Daugavas kreisā krasta attīstības perspektīvas
Rīgas domes ieceri veidot jaunu galvaspilsētas centru un augstceltņu rajonu Daugavas kreisajā krastā nevarēs īstenot bez jaunas tramvaju līnijas izveides Dienvidu – Ziemeļu virzienā. Šobrīd gan nav skaidra ne tās atrašanās vieta, ne būvniecības termiņi.
Vajadzīga jauna tramvaja līnija
Rīgas domes ieceri veidot jaunu galvaspilsētas centru un augstceltņu rajonu Daugavas kreisajā krastā nevarēs īstenot bez jaunas tramvaju līnijas izveides Dienvidu – Ziemeļu virzienā. Šobrīd gan nav skaidra ne tās atrašanās vieta, ne būvniecības termiņi.
Droši var apgalvot vienīgi to, ka ārvalstu investori neriskēs ieguldīt naudu Rīgas ambiciozajos projektos, iekams nebūs paplašinātas ielas un uzlabots sabiedriskais transports. Tadējādi skaistie Pārdaugavas debesskrāpji vēl gadu desmitiem var palikt tikai arhitektu vīzijās un maketos. Iecerēts, ka jaunais Rīgas centrs Pārdaugavā veidosies aptuveni piecus kilometrus garā joslā. Dienvidos tam jāsākas Grāpju pussalas un Lucavsalas rajonā, bet Ziemeļos jānoslēdzas Ķīpsalā, Zunda kanāla un Daugavgrīvas ielas apkaimē. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis uzsver, ka būtiskas jaunā centra sastāvdaļas būs plānotās sabiedriskās celtnes: pašvaldības administratīvais centrs Torņakalnā, Nacionālā bibliotēka un koncertzāle AB dambī.
Šīs ēkas dos tuvējai Pārdaugavai jaunu imidžu, un ap tām būvniecība varēs attīstīties tālāk. Arhitekti un būvnieki spētu projektēt un uzcelt arī citus jaunus objektus pāris gadu laikā, taču pilsētas varas iestādes lēmumus pieņem stipri gausāk. Pagaidām cerības vieš tikai fakts, ka jau šogad paredzēts atklāt Dienvidu tiltu, kas nedaudz atvieglos nokļūšanu no vienas Daugavas malas uz otru. Taču nepieciešami vēl vairāki būtiski satiksmes uzlabojumi.
Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors Jānis Dripe kā vienus no galvenajiem nosacījumiem min Kalnciema un Valdemāra ielu satiksmes mezgla pārbūvi un jaunus šķērsojumus pāri Zunda kanālam. Amatpersona konstatē drūmu faktu: bez satiksmes sistēmas modernizācijas 2013.gadā pilsētas centra tuvumā un arī Pardaugavā vidējais transporta kustības ātrums būs 4,8 kilometri stundā.
Satiksme Daugavas kreisajā krastā neuzlabosies, kamēr nebūs izveidots efektīvs Vienības gatves savienojums ar Daugavgrīvas ielu. Šobrīd tas ir projektēšanas stadijā, un savienojumu varētu uzbūvēt 2010.gadā. Nepieciešams arī Daugavas Ziemeļu šķērsojums, ko varētu pabeigt, labākajā gadījumā 2017.gadā. Taču jāatgādina, ka pilsētas tēviem joprojām nav skaidrības, ko būvēt: tiltu vai tuneli. Tāpēc var prognozēt, ka process iekavēsies vēl pāris gadus.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Sarmīte Pīka gan uzskata, ka jaunie Pārdaugavas objekti vismaz sākotnēji satiksmi neapgrūtinās. Savu viedokli viņa pamato ar nesen izdarīto britu speciālistu pētījumu.
Tajā secināts, ka Nacionālā bibliotēka un jaunā koncertzāle būs tā dēvētie punktveida objekti, kas lielas ļaužu masas piesaistīs tikai īslaicīgi, bet ikdienā neradīs lielu papildu noslogojumu transportam.
Turpinājums sekos.
Foto no www.diena.lv
Ar pelēko krāsu iezīmēti tie Daugavas kreisā krasta objekti, kuriem jau ir gatavi projekti. Zilā krāsā attēloti pārejie Pārdaugavā iecerēto ēku apjomi.
Rīgas domes ieceri veidot jaunu galvaspilsētas centru un augstceltņu rajonu Daugavas kreisajā krastā nevarēs īstenot bez jaunas tramvaju līnijas izveides Dienvidu – Ziemeļu virzienā. Šobrīd gan nav skaidra ne tās atrašanās vieta, ne būvniecības termiņi.
Droši var apgalvot vienīgi to, ka ārvalstu investori neriskēs ieguldīt naudu Rīgas ambiciozajos projektos, iekams nebūs paplašinātas ielas un uzlabots sabiedriskais transports. Tadējādi skaistie Pārdaugavas debesskrāpji vēl gadu desmitiem var palikt tikai arhitektu vīzijās un maketos. Iecerēts, ka jaunais Rīgas centrs Pārdaugavā veidosies aptuveni piecus kilometrus garā joslā. Dienvidos tam jāsākas Grāpju pussalas un Lucavsalas rajonā, bet Ziemeļos jānoslēdzas Ķīpsalā, Zunda kanāla un Daugavgrīvas ielas apkaimē. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis uzsver, ka būtiskas jaunā centra sastāvdaļas būs plānotās sabiedriskās celtnes: pašvaldības administratīvais centrs Torņakalnā, Nacionālā bibliotēka un koncertzāle AB dambī.
Šīs ēkas dos tuvējai Pārdaugavai jaunu imidžu, un ap tām būvniecība varēs attīstīties tālāk. Arhitekti un būvnieki spētu projektēt un uzcelt arī citus jaunus objektus pāris gadu laikā, taču pilsētas varas iestādes lēmumus pieņem stipri gausāk. Pagaidām cerības vieš tikai fakts, ka jau šogad paredzēts atklāt Dienvidu tiltu, kas nedaudz atvieglos nokļūšanu no vienas Daugavas malas uz otru. Taču nepieciešami vēl vairāki būtiski satiksmes uzlabojumi.
Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors Jānis Dripe kā vienus no galvenajiem nosacījumiem min Kalnciema un Valdemāra ielu satiksmes mezgla pārbūvi un jaunus šķērsojumus pāri Zunda kanālam. Amatpersona konstatē drūmu faktu: bez satiksmes sistēmas modernizācijas 2013.gadā pilsētas centra tuvumā un arī Pardaugavā vidējais transporta kustības ātrums būs 4,8 kilometri stundā.
Satiksme Daugavas kreisajā krastā neuzlabosies, kamēr nebūs izveidots efektīvs Vienības gatves savienojums ar Daugavgrīvas ielu. Šobrīd tas ir projektēšanas stadijā, un savienojumu varētu uzbūvēt 2010.gadā. Nepieciešams arī Daugavas Ziemeļu šķērsojums, ko varētu pabeigt, labākajā gadījumā 2017.gadā. Taču jāatgādina, ka pilsētas tēviem joprojām nav skaidrības, ko būvēt: tiltu vai tuneli. Tāpēc var prognozēt, ka process iekavēsies vēl pāris gadus.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Sarmīte Pīka gan uzskata, ka jaunie Pārdaugavas objekti vismaz sākotnēji satiksmi neapgrūtinās. Savu viedokli viņa pamato ar nesen izdarīto britu speciālistu pētījumu.
Tajā secināts, ka Nacionālā bibliotēka un jaunā koncertzāle būs tā dēvētie punktveida objekti, kas lielas ļaužu masas piesaistīs tikai īslaicīgi, bet ikdienā neradīs lielu papildu noslogojumu transportam.
Turpinājums sekos.
Foto: Daugavas kreisā krasta attīstības perspektīvas; autors: Daugavas kreisā krasta attīstības perspektīvas
Foto no www.diena.lv
Ar pelēko krāsu iezīmēti tie Daugavas kreisā krasta objekti, kuriem jau ir gatavi projekti. Zilā krāsā attēloti pārejie Pārdaugavā iecerēto ēku apjomi.