Dārzu ierīkošanā modē individuāla pieeja

Foto: Dārzu ierīkošanā modē individuāla pieeja; autors: Dārzu ierīkošanā modē individuāla pieeja

Klāt pavasaris- koku zari pakāpeniski iegūst arvien zaļāku nokrāsu, tomēr līdz pirmajai zālāja pļaušanai vēl ir laiks. Šajā laikā lielākajai daļai privātmāju īpašnieku un ne tikai galvenās domas grozās ap dārza apkopšanu vai izveidošanu. Cilvēki ārā pavada arvien vairāk laika un cenšas pagalmu izveidot atbilstoši savai gaumei un izjūtām. Pikniku laiks jau sācies.

Šis ir laiks, kad jaunveidojamo dārzu idejām, projektiem jābūt jau gataviem un pamazām jāsāk dārzu izveidošanas un ikpavasara iekopšanas darbi. Līdz ar to apzaļumošanas speciālistiem jau radušās pirmās pārdomas par šīs sezonas aktuālākajām tendencēm. Tiesa- tās kopš iepriekšējās sezonas neesot īpaši krasi mainījušās.

Kā atzīst apzaļumošanas uzņēmuma "Monesis" direktore Agrita Kalnozola, ir samērā grūti izvirzīt kaut kādas konkrētas modes lietas, jo katrs saimnieks savā dārzā cenšas ielikt kaut ko īpašu, individuālu, tikai sev raksturīgu. Agrita Kalnozola atzīst, ka pārdomas radījis nesenais brauciens uz Franciju, kur apzaļumošanas tendences ir atšķirīgas nekā Latvijā- iespējams, cilvēku izglītības un domāšanas līmeņa dēļ. Francijā, izteiktāk nekā pie mums, modē ir dabiski apstādījumi, atgriešanās pie dabas.

Vēl nesen Latviju bija pārņēmis skujkoku bums- gandrīz katrs savā dārzā vēlējās vairākus skujkokus. Šobrīd cilvēki pievērš uzmanību arī citiem augiem, kokiem- meklē arī lapu kokus, viengadīgās puķes u.tt. Pagājušā un aizpagājušā vasarā par modes lietu bija uzskatāma dažādu graudzāļu izvēle. Šogad tā, iespējams, turpināsies.

Domājot par dārza celiņiem, daudzi šobrīd izvēlas patīkamo irdeno celiņu segumu. Populāra ir arī kombinācija- dabīgais bruģis ar akmens flīzēm. Celiņu jomā cilvēki ir atvērti jaunām idejām, eksperimentē, izmantojot arī, piemēram, koku kā celiņu seguma materiālu.

Daudzās valstī šobrīd populāri ir plaši dabīgie zālāji, ziedošu puķu pļavas. Tomēr arī tās ne visos dārzos izskatās labi. Šādām puķu pļavām nepieciešama liela platība, mazos laukumos tās neizskatās labi. Laikam tāpēc Latvijas dārzos tās pagaidām sastopamas samērā reti.

Kā atzīst Agrita Kalnozola, apzaļumošanas modi lielā mērā nosaka ainavu arhitekti, viņu idejas un redzējumi. Stādījumu daudzums, izvietojums lielā mērā atkarīgs arī no teritorijas iespējām- platības, ēku izvietojuma.

Par modes lietu kļuvis ūdens dārzā. Pret dažādu strūklaku un baseinu izveidi pagalmā būtu jāattiecas saprātīgi, ne katrā dārzā tas iederēsies un nesīs cerēto rezultātu. Tomēr kopumā ūdenim dārzā ir daudzas pozitīvas īpašības, tas radīs patiešām relaksējošu atmosfēru.

Latvijā daudzi joprojām labprāt izvēlas dažādus no ārzemēm ievestos augus. Jāatgādina, ka šādiem augiem nevar tikt dotas nekādas garantijas, jo nav zināms, kā tie piemērosies šejienes klimatiskajiem apstākļiem. Līdz ar to dārzu nevajadzētu veidot tikai no ievestajiem augiem, labāk tos kombinēt ar tepat audzētajiem. Bieži vien galvenais pamatojums ievesto augu izvēlē ir arī fakts, ka Latvijas kokaudzētavas pārsvarā piedāvā vēl nelielus stādus, ievestie koki ir jau daudz lielāki. Tomēr jebkurā gadījumā der atcerēties, ka Latvijā vislabāk augs tepat audzētie koki. Dārza izveidē konsultējieties ar speciālistiem, jo arī, piemēram, Kurzemē un Vidzemē piemēroti būs atšķirīgi augi.

Novērota vēl kāda tendence- pirms 6 vai 7 gadiem katrs latvietis uzskatīja, ka dārzs jāierīko un jākopj viņam pašam. Šobrīd arvien vairāk cilvēki uzticas specializētām firmām- ne tikai dārzu projektēšanā, bet arī ierīkošanā un vēlāk apkopšanā (vismaz pāris reizes gadā aicina dārzu uzkopt speciālistus). Protams, tas vistiešākajā veidā ir atkarīgs no katra cilvēka brīvā laika daudzuma un finansiālajām iespējām. Sava loma neizbēgami ir arī ieradumam.

Nu ko- un tagad laiks doties dārzā un pēdējais laiks sākt domāt, kā to padarīt īpaši tīkamu! Lai izdodas!

Linda Tunte,
www.building.lv