Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijas gaita Rīgā 2011.gadā
Foto: Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijas gaita Rīgā 2011.gadā
Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centrs turpina energoefektivitātes lietpratēju diskusiju ciklu. Šī gada 28.oktobrī pilnu Rīgas domes sēžu zāli pulcēja cikla kārtējā diskusija: "Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijas gaita Rīgā 2011.gadā", kuras sagatavošanā un norisē atbalstu sniedza Ekonomikas ministrija un Latvijas investīciju un attīstības aģentūra. Ar šo pasākumu noslēdzās Rīgas enerģētikas dienas 2011.
Vairāku Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku iedzīvotāji pagājušajā gadā ir izšķīrušies par sava īpašuma energoefektivitātes paaugstināšanu ar Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu un vismaz astoņas nogājušas ceļu no lēmuma pieņemšanas līdz būvdarbu veikšanai. Aizvadītajā vasarā uzsāktie būvdarbi dažās ēkās jau ir pabeigti. Izlēmīgo rīdzinieku iegūtā pieredze un zināšanas ir ļoti nepieciešamas pārējo iedzīvotāju informētības paaugstināšanai, lai atvieglotu un iespējami samazinātu šķēršļus rīcībai, tādējādi iedrošinot neizlēmušos daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājus uzlabot savu mājokļu siltumtehnisko kvalitāti finansiāli pamatotā veidā.
Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo namu energoefektivitāti kopumā raksturo īpatnējais siltumenerģijas patēriņš gadā, kura vidējā vērtība ir 213 kWh/m2, tai skaitā apkures vajadzībām patērētas tiek vidēji 150 -160 kWh/m2, bet atsevišķām ēkām mainās visai plašās robežās atkarībā no ēkas kompaktuma, siltumtehniskās kvalitātes, iekštelpās uzturētās temperatūras u.c.. Pēc kompleksas un kvalitatīvas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas siltumenerģijas patēriņš apkurei tiek samazināts vairāk kā uz pusi.
Diskusijā izskanēja mājas vecākā padomi (A.Ernštreits), situācijas raksturojums un sasniegtā energoefektivitāte pēc renovācijas (I.Simanoviča, S.Sidorko), renovācijā pielietotie tehniskie risinājumi (S.Sidorko, A.Ernštreits, E.Strauts, V.Zeltiņš, I.Simanoviča), biežāk pieļauto kļūdu uzskaitījums pieteikumos ERAF līdzfinansējumam (K.Bērenfelds), kā arī jautājumi un atbildes, tostarp, par renovācijai nepieciešamā kredīta saņemšanas kārtību un nosacījumiem (A.Neimanis, Swedbank).
Visiem interesentiem ir piejamas gan diskusijas dalībnieku prezentācijas, gan diskusijas videoieraksts (lūdzu skatīt zemāk). Viena kopīga diskusijā gūtā atziņa ir tāda, renovācijas finansējuma saņemšanas grūtības (pārvarētās) atsver ieguvumi būvdarbu kvalitātē, kas uzlabojas sakarā ar dubulto kontroles procedūru (LIAA, bankas) renovācijas gaitā, jo diskusijā izskanēja piemēri, ka diemžēl ēku renovācijas segmentā (vai tikai šajā?!) kvalitāti īsti nenodrošina "bizness kā parasti" princips.