Darba likuma grozījumi mazina administratīvo slogu darba devējiem

Foto: Darba likuma grozījumi mazina administratīvo slogu darba devējiem; autors: Darba likuma grozījumi mazina administratīvo slogu darba devējiem

Pēc četru gadu intensīva darba pie Darba likuma grozījumiem, LDDK sadarbībā ar LBAS ir panākusi būtiskus atvieglojumus darba devējiem un darbiniekiem. Izmaiņas mazinās darba devēju administratīvo slogu darba uzsākšanas kārtībai, darba samaksas aprēķiniem, mācību atvaļinājumam, kā arī kolektīvo līgumu slēgšanai. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms trešā lasījuma izslēdza no likumprojekta normu, kura paredzēja darba devējam pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts.



LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Ekonomikas lejupslīde nesīs jaunus ierosinājumus no abām sociālo partneru pusēm, lai mūsu vieta Doing Business reitingā celtos uz augšu un investoriem kļūs pievilcīgāks arī Latvijas darba tirgus un tiktu radītas jaunas darba vietas. Svarīgi, ka lai no cik atšķirīgām pozīcijām darba devēju un arodbiedrību pārstāvji raugās, pēc četru gadu kopdarba mēs spējām vienoties un rast pusēm pieņemamus risinājumus sociālā dialoga ietvaros."



Turpmāk būs jāstrādā pie priekšlikumiem par kuriem neizdevās vienoties laikā, kad tirgū valdīja liels darbaspēka trūkums un darba devēji daudzos jautājumos, tai skaitā par pieņemšanu un atlaišanu no darba bija pielaidīgāki un darba attiecībās nebija vairs tik prasīgi.



Mazinās ēnu ekonomiku



Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, grozījumi paredz precizēt normu par darba līguma noslēgšanu, nosakot, ka darba līgums jānoslēdz rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Un konstatējot situāciju, kurā darba devējs nenodrošina darba līgumu rakstveidā un darbinieks nevar pierādīt darba attiecības, tad kontrolējošās iestādes pieņems, ka viņam ir nolīgts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga. Izejot no tā spēkā stāsies soda sankcijas.

Lai novērstu situāciju, kad negodprātīgi darbinieki, kas ir izdarījuši pārkāpumus, turpina veikt darbu un darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu, tiek pagarināts likumā paredzētais termiņš līdz divpadsmit mēnešiem no pārkāpuma izdarīšanas dienas, kad darba devējs var uzteikt darba līgumu.

Palielinās darba devēju aizsardzību pret negodīgiem darbiniekiem

Lai risinātu problēmu, kas saistīta ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ, tiek izdarīti grozījumi vairākos pantos, kas paredz darba devējam tiesības uzteikt darba līgumu. Šie grozījumi neskar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

Pēdējo pāris gadu laikā diezgan regulāri darba devēji sūdzējās par gadījumiem, kad darbinieki izmantoja atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas un devās peļņas nolūkos ārpus Latvijas. Pēc atgriešanās darbinieks ieradās pie darba devēja un lūdz piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas, nenoliedzami viņam arī pienācās. Šādā gadījumā darba devējs ir zaudētāja lomā – darbinieks nav veicis darbu, bet vēlas saņemt garantijas. Lai izvairītos no šādas negodīgas prakses, ir veikti grozījumi - atvaļinājuma laiks bez darba samaksas saglabāšanas, kas ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā, netiks turpmāk skaitīts tajā laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Samazinās darba devēju administratīvo slogu un izmaksas

Turpmāk darba devējam pienākums informēt NVA par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju būs tikai tad, kad darba tiesiskās attiecības 30 dienu laikā tiks izbeigtas ar vismaz trīs darbiniekiem. Šie grozījumi atvieglos darbinieku skaita samazināšanas procedūras, lai sekmīgāk koordinētu darbinieku atgriešanos darba tirgū.

Darba devējam par darbinieka nosūtīšanu uz Latviju būs jāinformē tikai viena iestāde – Valsts darba inspekcija (VDI), nevis Valsts robežsardze un VDI.

Lai samazinātu slogu darba devējiem, turpmāk, darba devējs piešķirot mācību atvaļinājumu, izvērtēs savu situāciju un varēs piešķirt mācību atvaļinājumu ar darba samaksas saglabāšanu vai bez.

Uzlabos darba tiesiskās attiecības – darba līgumi un koplīgumi

Būtiskākie grozījumi paredz, ka tiks atvieglota koplīgumu apstiprināšanas procedūra un iespēja nodarbināt personas, kas iegūst profesionālo vai augstāko izglītību. Jaunie grozījumi paredz, ka vienu mēnesi pēc darba līguma grozījumiem izmaksā iepriekšējo darba samaksu, nevis vidējo izpeļņu, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga – vidējo izpeļņu, kas būtiski samazina darba devēju izmaksas gadījumā, ja tiek grozīts darba līgums.

Lai veicinātu darba koplīgumu nozarē vai teritorijā (ģenerālvienošanās) noslēgšanu apjomu, grozījumi paredz, ka turpmāk, ne tikai gadījumos, kad darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku, bet arī gadījumā, kad tie veic vairāk kā 60% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu darba apjoma valstī, ģenerālvienošanās būs saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attieksies uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Palielinot noslēgto ģenerālvienošanās skaitu, tiktu izlīdzinātas sociālo garantiju atšķirības nozares ietvaros, kas nereti šobrīd ir sastopamas.



Ar cieņu,





Agnese Alksne

Latvijas Darba deveju konfederacijas

Korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte

Advisor of CSR and Communications

Employers' Confederation of Latvia



Adrese/Address Vilandes 12 - 1, Riga, LV - 1010

Talr./Phone +371 67225162

Mob.tel./Cell +371 29443666

Fakss/Fax +371 67224469

www.lddk.lv