Daugavas HES kaskāde: vērtīgs mantojums, par kuru nopietni jārūpējas (2.daļa)

Foto: Daugavas HES kaskāde: vērtīgs mantojums, par kuru nopietni jārūpējas (2.daļa); autors: Daugavas HES kaskāde: vērtīgs mantojums, par kuru nopietni jārūpējas (2.daļa)

Kādā stāvoklī šobrīd, raugoties no masīvo betona konstrukciju stabilitātes un to ekspluatācijas drošības viedokļa, Jūsuprāt, ir mūsu valsts trīs lielās hidroelektrostacijas?
Šīs būves ir projektētas un uzbūvētas, rēķinoties ar tā laika tehniskajiem standartiem un drošības prasībām, kad tās tapa.

Šobrīd, kā zināms, situācija ir būtiski mainījusies – mēs dzīvojam savādāk organizētā un veidotā tiesiskā telpā, un arī, attiecībā uz masīvo hidrotehnisko būvju drošību un stabilitāti, ir jārēķinās ar citādākām – daudz stingrākām prasībām.

Daugavas HES kaskādes būvju valdītājam ir pastāvīgi jāseko līdzi šīm prasībām, to attīstībai un, ja tā var sacīt, evolūcijai. Būvju uzturēšana, renovācija un drošības uzlabošana, būtībā, ir nebeidzams process, pie kura tiek strādāts katru gadu.

Ikdienišķā izpratnē, būves, protams, ir drošas – to eksistenci, ekspluatācijas drošību un stabilitāti apšaubīt nebūtu iemesla.

Kurā no Daugavas HES kaskādes elektrostacijām šobrīd uzstādīta vismodernākā un komplicētākā tehniskā monitoringa sistēma?
Vismodernākā un sazarotākā sistēma šobrīd ir uzstādīta Pļaviņu HES.

To lielā mērā nosaka būves atrašanās vieta, konstrukcijas iezīmes un nelabvēlīgie hidroģeoloģiskie apstākļi.

Pļaviņu HES monitoringa sistēma ir ļoti kompleksa un pamatā automatizēta, kur noteiktā laikā tiek savākti dažādu novērojumu dati. Šajā sistēmā dati tiek apkopoti, arhivēti un uzglabāti.

Monitoringa sistēma sevī ietver arī tā dēvēto agrāks brīdināšanas funkciju, kas savlaicīgi paziņo par jebkādām novirzēm no pieļaujamām normām.

Vai ledus iešanas laikā, ledus masas var potenciāli apdraudēt Pļaviņu HES konstrukciju drošību un stabilitāti?
Ledus iešana nevar nopietni apdraudēt Pļaviņu HES būvju drošumu, jo stacijai ir pietiekami liela ūdenskrātuve, lai ledus masas nekoncentrētos pie stacijas. Respektīvi, ledus masas izkūst ūdenskrātuvē, un tās nevar radīt nekādus draudus vai papildus slodzi stacijas konstrukcijām.

Vai Firma L4 piedalās projektos, kas saistīti ar hidrotehnisko būvju zem ūdens atrodošo konstrukciju stāvokļa apsekošanu un rekonstrukciju?
Šādos projektos mēs piedalāmies, tomēr mūsu dalība tajos parasti aprobežojas tikai ar projektu vadīšanas funkciju veikšanu. Protams, arī šis uzdevums ir atbildīgs, un to nekādā gadījumā nevaram uzskatīt par kaut ko vienkāršu.

Arī šogad Firmas L4 tehniskie speciālisti piedalās šāda veida projektā: Rīgas HES nogāžu zem ūdens līmeņa atrodošos betona konstrukciju stāvokļa apsekošanā. Esam projekta vadītāji no pasūtītāja puses; praktiskos darbus veic cits uzņēmējs – projektā iesaistīta būvniecības kompānija.

Pļaviņu HES konstrukciju drošības monitoringa sistēmas ir ieguldīti lieli līdzekļi – un arī nākotnē paredzama būtisku investīciju piesaiste rezerves pārgāžņu būvniecībai. Bet kāda situācija šobrīd ir Latvijas vecākajā hidroelektrostacijā – Ķeguma HES?
Ļoti detalizētu informāciju par šīs stacijas stāvokli varētu sniegt pašas stacijas tehniskais personāls un AS "Latvenergo" pārstāvji – es varu atzīmēt vien atsevišķus vispārīgus aspektus.

Ķeguma HES, kā mēs zinām, sastāv no divām spēkstacijām – vecākā stacija atrodas Daugavas labajā, bet relatīvi jaunākā – kreisajā, krastā. Vecākā HES būvēta pirms vairāk kā 70 gadiem – pirmās Latvijas Republikas laikā, un tās konstrukciju stāvoklis, neraugoties uz solīdo vecumu, ir samērā apmierinošs. Tomēr, neraugoties uz projektu realizācijas kvalitātes atšķirībām, abām stacijām nepieciešami plānveida renovācijas un remonta darbi, ar ko AS "Latvenergo" arī nodarbojas.

Vēl Ķeguma HES gadījumā var atzīmēt, ka šīs stacijas atšķiras no manis minētās Pļaviņu HES, jo tās būvētas uz stingriem pamatiem, ar relatīvi nelielu uzstādinājumu – līdz ar to, nekādu īpašo būvju drošuma problēmu tām nav.
Līdzīgi tas ir arī Rīgas HES.

Kas vēl, izņemot ūdens, jeb hidroloģiskā režīma ietekmi, visvairāk bojā hidrotehnisko būvju konstrukcijas?
Tas, nenoliedzami, ir "laika zobs", jeb būvju konstrukciju nenovēršamā novecošanās, kas raksturīga visa veida būvēm un iekārtām. HES gadījumā noveco gan pašas būvju konstrukcijas, gan arī agregāti.

Jebkurai būvei – neatkarīgi no tās tehniskās sarežģītības, ir savs noteikts kalpošanas ilgums; tāpat, jebkurai būvei nepieciešama adekvāta uzturēšana. Hidrotehnisko būvju normatīvais kalpošanas laiks tik lielām spēkstacijām, kādas veido Daugavas HES kaskādi, ir ap 100 gadi. Tomēr, pastāvīgi investējot šo būvju renovācijā, ekspluatācijas laiku iespējams pagarināt. Neņemos apgalvot, par cik gadiem vai gadu desmitiem, bet tomēr – adekvāta uzturēšana ir stacijas ilgākas kalpošanas ķīla.

Vai Jums, ārzemēs esot, ir nācies apmeklēt lielos hidroenerģētikas objektus – līdzīgus Latvijas lielajiem HES, un parunāt ar šo staciju tehnisko personālu par šo būvju uzturēšanas jautājumiem?
Jā, ir nācies. Gan tepat Eiropā, gan arī attālākos reģionos – ASV un Kanādā.

Ne ar ko īpašu mūsu lielo HES apsaimniekošanas un uzturēšanas pieeja no ārzemju kolēģu darba neatšķiras; vienīgais, ko var atzīmēt kā būtisku atšķirību, ir fakts, ka mēs, kā saimnieki, Latvijā par savām hidrotehniskajām būvēm esam patstāvīgi sākuši rūpēties salīdzinoši nesen, tikai pirms mazāk kā 20 gadiem.

Līdz tam, šo būvju ekspluatācija un uzturēšana notika, ja tā var sacīt – centralizēti, plānveidīgi. Mūsu vecākie kolēģi ir stāstījuši, ka padomju laikā ne vienmēr atvēlētie naudas līdzekļi un materiāli ļāvuši būves uzturēt tādā kārtībā, kā tas tiek darīt pašreiz.
Vai šobrīd, no HES uzturēšanas viedokļa raugoties, Latvija būtiski atšķiras no Eiropas un citu reģionu valstīm? Es vēlētos apgalvot, ka nē.

Vairāk kā pirms 20 gadiem pirmo reizi tika aplūkota iespēja Daugavas HES kaskādi papildināt ar vēl vienu hidroelektrostaciju, kas būtu izvietota Daugavas augšteces posmā Latvijas A daļā – proti, Daugavpils HES. Arī šobrīd ik pa laikam tiek izteikti visai kontraversāli viedokļi par Daugavpils HES būvniecību – protams, šīs diskusijas tiek risinātas vien hipotētiskā līmenī. Kādas ir Jūsu domas šajā jautājumā? Vai Daugavpils HES būve būtu lietderīga?
Mans personīgais viedoklis ir sekojošs: nevajadzētu atgriezties pie jauna HES būves projekta uz Daugavas, bet padomāt par bāzes jaudu attīstību Latvijas R daļā.

Proti, man pievilcīgs un perspektīvs šķiet ogļu stacijas būvniecības projekts Kurzemē.
Es neesmu kompetents spriest par to, vai vēl vienas HES būvniecība uz Daugavas būtu pamatota – lai par to varētu diskutēt, ir jāredz šāda projekta tehniski-ekonomiskais pamatojums. Paspekulējot par iespējamu 4. Daugavas HES kaskādes elektrostacijas būves tēmu, jānorāda, ka šajā gadījumā nevaram runāt par lielām uzstādītajām jaudām, jo jārēķinās ar to, cik liels ir Daugavas hidroenerģētiskais potenciāls. Viss ir atkarīgs no tā enerģijas daudzuma, ko iespējams iegūt konkrētā upes šķērsgriezuma punktā – tajā vietā, kur, iespējams, varētu jauno elektrostaciju būvēt.
Ja hidromezgls tiek izbūvēts upes augštecē, tad varam runāt par salīdzinoši nelielu upes sateces baseinu – par ne īpaši lielu ūdens daudzumu, kas šajā vietā zināmā laika sprīdī spēs satecēt, un nelielu maksimālo kritumu. Līdz ar to, arī saražotās elektroenerģijas apjoms nebūs ļoti liels.

Salīdzinot ar esošajām HES, varam droši apgalvot, ka iespējamās Daugavpils HES uzstādītās jaudas būtiski atpaliktu no Pļaviņu HES jaudām.

Uz ko, mūsu sarunas nobeigumā, Jūs vēlētos vērst lasītāju un interesentu uzmanību?
Mēs esam saņēmuši mantojumu – trīs Daugavas HES kaskādes elektrostacijas, kuras mums ir jāuztur labā tehniskā kārtībā, jāekspluatē un kurās ir arī jāinvestē līdzekļi. No šīm investīcijām izvairīties nav iespējams, ja vēlamies garantēt drošu un optimālu staciju ekspluatāciju ilgā laika posmā.

Neraugoties uz to, cik liela negatīva ietekme dabai un apkārtējai videi, kā bieži mēdz uzsvērt, ir nodarīta šīs stacijas būvējot, šobrīd mums par to nevajadzētu vairs strīdēties – šīs stacijas mums ir jāpieņem kā faktu.
Bez tam, būtu lietderīgi arī atgādināt, ka lielā hidroenerģētika, neraugoties uz ietekmes uz vidi faktoriem, ir arī viens no tīrākajiem un ekoloģiski pievilcīgākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem.
Tajā pat laikā teikt, ka mēs varam būt priecīgi par kaskādes esamību Latvijā, es neņemos – šāda nostāja varētu būt daudziem neizprotama, tomēr uzskatu, ka tās esamība šobrīd sniedz vairāk pozitīva, nekā negatīva mūsu valsts tautsaimniecībā.
Es domāju, ka šobrīd jākoncentrējas vienīgi uz HES kaskādes uzturēšanas un drošības jautājumiem: un ļoti labi, ka par tiem tiek domāts un pie tiem tiek strādāts pietiekami intensīvi.

Plašākā mērogā raugoties, mums būtu jādomā par to, ko darīt – kā kompensēt elektroenerģijas deficītu pēc Ignalinas AES slēgšanas. Jo kaskāde diemžēl nespēj nosegt Latvijas elektroenerģijas patēriņu, un importētais elektroenerģijas procents mūsu valstī nemainīgi bijis salīdzinoši augsts.

Arī jauna hidromezgla būvniecība uz Daugavas Latvijas energoresursu deficītu būtiski nemazinātu; te jāmeklē citi - bāzes jaudu tehnisko risinājumu varianti.

Paldies par sarunu, un veiksmi turpmākā darbā!