Dambja rekonstrukcijas darbi Ogrē tiks turpināti
25. jūlijā Ogres novada domes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ņemt kredītu aizsargdambja būvdarbu pabeigšanai. Pēc ārkārtas sēdes domes vadība preses konferencē informēja par dambja rekonstrukcijas darbu gaitu Ogrē.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis informēja medijus par to, ka dambja rekonstrukcija Ogrē jau ilgāku laiku ir sāpīgs jautājums, par laimi ir rasts risinājums, lai rekonstrukcijas darbus varētu pabeigt: "Ir notikusi virzība arī ministriju līmenī, esam saņēmuši atbalstu arī no Latvijas valdības. Ceru, ka šogad šis jautājums tiks atrisināts un mēs varēsim pievērsties citu, daudz patīkamāku jautājumu risināšanai."
Ogres novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītājas vietnieks, būvinženieris Elmārs Drātnieks skaidroja, ka dambja rekonstrukcijas būvdarbi tika uzsākti pagājušajā gadā – tiesa gan, samēru vēlu, jo tikai augustā pašvaldība saņēma finansējumu, līdz ar to gandrīz vienlaicīgi sākušies gan projektēšanas, gan būvniecības darbi. "Viss būvniecības process tika sadalīts četrās kārtās, šobrīd notiek pirmo trīs kārtu būvniecība, atlikusi vēl nobeiguma fāze. Šobrīd ir likvidēti izskalojumi, nostiprināta Norupītes gultne, uzbūvēta sūkņu stacija un aprīkota ar nepieciešamo iekārtu, lai pavasara plūdu gadījumā ūdens masu no Norupītes varētu pārsūknēt Ogres upē un lai no plūdiem neciestu ēkas, kas atrodas pie dambja," skaidroja E.Drātnieks.
Pagājušajā gadā Ogres novada pašvaldība dambja rekonstrukcijas darbu veikšanai izlietojusi finansējumu no valsts un pašvaldība budžeta līdzekļiem, izmantoti arī kredītresursi. Kopumā izlietoti EUR 1 331 000, no šiem līdzekļiem kredītresursi - EUR 390 983 un EUR 930 000 valsts budžeta finansējums. 43 % no summas bijuši pašvaldības budžeta līdzekļi.
Priekšsēdētāja vietniece Ineta Tamane atgādināja par ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu kredīta ņemšanai dambja rekonstrukcijas 4.kārtas darbiem (ar lēmumu var iepazīties šeit). "Domes sēdes laikā deputātiem bija iespēja noskatīties sižetu no 22. jūlija Ministru kabineta (MK) sēdes, kurā tika skatīts punkts par līdzekļu piešķiršanu ārkārtas situācijai Ogres novadā. MK atteica līdzekļus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) saņēmām skaidrojumu, ka 4.kārtas būvdarbi netiek definēti kā ārkārtas situācija, jo ārkārtas situācija bija 2013. gadā, kad plūdi notika, tomēr MK sēdē tika pieņemts lēmums, ka valdība atbalsta kredīta ņemšanu, turklāt Ogre, izvērtējot mūsu situāciju, iespējams, tiks iekļauta pasākumu plūdu riska novēršanai un samazināšanas plāna 1.grupā. Kad tiks apstiprināti MK noteikumi par Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadali, varēsim startēt 1.kārtā. Kā vienojāmies ar VARAM, Ogres novada pašvaldība ņems kredītu 4.kārtas būvdarbiem. Iepirkums jau ir veikts, darbi jāpabeidz 4 mēnešu laikā."
Priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis uzsvēra, ka būtiski paralēli dambja rekonstrukcijai plūdu riska mazināšanai veikt Ogres upes gultnes tīrīšanu ieteces vietā Daugavā, kur smilšu sanesumi nopietni apgrūtina ledus iziešanu palu laikā. "Šobrīd tiek aprēķināts sanesumu daudzums un izstrādāts projekts ieteces tīrīšanai. Šie darbi tiks veikti vai nu dambja rekonstrukcijas projekta ietvaros, vai arī tiks īstenots kā atsevišķs projekts," informēja E.Helmanis.
Preses konferences noslēgumā A.Mangulis vērsās pie Ogres iedzīvotājiem, aicinot viņus būt saprotošiem un pacietīgiem, jo dažādu neparedzētu apstākļu dēļ rekonstrukcijas darbu gaita bijusi traucēta un apgrūtinoša, īpaši nokrišņiem bagātajā jūnijā, kad nokrišņu daudzums četras reizes pārsniedzis normu, apgrūtinot celtnieku darbu.