Darba devējiem nepieciešami izglītoti un pieredzējuši speciālisti
Šobrīd darba tirgū izveidojusies situācija, ka uzņēmumos netrūkst darbinieku vadošos amatos, taču nepieciešami ir vienkāršais strādnieki- krāsotāji, apmetēji, pārdevēji u.tml.
Precīzāko izglītības vērtējumu spēj dot darba devēji. Šobrīd darba tirgū izveidojusies situācija, ka uzņēmumos netrūkst darbinieku vadošos amatos, taču nepieciešami ir vienkāršais strādnieki- krāsotāji, apmetēji, pārdevēji u.tml. Darba devēji atzīst, ka atbilstoša izglītība ir viens no galvenajiem kritērijiem, pieņemot darbā jaunu darbinieku, tomēr nenoliedz arī, ka ne mazāk būtiska ir iepriekšēja darba pieredze, kas, iespējams, var pat aizstāt izglītību.
Lūk dažu uzņēmumu pārstāvju viedokļi par jaunu darbinieku pieņemšanu, izglītības nozīmi nozarē:
Kitija Čekstere, būvfirmas "Mūsu māja" personāla vadītāja:
Pieņemot jaunu darbinieku, ļoti būtisks kritērijs ir pieredze. Ja cilvēkam nav nekādas pieredzes līdzīgā darbā, ar viņu ir grūti. Būvniecība ir nozare, kurā pieredzei ir ļoti liela loma. Protams, viena no galvenajām prasībām ir arī izglītība. Nešaubīgi izvēlēsimies cilvēku, kas ir izglītots, speciāli apguvis atbilstošo specialitāti. Protams, mūsu prasības ir atkarīgas no amata, uz kādu cilvēks pretendē, piemēram, krāsotājiem netiek prasīta augstākā izglītība, pietiek ar speciāliem kursiem. Ir arī citi gadījumi, kad augstākā izglītība mums nav būtiskākais kritērijs- ja cilvēkam ir ļoti liela pieredze. Gadījumi ir ļoti individuāli.
Mūsu uzņēmumā visvairāk darbinieku ir beiguši RTU, Latvijā nav daudz izglītības iestāžu, no kurām nāk labi būvniecības speciālisti. Skatāmies, lai cilvēks ir beidzis zināmu, akreditētu augstskolu, bet tā parasti nav problēma, jo studenti paši vairās stāties apšaubāmās augstskolās.
Uzskatu, ka mācību iestādēs būvniecības speciālistiem vajadzētu vairāk mācīt praktiskās iemaņas, vairāk sūtīt viņus praksē, jo tieši reālā dzīve un darbs cilvēku izmāca vislabāk.
Vitālijs Zeiļa, būvfirmas "PBLC" personāldaļas vadītājs:
Jauna darbinieka CV pētot, noteikti pievēršam uzmanību iegūtajai izglītībai, tomēr celtniecība ir neparasta nozare- zinu cilvēkus, kas ar augstāko izglītību strādā par krāsotājiem. Līdz ar to izglītību un iepriekšējo darba pieredzi skatāmies kompleksi, tās ir 2 būtiskākās lietas. Mūsu uzņēmumā strādā darbinieki, kas beiguši dažādas augstskolas- vadošos amatos lielākoties LU, bet citos- RTU absolventi, daudz ir arī RCK beidzēju.
Esmu pamanījis tendenci, ka pretendentu vadošiem amatiem netrūkst, bet strādniekus, piemēram, būvkonstrukciju montētājus, atrast ir ļoti grūti. Pēdējā laikā mūsu uzņēmumā samazinājusies nepieciešamība pēc metinātājiem, tehnoloģijām mainoties celtniecības režģi tagad tiek vienoti sienot, nevis metinot. Līdz ar to mācību iestādēm būtu lietderīgi metinātājus reizē apmācīt arī montēt. Ļoti noderīgi ir jau esošie metinātāji- santehniķi.
Mūsu uzņēmumā darbinieku pašlaik pietiek, protams, tas ir atkarīgs no objektu daudzuma un lieluma. Nereti pat atnākušos praktikantus nevaram pilnībā nodrošināt ar atbilstošiem darbiem, jo ne visos gadalaikos mums ir darāmi visu veidu darbi.
Cenšamies atbalstīt studentus gan finansiāli (PBLC pirms pāris gadiem uzdāvināja naudu RCK), gan praktiski- arī šobrīd mūsu uzņēmumā strādā vairāki desmiti praktikantu.
Ģirts Vilciņš, SIA "Elektrosistēmas" direktors:
Diskusijas par augstākās izglītības atbilstību vai neatbilstību darba devēju vēlmēm un reālajai darba tirgus situācijai ir pastāvējušas vienmēr. Jo īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis pēdējo gadu laikā, kad ļoti strauji attīstoties dažādām nozarēm un aizvien vairāk izmantojot jaunākos zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus, ar tehniskajās augstskolās iegūto teorētisko zināšanu bagāžu vien ir par maz.
Pašlaik lielākā problēma tehniskajā izglītībā, gan augstākajā, gan vidējā – ir vāja, nepilnīga vai absolūti novecojusi materiāli tehniskā bāze un pat ļoti profesionāli mācībspēki nespēj kompensēt materiāli tehniskās bāzes trūkumu.
Kā otru būtiskāko problēmu būvniecībā jāmin vidējā menedžmenta – labu projektu vadītāju trūkumu. Ir projektu vadītāji ar labu izglītību, bet bez pieredzes vai arī ar labu pieredzi, bet bez izglītības. Vai arī, - it kā ir gan izglītība, gan pieredze, bet trūkst valodu zināšanas vai tās ir nepietiekamas.
Manuprāt, valstij būtu jāvelta daudz nopietnāka uzmanība tehniskās izglītības kvalitātei, teorijas un prakses saskaņai un topošo speciālistu sagatavotībai. Tā ir mūsu nākotne, iespējas konkurēt Eiropas un pasaules tirgos.
Vēl kāds aspekts - uzņēmēji, nodokļu maksātāji, tomēr no valsts cer sagaidīt tiešām profesionāli sagatavotus jaunos speciālistus. Tomēr tajā pašā laikā, manuprāt, iespēju savu izglītību specialitātē izmantot kā "bāzes" platformu, lai, turpinot pilnveidoties, strādātu atbilstošajā nozarē, kļūst vairāk. Šodien vairākos posteņos nepieciešamas plašas un padziļinātas zināšanas arī par nozari, kurā strādā, ne tikai šauri specifiskas. Respektīvi, - cilvēki ir gatavi ieguldīt savā izglītībā, jo tādējādi palielinās viņu izredzes darba tirgū.
SIA Elektrosistēmas visam augstākā un vidējā menedžmenta darbinieku sastāvam ir augstākā izglītība, kas ir absolūti nepieciešama. Tie ir cilvēki, kas absolvējuši LU, RTU, Rīgas Starptautisko biznesa un administrācijas augstskolu. Daudzi darbinieki vēl turpina mācības, viens no vadītājiem arī doktorantūrā. Un tas ir apsveicami, jo cilvēki strādājot ir sapratuši, ka viņiem pašiem ir nepieciešams turpināt izglītoties savā specialitātē.
Personālvadība, man kā uzņēmuma vadītājam, ir ļoti būtiska un , jāatzīst, arī interesanta nozare. Manuprāt, tieši personāla atlasei, komandas veidošanai ir ļoti būtiska loma kompānijas attīstībā.
Ja runājam par kritērijiem pēc kādiem izvēlamies darbiniekus, jebkurā pozīcijā, kā papildus apstāklis nepieciešamajai izglītībai un atbilstībai amatam, tiek ņemta vērā kandidāta personība. Noteicošais tomēr ir cilvēks un viņa attieksme.
Elita Tīlīte, firmas "Tapeks" personāldaļas vadītāja:
Pieņemot jaunu darbinieku izglītības nozīmīgums ir atkarīgs no amata, uz kuru cilvēks kandidē. Piemēram, pārdevējiem izglītība nav vadošais kritērijs, šeit svarīgāka ir pieredze, prasme kontaktēties ar cilvēkiem. Skolā ne vienmēr var iemācīties to, ko reālajā dzīvē, līdz ar to, ja kādreiz nāktos izvēlēties par labu tikai izglītībai vai tikai praksei, izvēlēsimies pieredzējušo, protams, ideālā variantā abas šīs lietas ir apvienotas, tomēr uz pārdevēju darbu mums reti kandidē cilvēki ar augstāko izglītību.
Labu pārdevēju vai darbaspējīgu noliktavas darbinieku atrast šobrīd ir ļoti grūti. Nereti pārdevējiem darba slodze ir samērā liela, apmeklētāju un pircēju ir daudz, ne visiem tas ir pa spēkam. Savukārt atrast darbiniekus vadošajos amatos nav nekādu problēmu.
Labprāt pieņemam darbā arī praktikantus, tomēr uzskatu, ka izglītības iestādes ir kļuvušas nekaunīgas, ietverot prakses līgumos neizpildāmas un neadekvātas prasības, piemēram, liek apdrošināt praktikantus, liek maksāt algu ne tikai praktikantam, bet zināmu summu arī mācību iestādei u.tt. Bez tam katram uzņēmumam ir savi komercnoslēpumi, ko nevēlas atklāt, ar to ir jārēķinās. Skolas ir izveidojušas neizdevīgu situāciju arī priekš studentiem, jo ir neiespējami atrast normālu prakses vietu, ja ir tādi prakses nosacījumi.
Lūk dažu uzņēmumu pārstāvju viedokļi par jaunu darbinieku pieņemšanu, izglītības nozīmi nozarē:
Kitija Čekstere, būvfirmas "Mūsu māja" personāla vadītāja:
Pieņemot jaunu darbinieku, ļoti būtisks kritērijs ir pieredze. Ja cilvēkam nav nekādas pieredzes līdzīgā darbā, ar viņu ir grūti. Būvniecība ir nozare, kurā pieredzei ir ļoti liela loma. Protams, viena no galvenajām prasībām ir arī izglītība. Nešaubīgi izvēlēsimies cilvēku, kas ir izglītots, speciāli apguvis atbilstošo specialitāti. Protams, mūsu prasības ir atkarīgas no amata, uz kādu cilvēks pretendē, piemēram, krāsotājiem netiek prasīta augstākā izglītība, pietiek ar speciāliem kursiem. Ir arī citi gadījumi, kad augstākā izglītība mums nav būtiskākais kritērijs- ja cilvēkam ir ļoti liela pieredze. Gadījumi ir ļoti individuāli.
Mūsu uzņēmumā visvairāk darbinieku ir beiguši RTU, Latvijā nav daudz izglītības iestāžu, no kurām nāk labi būvniecības speciālisti. Skatāmies, lai cilvēks ir beidzis zināmu, akreditētu augstskolu, bet tā parasti nav problēma, jo studenti paši vairās stāties apšaubāmās augstskolās.
Uzskatu, ka mācību iestādēs būvniecības speciālistiem vajadzētu vairāk mācīt praktiskās iemaņas, vairāk sūtīt viņus praksē, jo tieši reālā dzīve un darbs cilvēku izmāca vislabāk.
Vitālijs Zeiļa, būvfirmas "PBLC" personāldaļas vadītājs:
Jauna darbinieka CV pētot, noteikti pievēršam uzmanību iegūtajai izglītībai, tomēr celtniecība ir neparasta nozare- zinu cilvēkus, kas ar augstāko izglītību strādā par krāsotājiem. Līdz ar to izglītību un iepriekšējo darba pieredzi skatāmies kompleksi, tās ir 2 būtiskākās lietas. Mūsu uzņēmumā strādā darbinieki, kas beiguši dažādas augstskolas- vadošos amatos lielākoties LU, bet citos- RTU absolventi, daudz ir arī RCK beidzēju.
Esmu pamanījis tendenci, ka pretendentu vadošiem amatiem netrūkst, bet strādniekus, piemēram, būvkonstrukciju montētājus, atrast ir ļoti grūti. Pēdējā laikā mūsu uzņēmumā samazinājusies nepieciešamība pēc metinātājiem, tehnoloģijām mainoties celtniecības režģi tagad tiek vienoti sienot, nevis metinot. Līdz ar to mācību iestādēm būtu lietderīgi metinātājus reizē apmācīt arī montēt. Ļoti noderīgi ir jau esošie metinātāji- santehniķi.
Mūsu uzņēmumā darbinieku pašlaik pietiek, protams, tas ir atkarīgs no objektu daudzuma un lieluma. Nereti pat atnākušos praktikantus nevaram pilnībā nodrošināt ar atbilstošiem darbiem, jo ne visos gadalaikos mums ir darāmi visu veidu darbi.
Cenšamies atbalstīt studentus gan finansiāli (PBLC pirms pāris gadiem uzdāvināja naudu RCK), gan praktiski- arī šobrīd mūsu uzņēmumā strādā vairāki desmiti praktikantu.
Ģirts Vilciņš, SIA "Elektrosistēmas" direktors:
Diskusijas par augstākās izglītības atbilstību vai neatbilstību darba devēju vēlmēm un reālajai darba tirgus situācijai ir pastāvējušas vienmēr. Jo īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis pēdējo gadu laikā, kad ļoti strauji attīstoties dažādām nozarēm un aizvien vairāk izmantojot jaunākos zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus, ar tehniskajās augstskolās iegūto teorētisko zināšanu bagāžu vien ir par maz.
Pašlaik lielākā problēma tehniskajā izglītībā, gan augstākajā, gan vidējā – ir vāja, nepilnīga vai absolūti novecojusi materiāli tehniskā bāze un pat ļoti profesionāli mācībspēki nespēj kompensēt materiāli tehniskās bāzes trūkumu.
Kā otru būtiskāko problēmu būvniecībā jāmin vidējā menedžmenta – labu projektu vadītāju trūkumu. Ir projektu vadītāji ar labu izglītību, bet bez pieredzes vai arī ar labu pieredzi, bet bez izglītības. Vai arī, - it kā ir gan izglītība, gan pieredze, bet trūkst valodu zināšanas vai tās ir nepietiekamas.
Manuprāt, valstij būtu jāvelta daudz nopietnāka uzmanība tehniskās izglītības kvalitātei, teorijas un prakses saskaņai un topošo speciālistu sagatavotībai. Tā ir mūsu nākotne, iespējas konkurēt Eiropas un pasaules tirgos.
Vēl kāds aspekts - uzņēmēji, nodokļu maksātāji, tomēr no valsts cer sagaidīt tiešām profesionāli sagatavotus jaunos speciālistus. Tomēr tajā pašā laikā, manuprāt, iespēju savu izglītību specialitātē izmantot kā "bāzes" platformu, lai, turpinot pilnveidoties, strādātu atbilstošajā nozarē, kļūst vairāk. Šodien vairākos posteņos nepieciešamas plašas un padziļinātas zināšanas arī par nozari, kurā strādā, ne tikai šauri specifiskas. Respektīvi, - cilvēki ir gatavi ieguldīt savā izglītībā, jo tādējādi palielinās viņu izredzes darba tirgū.
SIA Elektrosistēmas visam augstākā un vidējā menedžmenta darbinieku sastāvam ir augstākā izglītība, kas ir absolūti nepieciešama. Tie ir cilvēki, kas absolvējuši LU, RTU, Rīgas Starptautisko biznesa un administrācijas augstskolu. Daudzi darbinieki vēl turpina mācības, viens no vadītājiem arī doktorantūrā. Un tas ir apsveicami, jo cilvēki strādājot ir sapratuši, ka viņiem pašiem ir nepieciešams turpināt izglītoties savā specialitātē.
Personālvadība, man kā uzņēmuma vadītājam, ir ļoti būtiska un , jāatzīst, arī interesanta nozare. Manuprāt, tieši personāla atlasei, komandas veidošanai ir ļoti būtiska loma kompānijas attīstībā.
Ja runājam par kritērijiem pēc kādiem izvēlamies darbiniekus, jebkurā pozīcijā, kā papildus apstāklis nepieciešamajai izglītībai un atbilstībai amatam, tiek ņemta vērā kandidāta personība. Noteicošais tomēr ir cilvēks un viņa attieksme.
Elita Tīlīte, firmas "Tapeks" personāldaļas vadītāja:
Pieņemot jaunu darbinieku izglītības nozīmīgums ir atkarīgs no amata, uz kuru cilvēks kandidē. Piemēram, pārdevējiem izglītība nav vadošais kritērijs, šeit svarīgāka ir pieredze, prasme kontaktēties ar cilvēkiem. Skolā ne vienmēr var iemācīties to, ko reālajā dzīvē, līdz ar to, ja kādreiz nāktos izvēlēties par labu tikai izglītībai vai tikai praksei, izvēlēsimies pieredzējušo, protams, ideālā variantā abas šīs lietas ir apvienotas, tomēr uz pārdevēju darbu mums reti kandidē cilvēki ar augstāko izglītību.
Labu pārdevēju vai darbaspējīgu noliktavas darbinieku atrast šobrīd ir ļoti grūti. Nereti pārdevējiem darba slodze ir samērā liela, apmeklētāju un pircēju ir daudz, ne visiem tas ir pa spēkam. Savukārt atrast darbiniekus vadošajos amatos nav nekādu problēmu.
Labprāt pieņemam darbā arī praktikantus, tomēr uzskatu, ka izglītības iestādes ir kļuvušas nekaunīgas, ietverot prakses līgumos neizpildāmas un neadekvātas prasības, piemēram, liek apdrošināt praktikantus, liek maksāt algu ne tikai praktikantam, bet zināmu summu arī mācību iestādei u.tt. Bez tam katram uzņēmumam ir savi komercnoslēpumi, ko nevēlas atklāt, ar to ir jārēķinās. Skolas ir izveidojušas neizdevīgu situāciju arī priekš studentiem, jo ir neiespējami atrast normālu prakses vietu, ja ir tādi prakses nosacījumi.
