pievienojušies jaunās Lietuvas AES projektam, darbs šajā jomā turpinās, un lietuviešiem ir noteikts darba grafiks, kad šim projektam jābūt realizētam - līdz 2018. gadam. Taču tas nebūt neizslēdz iespēju, ka 2020. vai 2025.gadā Latvijā nevarētu būt sava AES," intervijā saka ministrs.
Runājot par Lietuvas AES būvniecību, Gerhards norāda, ka šī vasara bija diezgan asu un nopietnu diskusiju laiks starp energokompānijām. Pašreiz pretrunas ir novērstas. Gan Latvija, gan Igaunija un Polija ir vienojusies par veselu virkni principu, kas visām trim pusēm ir svarīgi, un pēc lielām diskusijām Lietuva tam ir piekritusi.
Savukārt par iespējamo AES būvniecību Latvijā Gerhards norāda, ka tas viss pagaidām ir idejas līmenī, šo ideju pēta zinātnieki, un arī no vairāku uzņēmēju puses ir bijuši signāli, ka viņi gribētu AES šeit būvēt.