Daudziem šķiet, ka sertifikātu var saņemt tikpat vienkārši kā dzelzceļa biļeti pie kases lodziņa

Foto: Daudziem šķiet, ka sertifikātu var saņemt tikpat vienkārši kā dzelzceļa biļeti pie kases lodziņa; autors: Daudziem šķiet, ka sertifikātu var saņemt tikpat vienkārši kā dzelzceļa biļeti pie kases lodziņa

Imants Matīss FOTO: Aigars Altenbergs

Intervija ar Latvijas zinātņu akadēmijas Sertifikācijas centra direktoru Imantu Matīsu un produktu sertifikācijas nodaļas vadītāju Violu Reiniku.

Kā jau vēsta nosaukums, Latvijas zinātņu akadēmijas (LZA) Sertifikācijas centrs nodarbojas ar produktu sertifikāciju, pārbaudot, vai produkti ir kvalitatīvi un droši lietošanai. Sertifikācija notiek atbilstoši prasībam, kas noteiktas standartos. Tā kā ejam uz Eiropas Savienību, Latvijā tiek piemērotas Eiropas Savienības prasības. Būvmateriālu jomā Sertifikācijas centrs ir pilnvarota sertifikācijas organizācija Latvijā un paziņota Eiropas Komisijai, kas nozīmē to, ka Centra izsniegtos sertifikātusšajā jomā jau tagad atzīst Eiropas Savienības valstīs.

Kā un cik ilgā laikā notiek produktu sertifikācija, kādas ir izmaksas?
Imants Matīss (I.M.): Lai veiktu sertifikāciju, ņemam būvmateriālu paraugus un nododam tos savai testēšanas laboratorijai. Pēc tam dodamies uz ražotni un izvērtējam, kāda ir pašu ražotāju kontroles sistēma. Ikvienam ražotājam, kas garantē produkta kvalitāti, ir sava iekšējā kontroles sistēma. Līdz ar to notiek dubulta produkta kontrole, kas ir kā garantija labam rezultātam.
Sertifikācijas procesa ilgums ir atkarīgs no produkta sarežģītības. Vidējais ilgums ir 3 nedēļas. Visilgākais ir sala izturības tests, kurā produkts ir daudzas reizes jāsaldē un jāatkausē. Arī izmaksas ir atkarība no produkta sarežģītības un testēšanas ilguma, tās var būt rēķināmas no pāris simtiem latu līdz pat vairāk kā tūkstotis latiem.

Vai varat minēt piemērus, kuri no būvmaterialiem ir sarežģītākie, ilgāk testējamie!?
I.M.: Augstas prasības ir, piemēram, cementam. Cements ir svarīgs materiāls, to var izmantot gan ielu plātnēs, kur kvalitāte nav tik ļoti būtiska, gan arī telpu pārsegumos un tiltos, kur cementam ir jāiztur liela slodze un jāpanāk maksimāla drošība.

Kas ir galvenās problēmas, ar ko nākas saskarties sertifikācijas procesā?
I.M.: Latvijas ražotājiem un uzņēmējiem trūkst informācijas. Dažkārt tas noved līdz paradoksālām situācijām, kad pie mums atnāk klients un paziņo, ka viņam vajag sertifikātu. Tad aicinām uzrakstīt iesniegumu, norādīt kādam standartam pretendē sertifikāts, lai varam uzsākt testēšanu. Klients nereti ir izbrīnīts, jo uzskata, ka viņš maksā naudu un viņam vienkārši jāuzraksta sertifikāts. Daudziem šķiet, ka sertifikātu var saņemt tikpat vienkārši kā dzelzceļa biļeti pie kases lodziņa. Mēs uzņemamies lielu atbildību, izsniedzot sertifikātu, tāpēc mums jābūt drošiem, ka produkts ir kvalitatīvs.

Cik zinoši ir produktu gala patērētāji? Vai viņi interesējas, vai produkti ir sertificēti?
I.M.: Gala patērētājs bieži vien skatās uz lētāko, nevis kvalitatīvāko produktu. Tāpēc arī klienti protestē pret sarežģīto procedūru, argumentējot, ka produktu jau tāpat pērk. Tā tirgū var parādīties nedroši produkti.

Foto: Daudziem šķiet, ka sertifikātu var saņemt tikpat vienkārši kā dzelzceļa biļeti pie kases lodziņa; autors: Daudziem šķiet, ka sertifikātu var saņemt tikpat vienkārši kā dzelzceļa biļeti pie kases lodziņa

Viola Reinika FOTO: Aigars Altenbergs

Kāda ir jūsu centra rīcība gadījumos, kad sertifikācija slaikā konstatējat kļūdas?
I.M.: Reizēm konstatējam kļūdas un sertifikātu neizsdzniedzam, bet dodam laiku, lai kļūdas tiktu novērstas. Tad arī klienti ir sašutuši, ka viņi maksā, bet sertifikātu nesaņem. Vēlāk gan bieži saka paldies, ka esam palīdzējuši pamanīt nepilnības, kuras vēlāk būtu izmaksājušas daudz vairāk. Kad kļūda ir izlabota, sertifikācijas process var turpināties. Līdz ar to arī negatīvs rezultāts pievieno vērtību produktam. Ir muļķīgi šādās situācijās vainot mūs, es to parasti salīdzinu ar līdzīgu situāciju- pacients, kurš apmeklē ārstu, nesāk vainot ārstu, ka viņam ir atklāta kāda slimība.

Kā kopumā vērtējat Latvijas būvmateriālu tirgu?
I.M.: Būvmateriālu tirgus Latvijā ir piesātināts gan ar vietējiem, gan importētajiem materiāliem. Ir daudz būvmateriālu veikalu. Ārzemēs visa šī sistēma darbojas jau sen, viņiem ir lielāka pieredze. Latviešu ražotāju atpalicība ir skaidrojama ar joprojām līdz galam nesakārtoto standartu sistēmu. Liela daļa standartu ir angļu valodā, kas ne visiem ir saprotama.

Kādas izmaiņas ir paredzamas būvmateriālu atbilstības novērtēšanā pēc nākamā gada 1. maija?
Viola Reinika (V.R.): No 1. maija visās Eiropas Savienības valstīs sāksies brīva preču (tātad arī būvmateriālu) kustība. Tam būs gan savi plusi gan mīnusi. Lielākais ieguvums, ka Latvijā ražotos produktus, kas sertificēti atbilstoši noteiktajiem standartiem, varēs brīvi pārdot visās Eiropas Savienības valstīs. Būvmateriāliem, atkarībā no to veida un pielietojuma ir jāatbilst mehāniskajām stiprības un stabilitātes, ugunsdrošības un draudzīguma videi un cilvēkiem, siltuma ekonomijas un skaņas izolācijas prasībām.

Cik gatava ir Latvija iekļauties visos šajos noteikumos, izmantot visas priekšrocības? 2004. gada maijs vairs nav aiz kalniem...
V.R.: Patiesībā jau būvmateriālu nozarē Latvija visas tiesības izmanto jau kopš pagājušā gada rudens, tā saucamā PECA (Protokols Eiropas līgumam par atbilstības novērtēšanu un produktu atzīšanu) līguma starp Latviju un Eiropas Savienību ietvaros. Tas rada arī vairākas problēmas. Latvijā pagaidām tikai LZA Sertifikācijas centram ir tiesības izsniegt sertifikātus un dot atļauju arī divu (no trim) ražotāja deklarācijām. Latvijā joprojām nav adaptēti visi nepieciešamie Eiropas harmonizētie standarti, šobrīd vienīgais adaptētais ir standarts cementam. Rezultātā brīva preču kustība būs iespējama tikai vienā virzienā- no citām valstīm uz Latviju, tas var ievērojami pazemināt mūsu uzņēmumu konkurētspēju.

Kāpēc izveidojusies šāda situācija? Vai atbildīgas institūcijas necenšas to risināt?
V.R.: Precīzu atbildi nevaru sniegt, jo valsts institūciju analīze nav manā kompetencē. Varu tikai izteikt savu viedokli. Situācijas skaidrojumu jau vairāku gadu garumā esam snieguši dažādās auditorijās. Diemžēl uzlabojumi nav sekojuši. Tagad būvniecība ir Ekonomikas ministrijas pārziņā. Domāju, ka Latvijas būvmateriālu ražotāji vēl nav īsti gatavi Eiropas Savienības prasībām un jautājums apzināti tiek novilcināts. Taču agri vai vēlu mums šīs prasības būs jāpieņem.

Cik gatavs jūsu Sertifikācijas centrs ir darbam Eiropas tirgū?
V.R.: Mūsu centrs ir valdības pilnvarots un Eiropas Savienībā atzīts. Turklāt esam akreditēti ne tikai Latvijā, bet arī Apvienotajā karalistē, kuras akreditācijas institūcija UKAS (United Kuingdom Accreditation Service) ir viena no prestižākajām akreditācijas institūcijām Eiropā. Tas rada pārliecību, ka mēs un mūsu klienti esam gatavi Eiropas Savienības tirgum.

Vai tas, ka jūsu centra atrodas LZA sastāvā dod kādas vērā ņemama priekšrocības?
V.R.: LZA ir tikai viens no mūsu centra dibinātajiem. Pārējie ir VSIA "Latvijas standarts" un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta, katrs no šiem dibinātajiem ir devis savu daļu ieguldījuma centra attīstībā. Mums palīdz tas, ka no LZA tehniskajiem institūtiem varam uzaicināt tehniskos ekspertus praktiski jebkurā jomā. Tādējādi varam īstenot savu galveno uzdevumu- dot maksimālu pievienoto vērtību savam pakalpojumam. Pirms pieņemam lēmumu par sertifikāta izsniegšanu, tehniskie eksperti iedziļinās visos tehnoloģiskajos jautājumos. Ja izsniedzam sertifikātu, tas kalpo kā drošības apliecinājums, atļauja startēt tirgū. Ja sertifikātu neizsniedzam, vērtība izpaužas iespējā pilnveidot produkta kvalitāti.

Linda Tunte,
www.building.lv