Dabiskās ventilācijas izmantošana pilsētā: potenciāla noteikšana, apgrūtinošie faktori, atbalsta sistēmas - turpinājums

Foto: Dabiskās ventilācijas izmantošana pilsētā: potenciāla noteikšana, apgrūtinošie faktori, atbalsta sistēmas - turpinājums; autors: Dabiskās ventilācijas izmantošana pilsētā: potenciāla noteikšana, apgrūtinošie faktori, atbalsta sistēmas - turpinājums

Pilsētas apstākļos dabiskās ventilācijas potenciāls ievērojami samazinās, samazinoties vēja ātrumam pilsētas kvartālā. Gaisa patēriņš var izrādīties 10 reizes mazāks, nekā tā patēriņš mierīgas vēja plūsmas laikā ārpus pilsētas.

Turklāt, ventilācijas potenciāls naktī ievērojami pazeminās, jo gaisa temperatūra paaugstinās un vēja ātrums kvartāla vidū pamazinās.
Citi nakts ventilācijas potenciāla pētījumi parādīja, ka gaisa atdzišanas pētījumos naktī jāņem vērā ārējā gaisa "siltuma salu" efekta paaugstināto temperatūru, jo tas var ievērojami iespaidot rezultātus.

Foto: Dabiskās ventilācijas izmantošana pilsētā: potenciāla noteikšana, apgrūtinošie faktori, atbalsta sistēmas - turpinājums; autors: Dabiskās ventilācijas izmantošana pilsētā: potenciāla noteikšana, apgrūtinošie faktori, atbalsta sistēmas - turpinājums

Kā dabisko ventilāciju pilsētas ēkās padarīt efektīvāku?
Ierīkojot dabisko ventilāciju pilsētas ēkās, jāņem vērā vēja ātruma samazināšanos, troksni un ārējā gaisa piesārņojumu.

Šajā gadījumā, lai palielinātu gaisa izmantošanu, jāizskata citi tehniskie risinājumi, kas varētu būt alternatīva tradicionālajai logu vēdināšanai, jeb "caurvēja ventilācijai". Kā alternatīva piedāvājama sabalansēto šahtu ventilācijas metode, iztvaikojošo komponentu integrācija ventilācijas sistēmā ventilējamo fasāžu, dabiskās ventilācijas solāros ierosinātāju un ventilatoru izmantošana.

Dabiskā, sabalansētā šahtu ventilācija ar un bez mitrinošā komponenta
Sabalansētā šahtu ventilācija paredz gaisa ieplūdi un izplūdi dažādās temperatūrās: āra gaiss ieplūst "aukstā " šahtā (t.i., ka šahtas temperatūra ir tuva apkārtējās vides temperatūrai pateicoties attiecīgai šahtas siltuma izolācijai) un izplūst no "siltas" šahtas. Gaisa pievades lūkas augstais novietojums garantē augstu vēja spiedienu atverē un to neietekmē vēja virziens. Gaisa pievades lūkas novietošana uz jumta, kur kaitīgo vielu koncentrācija ir zemāka nekā uz ielas, kā arī neatkarība no vēja ātruma un virziena, padara šo veidu ļoti pievilcīgu pilsētas apstākļos.

Foto: Dabiskās ventilācijas izmantošana pilsētā: potenciāla noteikšana, apgrūtinošie faktori, atbalsta sistēmas - turpinājums; autors: Dabiskās ventilācijas izmantošana pilsētā: potenciāla noteikšana, apgrūtinošie faktori, atbalsta sistēmas - turpinājums

Dabiskā ventilācija ar atvēsinošo komponentu ir analoga sabalansētai gaisa maiņai caur šahtu ar pievienotu atvēsinošo komponentu gaisa pievades šahtā. Parasti kā atvēsinošo komponentu izmantoja šahtā novietotus porainus tilpumus (piemēram, māla podus) piepildītus ar ūdeni vai ūdens vannu, novietotu gaisa pievades šahtas dibenā. Jaunākos projektos paredz ūdens izsmidzināšanu šahtas augšgalā, kas atvēsina gaisa plūsmu un palielina gravitācijas spiedienu.

Foto: Dabiskās ventilācijas izmantošana pilsētā: potenciāla noteikšana, apgrūtinošie faktori, atbalsta sistēmas - turpinājums; autors: Dabiskās ventilācijas izmantošana pilsētā: potenciāla noteikšana, apgrūtinošie faktori, atbalsta sistēmas - turpinājums

"Saules skursteņi" un dabiskās ventilācijas mehāniskais atbalsta sistēmas
Dabiskās ventilācijas metode ar solāro (tā dēvētie "saules skursteņi", solar chimney) ierosinātāju nodrošina āra un iekštelpu gaisa temperatūras starpības palielināšanos, jo ventilācijas šahtā gaiss sasilst, tādā veidā palielinot gravitācijas spiedienu. Šāda metode ir ļoti noderīga ēkās ar dabisko ventilāciju pilsētas kvartālos, kur vēja ātrums un attiecīgi gaisa izlietojums ir nepietiekami.

Dabisko ventilāciju ar mehāniskā ierosinātāja – ventilatora palīdzību nākas lietot gadījumos, kad dabiskā ventilācija nevar nodrošināt gaisa padevi pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu komfortu telpās, apgādājot tās ar kvalitātei atbilstošu iekštelpu gaisu. Tāda situācija var rasties pilsētas ēkās nelielā vēja ātruma un logu konstrukciju dēļ, kā arī sakarā ar klimata īpatnībām. Šādos gadījumos dabiskai ventilācijai palīdz ventilators. Ventilatorus var būt ierīkoti ventilācijas šahtās, logos vai sienās.

Foto: Dabiskās ventilācijas izmantošana pilsētā: potenciāla noteikšana, apgrūtinošie faktori, atbalsta sistēmas - turpinājums; autors: Dabiskās ventilācijas izmantošana pilsētā: potenciāla noteikšana, apgrūtinošie faktori, atbalsta sistēmas - turpinājums

Ventilējamās fasādes
Ventilējamā fasāde ir konstrukcija, kas sastāv no divām stikla paketēm, sadalītām ar ventilējamo telpu plakana kanāla veidā. Kanāla platums var mainīties no 15 cm līdz 2 metriem, un tā ventilācijas veids var būt neatkarīgs, piespiedu vai vispār nebūt. Jebkura veida ventilācijas kanālā ventilējamā gaisa izmantošanas avoti un nozīme var būt dažādi, galvenokārt, tiem jāatbilst klimatiskajiem apstākļiem, ēkas novietojumam un ekspluatācijas režīmam, apkures sistēmas tipam, ventilācijai un kondicionēšanai. Kā likums noteikts, ka ventilācijas kanālā jāievieto žalūzijas, kas pasargā no saules radiācijas.

Pilsētas apstākļos ventilējamā fasāde nodrošina trokšņu izolāciju, papildus apēnojumu, gravitācijas spiediena palielināšanos, tā kā iekšējais un ārējais norobežojums funkcionē individuāli un gandrīz neatkarīgi no vēja un laika apstākļiem, palielina atvēsināšanu naktī. Tomēr jāņem vērā vietējā klimata īpatnības, jo pielietojot šo paņēmienu var rasties problēmas, piemēram, ēkas pārkarsums.