Darījumos ar nekustamajiem īpašumiem nav nepieciešama kadastra izziņa
No šodienas, veicot darījumus ar jebkuru zemesgrāmatā ierakstītu īpašumu, vairs nav nepieciešama kadastra izziņa no Valsts zemes dienesta (VZD), aģentūru LETA iepriekš informēja Tieslietu ministrijas (TM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte.
No šodienas, veicot darījumus ar jebkuru zemesgrāmatā ierakstītu īpašumu, vairs nav nepieciešama kadastra izziņa no Valsts zemes dienesta (VZD), aģentūru LETA iepriekš informēja Tieslietu ministrijas (TM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte.
Klienta īpašuma tiesību nostiprināšanai nepieciešamos datus no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (Kadastra IS) zemesgrāmatu nodaļas saņems elektroniski.
Jau no 2006.gada 1.septembra vairs nav nepieciešams iesniegt kadastra izziņu zemesgrāmatai, veicot darījumu ar dzīvokļa īpašumu, ja tiesības uz dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā un kopš pēdējās dzīvokļa kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanas nav veikta dzīvokļa pārbūve.
Tāda pati kārtība no šodienas ieviesta arī attiecībā uz darījumiem ar zemi un būvēm. Izmaiņas līdzšinējā sistēmā paredz TM 5.jūnijā apstiprinātā kārtība par VZD un Tiesu administrācijas (TA) turējumā esošās informācijas apmaiņu.
TM izstrādātais iekšējais normatīvais akts nosaka kārtību, kādā elektroniskā formā VZD sniegs Kadastra IS un Valsts adrešu reģistrā esošo informāciju TA pakļautībā esošajām zemesgrāmatu nodaļām, kā arī kārtību, kādā TA sniegs Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā esošo informāciju VZD.
Informācijas apmaiņas mērķis ir elektroniski nepastarpināti nodrošināt apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas un VZD struktūrvienības ar datiem par nekustamo īpašumu, uzlabot Kadastra IS un datorizētās zemesgrāmatas datu kvalitāti un vienlaicīgi atslogot personas no pienākuma šo informāciju iegūt minētajās iestādēs.
Jaunā kārtība būs ieguvums gan klientiem, gan VZD un zemesgrāmatu speciālistiem. Piemēram, klientiem būs iespēja ietaupīt gan laiku, gan naudu, veicot darījumus ar zemesgrāmatā reģistrētiem nekustamajiem īpašumiem.
Ministru kabineta noteikumiem par valsts nodevu par kadastra izziņu nosaka, ka kadastra izziņa parastā kārtībā tiek sagatavota piecu darba dienu laikā un par šo pakalpojumu jāmaksā valsts nodeva piecu latu apmērā. Valsts nodeva par paātrinātā kārtībā sagatavotu kadastra izziņu ir 25 lati, ja tā tiek sagatavota divu darbdienu laikā, un 50 lati, ja vienas darbdienas laikā.
VZD speciālistiem jaunā informācijas apmaiņas kārtība samazinās veicamo darba apjomu kadastra izziņu sagatavošanā un dos iespēju ātrāk izpildīt citus pasūtījumus. Ņemot vērā darījumu tendences pēdējo desmit mēnešu laikā, paredzams, ka VZD mēnesī izsniegto kadastra izziņu apjoms varētu samazināties aptuveni par 1500 izziņām. Ik mēnesi kopumā VZD izsniedz ap 15 000 dažāda veida kadastra izziņu.
Jaunā kārtība nodrošinās iespēju uzturēt aktuālākus un kvalitatīvākus datus gan Kadastra IS, gan datorizētajā zemesgrāmatā. Netiks pieļauta laika nobīde starp brīdi, kad ir izsniegta kadastra izziņa, un brīdi, kad īpašumtiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, kas ir būtiski, jo starplaikā ar īpašumu var būt notikušas kādas izmaiņas.
Lai būtu iespējams nodrošināt kadastra izziņu aizstāšanu ar informācijas apmaiņu elektroniski datu tiešsaistes pārraides režīmā arī attiecībā uz zemes un būvju īpašumiem, laikā no šī gada februāra līdz jūnijam tika veikta vēsturiski ievadīto datu sinhronizācija Kadastra IS un datorizētajā zemesgrāmatā ar mērķi viennozīmīgi identificēt īpašumus.
Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja Kadastra IS tiešsaistes datu pārraides režīmā nebūs iespējams viennozīmīgi identificēt konkrēto īpašumu, tomēr var būt jāvēršas VZD, lai saņemtu kadastra izziņu.
Kadastra izziņas joprojām būs nepieciešamas īpašuma pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā. Tas būs nepieciešams gadījumos, kad īpašumi tiek sadalīti vai apvienoti, un kā vienīgais oficiālais dokuments, kas apliecina Kadastra IS reģistrēto informāciju par īpašumu.
Jaunās kārtības pieņemšana ir viens no soļiem, izpildot TM stratēģijā 2007.-2009.gadam izvirzīto uzdevumu uzlabot nekustamo īpašumu reģistrācijas sistēmas efektivitāti un vienkāršot reģistrācijas procedūras, kā arī valdības deklarācijā minēto uzdevumu, ieviešot e-pārvaldi, pakāpeniski samazināt birokrātiskos šķēršļus, pieprasot no iestādēm dažādas izziņas, kuras elektroniskā veidā var saņemt no Uzņēmumu reģistra, VZD, pašvaldību un citām valsts informācijas sistēmām.
Zemesgrāmatās līdz šā gada 1.jūnijam ir reģistrēti vairāk nekā 477 000 dzīvokļa īpašumu, 235 000 zemes nekustamo īpašumu, 258 000 zemes un ēku nekustamo īpašumu, 34 000 ēku nekustamo īpašumu un 10 000 neapdzīvojamo telpu īpašumu.
Klienta īpašuma tiesību nostiprināšanai nepieciešamos datus no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (Kadastra IS) zemesgrāmatu nodaļas saņems elektroniski.
Jau no 2006.gada 1.septembra vairs nav nepieciešams iesniegt kadastra izziņu zemesgrāmatai, veicot darījumu ar dzīvokļa īpašumu, ja tiesības uz dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā un kopš pēdējās dzīvokļa kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanas nav veikta dzīvokļa pārbūve.
Tāda pati kārtība no šodienas ieviesta arī attiecībā uz darījumiem ar zemi un būvēm. Izmaiņas līdzšinējā sistēmā paredz TM 5.jūnijā apstiprinātā kārtība par VZD un Tiesu administrācijas (TA) turējumā esošās informācijas apmaiņu.
TM izstrādātais iekšējais normatīvais akts nosaka kārtību, kādā elektroniskā formā VZD sniegs Kadastra IS un Valsts adrešu reģistrā esošo informāciju TA pakļautībā esošajām zemesgrāmatu nodaļām, kā arī kārtību, kādā TA sniegs Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā esošo informāciju VZD.
Informācijas apmaiņas mērķis ir elektroniski nepastarpināti nodrošināt apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas un VZD struktūrvienības ar datiem par nekustamo īpašumu, uzlabot Kadastra IS un datorizētās zemesgrāmatas datu kvalitāti un vienlaicīgi atslogot personas no pienākuma šo informāciju iegūt minētajās iestādēs.
Jaunā kārtība būs ieguvums gan klientiem, gan VZD un zemesgrāmatu speciālistiem. Piemēram, klientiem būs iespēja ietaupīt gan laiku, gan naudu, veicot darījumus ar zemesgrāmatā reģistrētiem nekustamajiem īpašumiem.
Ministru kabineta noteikumiem par valsts nodevu par kadastra izziņu nosaka, ka kadastra izziņa parastā kārtībā tiek sagatavota piecu darba dienu laikā un par šo pakalpojumu jāmaksā valsts nodeva piecu latu apmērā. Valsts nodeva par paātrinātā kārtībā sagatavotu kadastra izziņu ir 25 lati, ja tā tiek sagatavota divu darbdienu laikā, un 50 lati, ja vienas darbdienas laikā.
VZD speciālistiem jaunā informācijas apmaiņas kārtība samazinās veicamo darba apjomu kadastra izziņu sagatavošanā un dos iespēju ātrāk izpildīt citus pasūtījumus. Ņemot vērā darījumu tendences pēdējo desmit mēnešu laikā, paredzams, ka VZD mēnesī izsniegto kadastra izziņu apjoms varētu samazināties aptuveni par 1500 izziņām. Ik mēnesi kopumā VZD izsniedz ap 15 000 dažāda veida kadastra izziņu.
Jaunā kārtība nodrošinās iespēju uzturēt aktuālākus un kvalitatīvākus datus gan Kadastra IS, gan datorizētajā zemesgrāmatā. Netiks pieļauta laika nobīde starp brīdi, kad ir izsniegta kadastra izziņa, un brīdi, kad īpašumtiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, kas ir būtiski, jo starplaikā ar īpašumu var būt notikušas kādas izmaiņas.
Lai būtu iespējams nodrošināt kadastra izziņu aizstāšanu ar informācijas apmaiņu elektroniski datu tiešsaistes pārraides režīmā arī attiecībā uz zemes un būvju īpašumiem, laikā no šī gada februāra līdz jūnijam tika veikta vēsturiski ievadīto datu sinhronizācija Kadastra IS un datorizētajā zemesgrāmatā ar mērķi viennozīmīgi identificēt īpašumus.
Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja Kadastra IS tiešsaistes datu pārraides režīmā nebūs iespējams viennozīmīgi identificēt konkrēto īpašumu, tomēr var būt jāvēršas VZD, lai saņemtu kadastra izziņu.
Kadastra izziņas joprojām būs nepieciešamas īpašuma pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā. Tas būs nepieciešams gadījumos, kad īpašumi tiek sadalīti vai apvienoti, un kā vienīgais oficiālais dokuments, kas apliecina Kadastra IS reģistrēto informāciju par īpašumu.
Jaunās kārtības pieņemšana ir viens no soļiem, izpildot TM stratēģijā 2007.-2009.gadam izvirzīto uzdevumu uzlabot nekustamo īpašumu reģistrācijas sistēmas efektivitāti un vienkāršot reģistrācijas procedūras, kā arī valdības deklarācijā minēto uzdevumu, ieviešot e-pārvaldi, pakāpeniski samazināt birokrātiskos šķēršļus, pieprasot no iestādēm dažādas izziņas, kuras elektroniskā veidā var saņemt no Uzņēmumu reģistra, VZD, pašvaldību un citām valsts informācijas sistēmām.
Zemesgrāmatās līdz šā gada 1.jūnijam ir reģistrēti vairāk nekā 477 000 dzīvokļa īpašumu, 235 000 zemes nekustamo īpašumu, 258 000 zemes un ēku nekustamo īpašumu, 34 000 ēku nekustamo īpašumu un 10 000 neapdzīvojamo telpu īpašumu.