Darba inspekcijas direktors: Lai samazinātu arodsaslimšanu un nelaimes gadījumu iespējamību, savlaicīgi jānovērš riski darba vietās
Lai samazinātu arodsaslimšanu un nelaimes gadījumu iespējamību, darba devējiem nākotnē būs jābalstās uz profilaktiskajiem pasākumiem, novērtējot un novēršot nodarbināto veselībai un darba drošībai bīstamos riskus darba vidē
"Lai samazinātu arodsaslimšanu un nelaimes gadījumu iespējamību, darba devējiem nākotnē būs jābalstās uz profilaktiskajiem pasākumiem, novērtējot un novēršot nodarbināto veselībai un darba drošībai bīstamos riskus darba vidē," uzskata Valsts darba inspekcijas direktors J. Bērziņš. Viņš piebilst, ka arī pašiem darbiniekiem būtu vairāk jādomā par savu veselību, vienmēr pielietojot darba devēju izsniegtie individuālās aizsardzības līdzekļus un izvēloties drošas darba metodes.
"2002. gada deviņos mēnešos valstī konstatēti 322 arodsaslimšanas gadījumi. Tas ir par 38 % arodsaslimšanas gadījumiem vairāk kā pērn attiecīgā periodā," informē J. Bērziņš, atzīmējot, ka nereti vienam cilvēkam konstatētas pat vairākas saslimšanas.
"Jāsaka, ka straujais arodslimnieku skaita pieaugums liecina nevis par šī brīža situāciju darba drošībā un veselības aizsardzībā, bet gan par kaitīgiem darba apstākļiem pirms vairākiem gadiem. Par to liecina fakts, ka 2002. gada 9 mēnešos visbiežāk arodslimības ir apstiprinātas darbiniekiem, kuru darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem," komentē J. Bērziņš.
"Līdzīgi kā pērn, pirmā lielākā grupa ir skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas slimības - 47% no konstatēto arodslimību skaita. Joprojām kā galvenie cēloņi jāmin ergonomiskie darba vides riska faktori, fiziskās pārslodzes, vibrācija un nelabvēlīgs mikroklimats. Darba devēji ne vienmēr nosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm nodarbinātos kā to prasa LR MK 04.03.97. noteikumi Nr.86 "Par obligātajām veselības pārbaudēm un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā". Šī iemesla dēļ skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas arodslimību diagnostika ir novēlota un savlaicīgi netiek veikti rehabilitācijas pasākumi. Darba devēji vēl neizprot, cik svarīgi ir iekārtot ergonomiski pareizas darba vietas un noteikt smaguma pārvietošanas riskus," stāsta VDI direktors J. Bērziņš.
"Otra lielākā grupa ir elpošanas sistēmas slimības - 16% no arodslimībām. Lai arī nodarbinātie ir nodrošināti ar kolektīvajiem, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un informēti par kaitīgo faktoru ietekmi, tas nereti viņus nepasargā no saslimšanas, jo arī salīdzinoši mazas putekļu un ķīmisko vielu koncentrācijas var izraisīt alerģiska rakstura saslimšanas. Šī iemesla dēļ ir svarīgi nosūtīt strādājošos uz obligātajām veselības pārbaudēm pirms darba līguma slēgšanas," turpina J. Bērziņš.
Trešā lielākā grupa ir saindēšanās, vibrācijas slimība u.c. ārēju iedarbību sekas - 15% no reģistrētajām arodslimībām. Vibrācijas slimība lielākoties reģistrēta dažāda transporta vadītājiem, pārsvarā traktoristiem, kuri ilgstoši strādājuši vispārējās vibrācijas un nelabvēlīgu meteoroloģisko faktoru ietekmē, piespiedu pozā, sēžot ergonomiski nepareizās darba vietās (sēdekļi bez amortizācijas, bez iespējas regulēt augstumā, dziļumā u.t.t.).
Tāpat kā pērn ievērojams arodslimnieku skaita pieaugums ir Rīgā un Rīgas rajonā, kurā arodslimību gadījumu skaits pieaudzis par 48 % un ir 58 % no valstī apstiprinātajām arodslimībām. Visvairāk - 29 % saslimušo - ir trolejbusu, tramvaju vadītāji. Pārsvarā tie ir darbinieki, kuri ir ilgstoši strādājuši uz novecojušiem trolejbusiem un tramvajiem, kuriem bijuši vāji amortizēti sēdekļi un paaugstināta vibrācija.
Izskatot arodsaslimšanas gadījumus pēc seku grupām, var konstatēt, ka 58 % arodslimnieku turpina strādāt profesijā, kura izraisījusi saslimšanu, 15 % strādā citā amatā, taču 27 % ir pilnībā pārtraukuši darbu.
Jāatzīst, ka pēdējos gados ir pieaugusi darbinieku informētība un izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar viņu tiesībām. Cilvēki biežāk griežas attiecīgās institūcijās, lai saņemtu viņiem pienākošos kaitējuma atlīdzību par darbā gūto arodslimību un lai panāktu darba vides uzlabošanu darba vietās.
Sīkāku informāciju iespējams saņemt, zvanot Lilijai Vancānei tel. 7021737
Direktors J.Bērziņš
"2002. gada deviņos mēnešos valstī konstatēti 322 arodsaslimšanas gadījumi. Tas ir par 38 % arodsaslimšanas gadījumiem vairāk kā pērn attiecīgā periodā," informē J. Bērziņš, atzīmējot, ka nereti vienam cilvēkam konstatētas pat vairākas saslimšanas.
"Jāsaka, ka straujais arodslimnieku skaita pieaugums liecina nevis par šī brīža situāciju darba drošībā un veselības aizsardzībā, bet gan par kaitīgiem darba apstākļiem pirms vairākiem gadiem. Par to liecina fakts, ka 2002. gada 9 mēnešos visbiežāk arodslimības ir apstiprinātas darbiniekiem, kuru darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem," komentē J. Bērziņš.
"Līdzīgi kā pērn, pirmā lielākā grupa ir skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas slimības - 47% no konstatēto arodslimību skaita. Joprojām kā galvenie cēloņi jāmin ergonomiskie darba vides riska faktori, fiziskās pārslodzes, vibrācija un nelabvēlīgs mikroklimats. Darba devēji ne vienmēr nosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm nodarbinātos kā to prasa LR MK 04.03.97. noteikumi Nr.86 "Par obligātajām veselības pārbaudēm un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā". Šī iemesla dēļ skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas arodslimību diagnostika ir novēlota un savlaicīgi netiek veikti rehabilitācijas pasākumi. Darba devēji vēl neizprot, cik svarīgi ir iekārtot ergonomiski pareizas darba vietas un noteikt smaguma pārvietošanas riskus," stāsta VDI direktors J. Bērziņš.
"Otra lielākā grupa ir elpošanas sistēmas slimības - 16% no arodslimībām. Lai arī nodarbinātie ir nodrošināti ar kolektīvajiem, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un informēti par kaitīgo faktoru ietekmi, tas nereti viņus nepasargā no saslimšanas, jo arī salīdzinoši mazas putekļu un ķīmisko vielu koncentrācijas var izraisīt alerģiska rakstura saslimšanas. Šī iemesla dēļ ir svarīgi nosūtīt strādājošos uz obligātajām veselības pārbaudēm pirms darba līguma slēgšanas," turpina J. Bērziņš.
Trešā lielākā grupa ir saindēšanās, vibrācijas slimība u.c. ārēju iedarbību sekas - 15% no reģistrētajām arodslimībām. Vibrācijas slimība lielākoties reģistrēta dažāda transporta vadītājiem, pārsvarā traktoristiem, kuri ilgstoši strādājuši vispārējās vibrācijas un nelabvēlīgu meteoroloģisko faktoru ietekmē, piespiedu pozā, sēžot ergonomiski nepareizās darba vietās (sēdekļi bez amortizācijas, bez iespējas regulēt augstumā, dziļumā u.t.t.).
Tāpat kā pērn ievērojams arodslimnieku skaita pieaugums ir Rīgā un Rīgas rajonā, kurā arodslimību gadījumu skaits pieaudzis par 48 % un ir 58 % no valstī apstiprinātajām arodslimībām. Visvairāk - 29 % saslimušo - ir trolejbusu, tramvaju vadītāji. Pārsvarā tie ir darbinieki, kuri ir ilgstoši strādājuši uz novecojušiem trolejbusiem un tramvajiem, kuriem bijuši vāji amortizēti sēdekļi un paaugstināta vibrācija.
Izskatot arodsaslimšanas gadījumus pēc seku grupām, var konstatēt, ka 58 % arodslimnieku turpina strādāt profesijā, kura izraisījusi saslimšanu, 15 % strādā citā amatā, taču 27 % ir pilnībā pārtraukuši darbu.
Jāatzīst, ka pēdējos gados ir pieaugusi darbinieku informētība un izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar viņu tiesībām. Cilvēki biežāk griežas attiecīgās institūcijās, lai saņemtu viņiem pienākošos kaitējuma atlīdzību par darbā gūto arodslimību un lai panāktu darba vides uzlabošanu darba vietās.
Sīkāku informāciju iespējams saņemt, zvanot Lilijai Vancānei tel. 7021737
Direktors J.Bērziņš
